Cesvaines pils atdzims lēnām

Pašlaik atjaunots Cesvaines pils jumta kreisais spārns Foto no Cesvaines bibliotēkas arhīva

Ugunsgrēka
trīskāršie zaudējumi

Pēc postošā ugunsgrēka Cesvaines pilī, kas uzliesmoja 2002.gada 5.decembrī, nodega ēkas jumts un izdega daļa otrā stāva. Cesvaines ģimnāzija zaudēja savu mājvietu, un vairāk nekā 500 bērnu un viņu skolotāji tajā rītā atskārta, ka palikuši uz ielas.
Pēc liesmu nodzēšanas Cesvaines pilsētas dome izsludināja ārkārtas stāvokli izglītības jomā. Tas ir spēkā arī pašlaik. Izglītošanas procesu, mērķtiecīgi darbojoties, izdevās atjaunot jau dažas dienas pēc ugunsgrēka. Mācībām arvien tiek izmantotas pilsētas internātskolas, mākslas un mūzikas skolas un ģimnāzijas dienesta viesnīcas telpas. Skolēniem stundas notiek divās maiņās. Atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, apguve nevar notikt pilnvērtīgi, jo trūkst specializēto kabineta iekārtu. Daļa klašu atrodas telpās, kuru ekspluatācija ilgstošā periodā ir pat bīstama. Nav šaubu, ka pastāvīga izglītības procesa nodrošināšanai šīs ēkas ir nepiemērotas.
Ugunsgrēkā pilnībā gāja bojā Cesvaines ģimnāzijas vērtīgā bibliotēka. Pateicoties iedzīvotājiem, dažādām organizācijām un skolām, kuras iesaistījās grāmatu vākšanas akcijā, skolas bibliotēkas rīcībā jau nodota 9141 grāmata. Tautas atsaucība un atbalsts nelaimē nav mērāms naudā, tomēr skolas turpmākās darbības nodrošināšanai ir saziedoti Ls 9575,72. Dažādām skolas vajadzībām līdz šim izlietoti Ls 8966,77.

Būs jauna skola

Lai atjaunotu normālu mācību procesu pirmām kārtām ir nepieciešama skolas ēka. Tā kā pili no jauna pielāgot skolas vajadzībām ir pārāk sarežģīti, nolemts Cesvainē celt jaunu skolu, kurā varētu mācīties 630 skolēni. Šīs skolas ēkas paredzēts būvēt divās kārtās: pirmajā kārtā — pamatskolu, vidusskolu, sporta zāli un stadionu, otrajā kārtā — sākumskolu un peldbaseinu. Pašlaik notiek skolas ēku projektēšanas darbi, bet projektam jābūt gatavam šā gada marta sākumā. Skolas būvniecības sākšanai 2004.gadā valsts piešķīrusi Ls 300 000.

Ar atbalstu no krāsmatām līdz atjaunotnei

Latviešu tauta arvien apliecinājusi savu vienotību nelaimē. Arī Cesvaines pils ugunsgrēks parādīja sabiedrības attieksmi pret kultūras vērtībām. Tobrīd visu apziņā bija gan sāpes par ierobežotajām iespējām cīnīties ar uguns stihiju un saglabāt vairākās paaudzēs uzturētās un koptās vērtības, gan valsts atbalsts arhitektūras pieminekļa atjaunošanas darbiem, gan Latvijas iedzīvotāju, īpaši cesvainiešu, milzīgā atsaucība, ziedojot naudu un materiālus pils atjaunošanai. Cesvaines pils atjaunošanas kontā 2004.gada 1.februārī saziedoti Ls 58 078, tai skaitā, zvanot pa ziedojumu tālruni, Ls 16 554.
Pēc ugunsnelaimes sākās Cesvaines pils atjaunošanas darbi, kas nav apstājušies līdz šai dienai. Bija decembris, un sākotnējie pils glābšanas darbi ritēja, strādājot lielā aukstumā un pat salā. Tika novākti būvgruži un pilij uzlikts pagaidu jumts. Cesvaines pilsētas dome rīkoja sabiedrības aptauju par pils nākotnes redzējumu. Apkopojot viedokļus, vairākums cilvēku sliecās pili redzēt kā daudzfunkcionālu kultūras objektu, kas būtu pieejams gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Nedaudz vēlāk pilsētā notika arī pašvaldības atbalstīts seminārs “Cesvaines pils atjaunotne”.
Pašlaik turpinās pils jumta projektēšana, kas sadalīta kārtās. Šis projekts ir noslēguma stadijā. Jumts tiek projektēts tā, lai nesošās konstrukcijas netraucētu turpmāko iespējamo trešā stāva izbūvi.
Līdztekus projektēšanai notika konkurss par jumta izbūvi. Konkursā uzvarēja firma SIA “RBS Skals”, kas apņēmās jumtu (tai skaitā torņu izbūves un skursteņu atjaunošanu) izbūvēt par aptuveni Ls 840 000.
Jau sākot darbus Cesvaines pils kreisā spārna jumta atjaunošanā, bija zināms, ka naudas visu jumta darbu apmaksai nepietiks. Lai arī jumta atjaunošanas izmaksas darba gaitā tika samazinātas, SIA “RBS Skals” ir veikusi avansā darbus par apmēram Ls 70 000. Pašlaik atjaunots Cesvaines pils jumta kreisais spārns.

