Latvijas medus – vērtīgākais

Patērētāji mūsdienās arvien biežāk pieprasa un izvēlas dabiskus un veselīgus produktus. Bet orientēties produktu daudzveidībā un izvēlēties labāko ir ļoti grūti. Viens no produktiem, bez kura ziemā grūti iztikt, ir medus. Taču, iegādājoties medu, pircējs var apjukt. Veikalos nopērkams ne vien Latvijā ievākts un fasēts, bet arī no ārvalstīm importēts medus. Kā zināt, kurš labāks un vērtīgāks? Lai palīdzētu pircējiem orientēties plašajā medus piedāvājumā, Latvijas Tirgotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Biškopības biedrību un sabiedriskās organizācijas – Mārketinga padomes – atbalstam, veica salīdzinošo medus analīzi. Pētījums apliecina: ja vēlaties iegādāties kvalitatīvu, vērtīgu un veselīgu medu, jāpērk medus, kas ievākts Latvijā un ko fasējis pats biškopis.
Medus paraugu savākšanai tika apsekotas desmit lielāko mazumtirdzniecības veikalu tīklu tirgotavas. Pavisam tika izvērtēti 20 paraugi, no kuriem 9 bija importa, bet 11 – Latvijā ražots un fasēts medus. Paraugu kvalitatīvo analīzi veica Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra Pārtikas kontroles laboratorijā. Izmeklējumu rezultāti tika izvērtēti, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus Nr.522 “Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum”, kas nosaka medus nekaitīguma prasības.

Konstatē pārkāpumus

Pārbaudēs konstatēts, ka pieci no divdesmit paraugiem neatbilda Ministru kabineta noteikumos izvirzītajām prasībām un nemaz nedrīkst atrasties tirdzniecībā. Būtiskākais pārkāpums, kas norāda uz medus kvalitātes pasliktināšanos, ir paaugstinātais hidroksimetilfurfurola jeb HMF saturs. Turklāt importa medus paraugu vidējais HMF daudzums ievērojami pārsniedza pieļaujamo normu. Vienā no paraugiem šis līmenis pārsniedza noteikto normu pat vairāk nekā trīs reizes. Savukārt no Latvijā ražotā medus paraugiem tikai viens pārsniedza noteikumos noteikto normu – SIA “Vinnis” fasētais dažādu ziedu medus.
Latvijas Kvalitātes padomes priekšsēdētāja Modra Murovska preses konferencē norādīja, ka HMF ir aldehīds ar kancerogēnu jeb vēzi izraisošu efektu, kas noteiktā koncentrācijā var būt kaitīgs cilvēka veselībai. Lai HMF atstātu kaitīgu ietekmi uz veselību, cilvēkam dienā būtu jāapēd vismaz pieci kilogrami medus, kas ir gandrīz neiespējami.

Otrreiz pārbaudot,
pārkāpumu nav

Par atklātajiem pārkāpumiem informēts arī Pārtikas un veterinārais dienests, kas veica pārbaudes. Vakar, 12.februārī, preses konferencē Pārtikas un veterinārā dienesta Bioloģiskās lauksaimniecības un biškopības sektora vadītāja Adrija Sietiņsone pastāstīja, ka informācija par konstatētajiem pārkāpumiem saņemta nesen – februāra sākumā, lai gan pētījums veikts jau pērnajā gadā. Pārtikas un veterinārais dienests, veicot pārbaudes, pārkāpumus neatklāja. Šāda atšķirība, iespējams, radusies tādēļ, ka tās medus partijas, kura bija atzīta par prasībām neatbilstošu, vairs nebija apritē.

Izdabā pircējiem

Biškopji skaidro, ka pircēji pieprasa šķidru medu. Tādēļ nereti ražotāji vai izplatītāji, izdabājot pircēju vēlmēm, medu silda, lai tas nebūtu kristalizējies. Sildīšana medū paaugstina HMF līmeni, kā arī samazina produkta bioloģisko aktivitāti, un tādējādi krītas būtiskais medus kvalitātes rādītājs – diastāzes skaitlis. Proti, jo diastāzes skaitlis lielāks, jo medus bioloģiski vērtīgāks.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norādīja, ka importa medus paraugiem diastāzes skaitlis ir ievērojami zemāks nekā pašmāju ražojumam, tātad Latvijas medus ir bioloģiski vērtīgāks.