
Kļūdām likumdošanā ir pārāk augsta cena
Miera un līdzsvara saglabāšana situācijās, kad ierastais darba ritms politisko domstarpību dēļ radījis saspringumu, tiek vērtēta kā pareizākā izvēle. Mainoties spēku samēram valdošajā koalīcijā, arī Saeimas darbā paredzamas izmaiņas. Daudzu prātus šobrīd nodarbina jautājums, kāda būs turpmākā virzība likumdevēja darbā, kur lēmuma pieņemšanai nepieciešams absolūtais balsu vairākums. Kaut kļūdu atgādināšana nav pašmērķis, bet gan pieredzes vadīta piesardzība, vēl jo vairāk jādomā, kā strādā turpmāk, lai neatkārtotos kļūdainu lēmumu pieņemšana.Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Solvita Āboltiņa, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, – “Latvijas Vēstnesim”
– Vai, jūsuprāt, situācija valdībā būtiski ietekmēs Saeimas
darbu?
– Paredzu, ka ietekmēs. To parāda jau pirmā Saeimas sēde, kopš valdībā
nav Latvijas Pirmās partijas. Izskatīšanai komisijās tika nodoti divi opozīcijas
izstrādātie grozījumi likumprojektos “Par Valsts pensijām” un “Par nodokļiem un
nodevām”. Tiem abiem ir tieša ietekme uz valsts budžetu. Protams, izskatīšanai tiks
nodoti arī likumprojekti, kam nebūs tiešas ietekmes. Tas nozīmē, ka likumprojektus
varēs nosacīti dalīt divās grupās: tā sauktajos tehniskajos un politiskajos. Līdz
ar to vienus likumus varēs pieņemt, citi savukārt iestrēgs līdz brīdim, kad
koalīcijai atkal būs vairākums un vienprātība izskatāmajā jautājumā. Pieļauju,
ka iestrēgs, pēc opozīcijas prāta, valdībā nepareizi virzītie procesi un lēmumi,
piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. Pat ja likumprojektu
atbalstītu komisija, Saeimas plenārsēdē tas nevar iegūt balsu vairākumu.
– Pēdējais filtrs likuma spēkā stāšanās kārtībā ir Valsts prezidente.
– Jā, tomēr ne valstij, ne likumdošanai nav labvēlīgs tas fakts, ka valsts
prezidentei nāktos katru otro Saeimā pieņemto likumu sūtīt atpakaļ uz Saeimu
otrreizējai caurlūkošanai. Prezidenta institūcijas uzdevums nav likumdošanas kļūdu
labošana. Tas ir Satversmē iestrādāts aizsargmehānisms.
– Mēdz sacīt, ka nekļūdās tas, kas nedara. Tomēr, apzinoties likumdevēja
statusu, nākas jautāt: kāpēc, jūsuprāt, Saeimā tiek pieņemti kļūdaini un
pretrunīgi likumprojekti? Pēdējā pusgada laikā var runāt par divām nopietnām
kļūdām, kas tika pamanītas un novērstas, tomēr deputāti balsojot tās nepamanīja.
– Runa ir par diviem atšķirīgiem gadījumiem. Gatavojoties tautas nobalsošanai
par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Saeima nobalsoja par grozījumu
apstiprināšanu likumā “Par tautas nobalsošanu”. Un tika konstatēta kļūda
vēlēšanu iecirkņu darba laika nesaderībā dažādos pantos. Šī bija Saeimas
tehnisko darbinieku pieļauta paviršības kļūda, par ko vainīgie saņēma attiecīgu
sodu. Otra nesen pieļautā Saeimas kļūda, kas skāra veiktos grozījumus
Krimināllikumā, vienlaikus neparedzot soda mēru Administratīvo pārkāpumu kodeksā
par sīkajām zādzībām, saistīta ar iesniegto likumprojektu sadalījuma kārtību
Saeimas komisijām un šo komisiju spēju lēmumus pieņemt saskaņoti. Juridiskā
komisija ir atbildīga par skaitliski daudziem likumprojektiem. Arī Saeimas Juridiskais
birojs un Juridiskās komisijas konsultanti raugās, lai pretrunas likumos neveidotos.
Tomēr kļūdas gadās.
– Kā vērtējat likumprojektu izstrādes kārtību?
– Nav šaubu, ka mūsu valstī vajadzīgi vēl daudzi jauni likumi. Vienīgā
problēma – kas tos rakstīs? Tieslietu institūta izveidošana, kas ar to varētu
profesionāli nodarboties, manuprāt, pagaidām ir tāls nākotnes sapnis. Patlaban jaunie
likumprojekti vai nu top ministrijās, vai tiek pasūtīti juristiem. Par likumprojektu
kvalitāti tādēļ runāt var nosacīti. Arī Saeimā, vērtējot piedāvāto
likumprojekta redakciju, bieži vien deputāti iegrimst filoloģisko nianšu diskusijās.
To varēja vērot, piemēram, nupat skatītajā Medību likumā.
– Kā pašreiz likumprojekti tiek nodoti izskatīšanai komisijām?
– Kā jau minēju, Prezidijs iesaka likumprojektu nodot vienai vai vairākām
komisijām, un tad plenārsēde to atbalsta, neatbalsta vai lēmumu maina. Komisija
likumprojektu izskata trijos lasījumos. Vispirms konceptuāli, tad divos lasījumos
izvērsti skata konkrētus priekšlikumus. Juridiskais birojs palīdz likumu sakārtot no
juridiskās tehnikas viedokļa.