Investora vēl nav

Nav noslēpums, ka viens no nopietnākajiem darbiem ir investīciju piesaiste pils atjaunošanai – vispirms jumtam. Ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību pašvaldība aicināja pieteikties iespējamo investoru, kam Cesvaines pils vai tās daļa tiktu iznomāta pret ieguldījumu ēkas atjaunošanā. Pašvaldībai ir bijušas sarunas ar iespējamo investoru Teodoru Medemu, un atbildi no viņa gaidām šā gada februāra vidū. Tāpēc vēlos darīt zināmu, ka dažos plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija par pils iznomāšanu kā jau notikušu faktu ir nekorekta. Tādējādi tiek degradēta ideja par investoru piesaisti Cesvaines pilij.
Jāpiebilst arī, ka jebkuru informāciju un jo vairāk darījumu ar pili sabiedrībā uztver ļoti jutīgi, jo Cesvaines pils glābšanas darbos un tās atjaunošanā savu ieguldījumu līdztekus valsts piešķirtajam finansējumam devuši gan cesvainieši, gan daudzi Latvijas iedzīvotāji.
Paralēli investora meklēšanai ieguldām darbu iespējamo ES fondu līdzekļu piesaistei. Pastāv iespēja piesaistīt arī valsts un pašvaldības līdzekļus.
Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes vārdā vēlos izteikt pateicību visām valsts institūcijām, piešķirot valsts finansējumu arhitektūras pieminekļa – Cesvaines pils – atjaunošanai. Tāpat izsaku vislielāko pateicību visiem, kuri ar savu darbu un līdzekļiem, labu vārdu vai arī tikai domās atbalstījuši mūs šajā grūtajā situācijā.
Esam sākuši ziedojumu vākšanas akciju Cesvaines pils lielā torņa atjaunošanai, kura izmaksas aprēķinātas Ls 32 000. Atbalstu jau sniegusi firma “Olympic Casino Latvia”, ziedojot šim mērķim 10 000 ASV dolāru. Aicinām arī citus uzņēmējus un privātpersonas finansiāli atbalstīt Cesvaines pils atjaunošanu.

Cesvaines pils
izmantošanas vīzija

Cesvaines dome ir izveidojusi un saredz šādu atjaunotās Cesvaines pils izmantošanas vīziju:
Cesvaines pils ir Latvijas valsts nacionālā kultūras vērtība, kas atrodas Cesvaines pašvaldības īpašumā.
Pils un tās teritorija ir publiski pieejams objekts, kurā atrodas muzejs, tūrisma informācijas centrs, pašvaldības bibliotēka, tā ir apskatāma ekskursantiem.
Pilī ir izvietota kafejnīca un viesnīcas komplekss.
Pils zāles un foajē tiek izmantotas dažādiem kultūras un atpūtas pasākumiem.
Lai šo vīziju īstenotu, kā arī piesaistītu līdzekļus pils atjaunošanai, daļa īpašuma tiek iznomāta iespējamajam investoram pret ieguldījumu Cesvaines pils atjaunošanā. Cesvaines pils izmantošana var tikt precizēta, saskaņojot to ar investora vēlmēm.
Savukārt, lai saglābtu Cesvaines pili pēc postošā ugunsgrēka 2002. gada 5.decembrī, kā arī lai koordinētu darbu pils atjaunošanā un finansējuma iegūšanā, tika veikti vairāki pasākumi. Viens no tiem – izveidota Cesvaines pils atjaunošanas darba grupa.

Cesvaines pils atjaunošanas darbu vadības grupa

1. Projekta vadītājs (pils konservācijas un atjaunošanas darbu koordinētājs; profesionālas un sertificētas vadības nodrošinātājs);
2. Būvvalde (būvniecības darbu saskaņošana, uzraudzība un kontrole);

3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (kultūrvēsturiskā mantojuma profesionāla uzraudzība, saskaņošana);
4. Valsts būvinspekcija (būvuzraudzība);
5. Pils pārzinis (pils apsaimniekošana, apsardze, uzraudzība);
6. Iepirkumu komisija (pils saglābšanas un atjaunošanas darba uzdevumu izstrāde, pasūtījumu izsludināšana un izvērtēšana).

