
Cilvēktiesību tiesa, noraidot Aleksandra Kolosovska sūdzību pret Latviju
2004.gada 4.februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvis
izņēmuma kārtā informēja MK pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību
institūcijās par šā gada 29.janvārī pieņemto tiesas lēmumu noraidīt Aleksandra
Kolosovska sūdzību pret Latviju. Latvijas puse netika informēta par lēmuma pamatojumu.
Tas kļūs zināms, kad tiks saņemts lēmuma teksts. Izņēmums no ierastās tiesas
prakses informēt par pieņemtajiem lēmumiem rakstveidā tika izdarīts, lai ievērotu
pušu vienlīdzības principu, jo sūdzības iesniedzējs bija lūdzis tiesu informēt par
tās lēmumu (spriedumu), tikko tas būs pieņemts. Arī Krievijas valdība kā trešā
puse šajā lietā tiks informēta par pieņemto lēmumu.
Aleksandrs Kolosovskis ir dzimis 1971.gadā Vācijā, kur viņa tēvs dienēja Padomju
Armijas sastāvā. 1978.gadā viņš kopā ar vecākiem iebrauca Latvijā. 1993.gada
20.maijā Aleksandrs Kolosovskis ieguva Krievijas pilsonību un 1993.gada 8.jūnijā
iestājās Krievijas bruņotajos spēkos, kas tajā brīdī atradās Latvijā. Viņš tika
atvaļināts 1994.gada 14.jūlijā. 1995.gadā Aleksandra Kolosovska vecākiem tika
izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, bet viņam tika atteikts.
Aleksandrs Kolosovskis nepārsūdzēja šo Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes
lēmumu. 1996.gadā Latvijas institūcijas atteica reģistrēt A.Kolosovska laulību, kā
arī ziņas par viņu kā par bērna tēvu, jo viņam nebija derīgas uzturēšanās
atļaujas Latvijā. Arī šos lēmumus A.Kolosovskis nepārsūdzēja tiesā. 1997.gadā
A.Kolosovskis iesniedza iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lūdzot
viņu reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā kā nepilsoni. Šis lūgums tika noraidīts, ko
atzina par likumīgu arī visu instanču Latvijas tiesas. 1999.gada 18.jūnijā
A.Kolosovskis iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par iespējamiem Eiropas
Cilvēktiesību konvencijas 8. (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves
neaizskaramību) un 12. (tiesības stāties laulībā) pantu pārkāpumiem.
Ārlietu ministrijas preses centrs