
Plāno vērienīgus Eiropas svētkus
Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) iecerēts atzīmēt ar vērienīgām svinībām visā Latvijā. Dažādi koncerti, sporta pasākumi, degustācijas un dažādas citas publiskas aktivitātes Rīgā un Latvijas novados iecerētas no šā gada 30.aprīļa līdz pat 9.maijam, kas visā Eiropā tiek atzīmēta kā Eiropas diena.Pozitīvo referenduma iznākumu atzīmējām ar svētku torti. Pievienošanos svinēsim daudz plašāk Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Svinības
pirms un pēc 1.maija
Kā vakar preses konferencē pastāstīja ārlietu ministre Sandra
Kalniete, dienu pirms oficiālā pievienošanās datuma, 30.aprīļa vakarā, visā
Eiropā iecerēts veidot lielu koncertu, kurā ar Eirovīzijas starpniecību visā Eiropā
tiks rādītas topošo un esošo dalībvalstu galvaspilsētas. Šis koncerts būs skatāms
arī Latvijas televīzijā. Paralēli tam Rīgā, 11.novembra krastmalā, norisināsies
plašs koncerts ar Latvijas izcilāko kolektīvu un solistu piedalīšanos.
Pievienošanās dienā, 1.maijā, paredzēti daudzi pasākumi 11.novembra krastmalā,
kurā būs visu ES dalībvalstu teltis, uzstāsies ievērojamākie Rīgas pašdarbības
kolektīvi u.c.
Galvenais pasākums 1.maijā būs pulksten 12 dienā, kad virs Rīgas pils Svētā gara
tornī tiks pacelts ES karogs. Ceremonijā piedalīsies Valsts prezidente, Ministru
prezidents un citas valsts augstākās amatpersonas.
S.Kalniete pastāstīja, ka līdzīga Eiropas karoga pacelšana paredzēta arī pie katras
Latvijas pašvaldības. Pašvaldības šos karogus saņems kā dāvinājumu no Latvijas
valdības un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā.
Savukārt Rīgas domes izpilddirektors Māris Tralmaks pastāstīja, ka 1.maijā
līdztekus pasākumiem 11.novembra krastmalā, līdzīgi kā citus gadus, paredzēts
tradicionālais pilsētas skrējiens. M.Tralmaks arī informēja, ka šovasar jūnijā
Rīgā paredzēts “Eiropiādes” festivāls, uz kuru sabrauks dažādas folkloras
grupas no visas Eiropas, bet 1.maijā Rīgā varētu tikt rīkots “Eiropiādes”
ieskaņas koncerts ar labāko Latvijas pašdarbības kolektīvu piedalīšanos. Rīgas
dome cer, ka līdz aprīļa beigām tiks pabeigti Nacionālā teātra remonta darbi un
vēl pirms 1.maija iedzīvotājiem apskatei tiks vērtas atjaunotā teātra durvis. Bet
1.maijā teātrī varētu rīkot svinīgu pasākumu par godu tam, ka Latvija pievienojas
ES. Tādējādi varētu tikt veidota 1.maija simboliska saistība ar 1918. gada
18.novembri, teica M.Tralmaks.
Rīgā paredzēti arī dažādi kultūras pasākumi visas nedēļas garumā. Piemēram,
7.maijā, līdzīgi kā citus gadus, Rīgā tiks veidots garais galds. Parasti to klāja
ar Latvijas produktiem, bet šoreiz tie varētu būt visu ES valstu ēdieni.
Svētki arī reģionos
Lai pievienošanās svētki aptvertu visu Latviju, Eiropas nedēļā
– no 2. līdz 8.maijam – paredzēts rīkot reģionālās Eiropas dienas. 2.maijā
Daugavpilī, 3.maijā Ludzā, 4.maijā Liepājā, 5.maijā Kuldīgā, 6.maijā Jelgavā,
8.maijā Limbažos. Reģionālajās dienās paredzēti ļoti plaši sporta, kultūras un
informācijas pasākumi, pastāstīja Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris
Gobiņš.
Eiropas nedēļas laikā būs arī četras tematiskās dienas: sporta, jauniešu, iespēju
un ģimenes diena. 9.maija vakarā Rīgā, Doma laukumā, Eiropas kustība Latvijā
sadarbībā ar Lietuvas vēstniecību organizēs brīvdabas teātra izrādi. Bet vēl
1.maijā paredzēts Īrijas vēstniecības organizēts vērienīgs brīvdabas koncerts pie
Latvijas Nacionālās operas ēkas, pastāstīja A. Gobiņš.
Detalizēta pasākumu programma tiks precizēta līdz aprīļa sākumam, bet
provizoriskais pasākumu plāns drīzumā būs pieejams Ārlietu ministrijas un Eiropas
kustības Latvijā interneta mājaslapās.
Par godu Latvijas pievienošanās ES dienai “Latvijas pasts” paredzējis izlaist arī
īpašu marku, bet Latvijas Banka gatavojas kalt īpašu svētku monētu, informēja S.
Kalniete.
Cik tas izmaksās?
Latvijas valdība pievienošanās dienas un Eiropas nedēļas pasākumu
rīkošanai atvēlējusi 20 tūkstošus latu, bet seši tūkstoši paredzēti ES karogu
iegādei. Ar līdzīgu ieguldījumu svētku organizēšanā gatavojas piedalīties arī
EKDL. Kā žurnālistiem pastāstīja EKDL vadītājs Endrū Rasbašs, EKDL savu atbalstu
sniegs galvenokārt pasākumiem Latvijas reģionos, jo ES pievienojas visa valsts, ne
tikai Rīga.
Ārlietu ministre atzina, ka ar valdības piešķirto finansējumu būs krietni par maz,
tādēļ viņa personīgi aktīvi nodarbojas ar sponsoru piesaistīšanu nozīmīgo
svētku pasākumu organizēšanai. Vairāki uzņēmumi jau solījuši konkrētu
finansiālu atbalstu.
Artis Nīgals, “LV”