Sadarbības partneri Cesvaines pils atjaunošanā

1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;
2. Latvijas Piļu un muižu asociācija;
3. Atklātais sabiedriskais fonds “Cesvainei”, kontaktpersona Daiga Matroze,
4. Cesvaines pils atjaunošanas fonds, kontaktpersona Jānis Danoss.

Cesvaines pils saglābšanas un atjaunošanas darbi

Saglābšanas (konservācijas) darbi

1. Neatliekamie glābšanas darbi (būvgružu novākšana, nedrošo konstrukciju nostiprināšana vai demontāža);
2. Ekspertīze;
3. Projektēšana;
4. Saskaņošana;
5. Darbu izpilde (būvgružu novākšana, ekspertīzē atzīto konstrukciju demontāža, nostiprināšana, pagaidu jumtu izbūve);
6. Sabiedrības informēšana;
7. Projekta vadība;
8. Finanšu piesaiste.

Atjaunošanas darbi

Kopš šā gada 1.februāra Cesvaines pils kreiso spārnu var redzēt, noklātu ar dakstiņu jumta segumu. Nākamais darbs, ko ieplānots pilī veikt, ir pils lielā torņa atjaunošana. Pašlaik arhitektu birojs “Sestais stils” izstrādā pils jumta projektu. Darbs ir noslēguma stadijā. Būvdarbi varētu atsākties pavasarī.
1. Sabiedrības aptauja par ēkas funkciju noteikšanu.
2. Esošā stāvokļa izpēte un ekspertīze konstrukcijām:
– fiksācijas darbi;
– arhitektoniski mākslinieciskā izpēte;
– inženiertīklu, komunikāciju izpēte;
– topogrāfiskā uzmērīšana.
3. Skiču konkurss.
4. Projektēšana (jumtam, fasādei, iekštelpām, inženiertīkliem).
5. Būvniecība.
6. Sabiedrības informēšana.
7. Projekta vadība.
8. Finanšu piesaiste.

Nepieciešamais un esošais finansējums

Nepieciešamais finansējums

Esošais (uz 01.02.2004.)

Finansējuma iegūšanas iespējas

1. Iespējamais investors
2. Valsts budžets
3. ES fondu līdzekļi
4. Citu fondu darbība
5. Ziedojumi
6. Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības budžets

Pils funkcionālā
izmantošana

Līdz jaunas skolas izbūvei daļēji pils ēkā (kreisajā spārnā) paredzēts izvietot Cesvaines vidusskolas vecākās klases, neveicot šajā ēkas daļā pārbūves, vien izdarot kosmētiskos remontus, krāšņu pārbūvi, ierīkojot elektrotīklu un ugunsdrošības sistēmu. Šai ēkas daļai tiek uzlikts pastāvīgs jumts un atjaunoti dūmeņi. Ēkas daļa tiek norobežota no pārējās pils.
Vēlāk, pamatojoties uz 2002.gada decembrī veikto iedzīvotāju publisko aptauju, kā arī pēc vienošanās un viedokļu saskaņošanas ar iespējamo investoru, Cesvaines pili paredzēts izmantot kā daudzfunkcionālu ēku, kas pamatā pildītu publiska objekta funkcijas.
Apstiprinot šādu pils izmantošanas shēmu, ēkas uzturēšanas izdevumus segtu no viesnīcas ieņēmumiem, telpu nomas, tūristu apmeklējumiem un pašvaldības budžeta. Pils gada minimālā uzturēšanas tāme varētu būt ap Ls 30 000 – 40 000 (2002.gadā Cesvaines pils uzturēšanai tika tērēti Ls 35 000).Tādējādi pils tiktu saglabāta un uzturēta.
Uzturēšanas izdevumi var mainīties no energonesēju izmaksu, kā arī funkciju intensitātes vai maiņas.
Pils vai tās daļas iznomāšana iespējamam investoram varētu notikt pret ieguldījumu ēkas atjaunošanā, ievērojot nosacījumus, ka pils paliek pašvaldības īpašums un kopā ar teritoriju ir publiski pieejama.

Ziedojumu konti

Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome, reģistrācijas numurs 90000054727, adrese: Pils iela 1a, Cesvaine. Ziedojumu konti ar norādi “Ziedojumi Cesvaines pilij” – Latvijas Unibanka, Madonas filiāle, kods UNLALV2X, konts 50002263819, Baltijas Tranzītu banka, Cesvaines norēķinu grupa, kods BATRLV2X89, konts 001142015.
Zvanot pa tālruni 9006980, vēl aizvien var ziedot vienu latu Cesvaines pils atjaunošanai. Būsim pateicīgi!

Vilnis Špats,
Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs