Pēc iestāšanās ES lauksaimniekiem būs iespējams saņemt gan vienotos platības maksājumus (VPM), gan papildus valsts tiešos maksājumus (PVTM).
VPM varēs saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī. Minimālā platība, par kādu iespējams saņemt VPM, ir viens hektārs. Zemei jābūt apsētai un/vai apstādītai aramzemei, melnai vai aizņemtai papuvei, plavām vai ganībām, ilggadīgiem stādījumiem. VPM varēs saņemt neatkarīgi no tā, vai zeme ir īpašumā, lietošanā vai nomā. VPM tiks izmaksāts vienu reizi gadā laikā no 1.decembra līdz 31. martam, proti, šā gada VMP lauksaimniekiem būs jāizmaksā no šī gada 1.decembra līdz nākamā gada 31.martam, skaidroja L. Straujuma. Termiņš, līdz kuram lauksaimnieki var pieteikties VPM saņemšanai, – 20. maijs. Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās pārvaldēs noslēgusies potenciālo atbalsta saņēmēju priekšreģistrācija, kas ir pirmais solis ES tiešo maksājumu saņemšanai 2004. gadā. Pēc LAD apkopotās informācijas, uz ES tiešajiem maksājumiem līdz 2003.gada beigām pieteicies 80 421 pretendents.

Kā pieteikties vienotas
platības maksājumiem

ES tiešos maksājumus lauksaimnieks saņems, pamatojoties uz speciālu pieteikumu un lauku bloka karti. Paredzēts, ka LAD lauku bloku kartes sagatavos aptuveni pāris mēnešu laikā. Pēc tam atbalsta pretendentam tajā LAD reģionālajā nodaļā, kur viņš veica priekšreģistrāciju, jāsaņem šī karte, kā arī pieteikuma veidlapa un instrukcija-rokasgrāmata. Tajā būs norādīta pieteikuma aizpildīšanas kārtība. Atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2004.gada 20.maijs. Līdz tam visiem tiešo maksājumu saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem jābūt iesniegtiem LAD reģionālajās pārvaldēs.
Ja kāds vēl nav pieteicies tiešo maksājumu saņemšanai, to vēl iespējams izdarīt LAD reģionālajā pārvaldē. Tiesa, šiem lauksaimniekiem ir jārēķinās ar lielāku laika patēriņu formalitāšu kārtošanā, jo LAD darbinieki nodarbināti ar priekšreģistrēto klientu bloku karšu sagatavošanu. Tāpat tiem, kuri laikā neveica priekšreģistrāciju, lauku bloku kartes tiks sagatavotas tikai pēc tam, kad būs pabeigts darbs pie noteiktajā laikā priekšreģistrēto lauksaimnieku bloku kartēm.

Aptuveni 20 eiro
par hektāru

L. Straujuma pastāstīja, ka provizoriskais VPM lielums ir 20 eiro par hektāru, piebilstot, ka maksājuma lielums latos atkarīgs no valūtas kursa svārstībām, kā arī no Briseles, kur vēl panākama galīgā vienošanās. Maksājuma lielums atkarīgs no iestāšanās sarunās panāktā atbalsta apjoma, kas tiek saukts arī par 2004.gada finanšu aploksni, kā arī attaisnotās lauksaimnieciskās platības. Iestāšanās sarunās panāktais atbalsta apjoms vairs nav maināms, tas ir galīgs un iestāšanās līgumā jau noteikts, bet L. Straujuma norādīja, ka var mainīties attaisnotās lauksaimnieciskās platības lielums, kas savukārt var mainīt arī VPM par vienu hektāru.

Papildu maksājumi
lauksaimniekiem –
ražotājiem

Kā norādīts, bez VPM būs iespējams saņemt arī PVTM, kas paredzēts lauksaimniekiem ražotājiem. L. Straujuma norādīja, ka tādējādi lauksaimnieki, kuri nodarbojas ar ražošanu, būs privileģētākā stāvoklī, jo bez VPM varēs saņemt arī PVTM.
L. Straujuma norādīja, ka PVTM par laukaugiem varētu būt 65 eiro par hektāru. Papildus PVTM šis lauksaimnieks varēs saņemt arī VPM – aptuveni 20 eiro par hektāru (kā jau minēts iepriekš), tātad kopējais maksājums par laukaugiem būs aptuveni 85 eiro par hektāru, teic L. Straujuma.
Lopkopībā PVTM būs pieejami par lopbarības platībām (provizoriskais PVTM lielums – 17 eiro par hektāru), par zīdītājgovi (138 eiro par dzīvnieku), par nokautu un gaļai realizētu liellopu (80 eiro par dzīvnieku), par aitu māti (12 eiro par dzīvnieku). Tas nozīmē, ka lopkopji saņems gan VPM (20 eiro par hektāru), gan PVTM par lopbarības platību (17 eiro par hektāru), gan PVTM par dzīvnieku, skaidroja L. Straujuma.

PVTM tiks maksāti arī par piena tonnu. L. Straujuma norādīja, ka provizoriskais maksājuma lielums ir 6,45 eiro par vienu tonnu piena. Līdzīgi kā lopkopībā, arī piensaimniecībā lauksaimniekiem būs pieejams gan VPM (20 eiro par hektāru), gan PVTM par lopbarības platību (17 eiro par hektāru) un par piena tonnu (6,45 eiro par tonnu).
PVTM tiks maksāti arī par saražoto un realizēto zālāja un linu sēklu tonnu sēklaudzētājiem, bet maksājuma lielums ir atkarīgs no audzētās sugas. Piemēram, par 100 kilogramiem ‘Spelta’ kviešu lauksaimnieks varēs saņemt gandrīz 13 eiro, par 100 kilogramiem timotiņa – nedaudz vairāk nekā 75 eiro. PVTM būs pieejami arī cietes kartupeļu audzētājiem, norādīja L. Straujuma. Provizoriskais maksājuma lielums – 55 eiro par kartupeļu cietes tonnu.

Vai valsts budžetā
būs nauda?

ES tiešos maksājumus veido gan ES finansējums, gan papildu tiešie maksājumi. Savukārt papildu tiešie maksājumi veidojas no lauku atbalsta pasākumu budžeta, kā arī valsts budžeta. L. Straujuma atzina, ka pagaidām valsts budžetā nauda šim mērķim nav paredzēta, bet piebilda: “Esmu pārliecināta, ka līdzekļi atradīsies, vai nu skatot šā gada budžeta grozījumus, vai arī nākamā gada budžetā.”

Latvijā lielāks atbalsts
ražotājiem

Līdz šim nereti izskanējusi informācija, ka Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki saņems lielākus tiešos maksājumus. Tomēr L. Straujuma norādīja, ka situācija nav tik viennozīmīga. Tiesa, Latvijā ir mazāki VPM (kā norādīts iepriekš aptuveni 20 eiro par hektāru). Pēc Zemkopības ministrijas apkopotās informācijas, Lietuvā VPM apjoms varētu būt nedaudz vairāk nekā 35 eiro par hektāru, Igaunijā – gandrīz 27 eiro par hektāru. Tomēr Latvijā lielāks uzsvars likts uz atbalstu ražotājiem (PVTM), nevis zemes uzturēšanu labā lauksaimnieciskā stāvoklī, uzsvēra L. Straujuma.

* Igaunijā ir paredzēts vienots maksājums par liellopiem