Likumprojekti, kurus Saeimā iesniedz Ministru kabinets, bieži ir jālabo, un rodas
iespaids, ka pat Ministru kabineta Kārtības rullis ir vai nu ignorēts, vai ievērots
ļoti formāli. Dažkārt jāapšauba, vai likums saskaņots starp atbildīgās
ministrijas dienestiem, kur nu vēl starp ministrijām. Krimināllikuma 180.panta
grozījumi ir spilgts piemērs, kur pat Iekšlietu ministrijas dažādām struktūrām ir
dažādi viedokļi par šīs ministrijas virzītu likumprojektu.
Slikts sabiedrotais ir steiga. Tad bieži vien tiek pieļautas kļūdas. Tikko
pieņemtajā Eiroparlamenta vēlēšanu likumā trešajam lasījumam tika iesniegti 47
grozījumi par tehniska rakstura labojumiem. Tas norāda, kāda bija iesniegtā
likumprojekta kvalitāte, kad tas tika iesniegts Saeimā. Likumā daudzas normas bija
mehāniski pārņemtas no citiem vēlēšanu likumiem, neiedziļinoties atšķirīgajā
situācijā, ka vēlētāji būs ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī ES pilsoņi.
– Vai, jūsuprāt, ir pareiza un veiksmīga kārtība, kādā likumprojekti tiek
nodoti izskatīšanai komisijās?
– Saeimas deputāta darbā ir pavadīts nedaudz vairāk par gadu. No Saeimas
darbiniekiem esmu saņēmusi paskaidrojumus, ka šī sistēma tiek balstīta uz
iepriekšējo Saeimu iedibinātām vēsturiskajām tradīcijām. Jāpiebilst, ka katrai
komisijai ir sava pieeja likumprojektu izskatīšanā un arī atšķirīga attieksme pret
pieaicinātajiem ekspertiem.
Noteikti piekrītu juristu viedoklim, ka nedrīkst procesuālos likumprojektus
izskatīšanai iedalīt divām komisijām. Administratīvo pārkāpumu kodekss ļoti
bieži vistiešākā veidā ir saistīts ar Krimināllikumu, tādēļ veicamie grozījumi
jāskata paralēli abos. Šī nosacījuma neievērošana rada dīvainības, ka
Administratīvo pārkāpumu kodeksā dažkārt noteiktais sods ir bargāks nekā
Krimināllikumā noteiktais. Gan Civilprocesa, gan Kriminālprocesa, gan jaunā
Administratīvā procesa likums ir jāskata vienā komisijā. Tas veidotu
vienveidīgu attieksmi un būtu vieglāk strādāt. Juridiskā komisija jau ir
uzņēmusies atbildību par jauno Kriminālprocesa likumu. Savukārt Komerclikums,
manuprāt, būtu jāskata Tautsaimniecības komisijā, jo svarīgāks
– Jūsu teiktais liek domāt, ka komisiju starpā trūkst dialoga. Vai tā ir?
– Dažkārt vērojams koordinācijas trūkums starp komisijām. Dažkārt tam par iemeslu mēdz būt atsevišķu deputātu savstarpēja nespēja rast dialogu. Vairumā gadījumu tomēr tiek rīkotas divu ieinteresēto komisiju kopsēdes, kurās tiek meklēts pretrunīgo jautājumu risinājums. Pieņemtie Krimināllikuma grozījumi nebija šādas sadarbības piemērs. Juridiskā komisija ir vērsusies pie Saeimas Prezidija ar lūgumu izvērtēt likumprojektu sadali komisijām un nevadīties tikai pēc vēsturiskajām tradīcijām, bet vērtēt šo darbu arī saistībā ar mūsu turpmāko dzīvi un darbu Eiropas Savienībā. Piemēram, iepretī mūsu Tautsaimniecības komisijai būs četras vai pat piecas ES komisijas. Savā vēstulē mēs lūdzām turpmāk Krimināllikumu nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.
Starp citu, nav noslēpums, ka Tautsaimniecības komisijas vēsturiskā tradīcija veidojās, pamatojoties uz “Latvijas ceļa” vēlmēm pārraudzīt visu ar tautsaimniecību un ekonomiku saistīto likumdošanu.
Jāteic, ka pieeja darbam ir atkarīga arī no katra Saeimas deputāta godaprāta un ieinteresētības. Es cenšos katru nedēļu iepazīties ar citās komisijās izskatīšanai paredzētajiem likumprojektiem. Arī Saeimas sēdes laikā ir iespēja apzināt komisijas darbu – pārlasot apstiprināšanai nodotos labojumus.
Pārmaiņas ir nepieciešamas. Tā ir mana pārliecība, un domāju, ka par to nāksies runāt visiem Saeimā esošajiem politiskajiem spēkiem.
– Lai kā tiktu skaidroti apstākļi, sakritības, citu pastrādātās neprecizitātes, atbildība par galarezultātu gulstas uz Saeimu. Kā rīkoties, lai tās neatkārtotos?
– Neapšaubāmi, no atbildības izvairīties nevar. Uzskatu, ka katram savs darbs jāveic precīzi. Ja katrs ierēdnis un arī katrs deputāts godprātīgi izpildīs savu pienākumu, tad kļūdu būs ievērojami mazāk. Visos līmeņos ir jāstrādā saskaņoti un precīzi. Bet pieļautās kļūdas jāatzīst, turklāt jo vairāk, ja tās ir kopējas. Kļūdas pamanīt ir katra uzdevums.
Ko darīt? Pirmkārt, jāpārskata likumprojektu saskaņošanas mehānisms ministriju līmenī. Juridiskajā komisijā es cenšos uzklausīt visu ieinteresēto pušu pārdomas un pamatojumus, jo īpaši to, kam ir pretējs viedoklis. Katram, kas iesaistīts kaut vienā likumprojekta izstrādes ķēdes posmā, būtu jācenšas uzticēto padarīt iespējami atbildīgi.
Zaida Kalniņa, “LV”