Topošās dalībvalstis izvirza komisāru kandidātus

Viņu skaits vēl pieaugs. Jau maijā šiem 20 Eiropas Komisijas komisāriem pievienosies desmit no jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā Sandra Kalniete no Latvijas Eiropas Komisijas audiovizuālās bibliotēkas foto

Nepilnus trīs mēnešus pirms gaidāmās Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās gandrīz visas topošās dalībvalstis izvirzījušas kandidātus komisāra amatam
darbam Eiropas Komisijā.

Kas būs jaunie komisāri

Vēl pagājušā gada nogalē Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi norādījis, ka kandidātam jābūt apveltītam ar nevainojamu godaprātu, ievērojamu politisko lomu un gatavību sekmēt Eiropas integrācijas procesu. Izraugoties kandidātus komisāra amatam, būtu jāraugās uz politiķiem, kas ir pazīstami Eiropā un tai pašā laikā izpelnījušies ievērību savā dzimtenē, izteicies R. Prodi.
Komisijas prezidents aicinājis palielināt sieviešu pārstāvniecību komisāru kolēģijā. No pašreizējiem 20 komisāriem sievietes ir tikai četras.
Viena no pirmajām savu komisāra kandidātu jau janvāra sākumā nosauca Latvija. Ministru prezidents, valdību veidojošās partijas, kā arī Valsts prezidente par labāko kandidātu Latvijas komisāra amatam atzinuši pašreizējo ārlietu ministri Sandru Kalnieti. Arī R. Prodi piekritis, ka S. Kalnietei piemīt visas vajadzīgās īpašības, lai sekmīgi darbotos Eiropas Komisijā.
Domājot par savu darbību Komisijā, S.Kalniete atzinusi, ka lielāko ieguldījumu būtu gatava sniegt ES ārējo attiecību un Savienības paplašināšanās jomā, tuvo kaimiņu politikā, kā arī kultūrpolitikā, zinātnē un izglītībā. 11. februārī paredzēta S. Kalnietes tikšanās ar R. Prodi, kurā pārrunās viņas iesaistīšanos Komisijas darbā.
Arī Lietuva un Polija respektējusi R. Prodi ieteikumu par sieviešu īpatsvara palielināšanu. Lietuvas valdība komisāra amatam izvirzījusi finanšu ministri Daļu Gribauskaiti, bet Polija par savu komisāri nominējusi Danutu Hūbneri. Kā iespējamā D. Hūbneres kompetences joma Eiropas Komisijā tiek minēti tirdzniecības jautājumi.
Igaunijas valdība komisāra amatam izvirzījusi bijušo premjerministru Sīmu Kallasu, kurš kā vēlamās savas kompetences sfēras minējis informācijas sabiedrību un uzņēmējdarbību.
Pagājušajā nedēļā arī Slovākijas premjerministrs paziņoja savas valsts kandidātu. Komisāra amatam izvirzīts bijušais ES iestāšanās sarunu vedējs Jans Figels. Divas mazākās no topošajām dalībvalstīm – Malta un Kipra – komisāra amatam izvirzījušas savus ārlietu ministrus – Žo Borgu un Džordžu Javoco. Savukārt Slovēnija komisāram nominējusi Eiropas lietu ministru Janežu Ptočniku.
Par savu kandidātu pagaidām oficiāli vēl nav paziņojušas Ungārija un Čehija. Kā iespējamie komisāri no Ungārijas tiek minēti iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Endre Juhāss vai vēstnieks ES Pēters Balašs. Savukārt Čehijā, visticamāk, izvēle tiks izdarīta starp vicepremjeru un ārlietu ministru Kirilu Svobodu un vēstnieku Eiropas Savienībā Pāvelu Teličku.

Jaunajiem pilnvaras
ierobežotas

Desmit jauno komisāru pilnvaras pirmos sešu mēnešus būs ierobežotākas nekā pašreizējo dalībvalstu 20 komisāriem. Jauno valstu komisāri sākotnēji darbosies kā ēnas kādam no pašreizējiem komisāriem. Viņiem būs balsstiesības Eiropas Komisijas kolēģijā, taču nebūs savu “portfeļu” (savas individuālas atbildības sfēras). Jaunie komisāri bez “portfeļa” strādās līdz pašreizējās komisijas darbības laika beigām – šā gada novembrim. Tad tiks apstiprināts jauns Komisijas sastāvs. Un jau tagad ir skaidrs, ka jaunie komisāri uzreiz meklēs iespēju strādāt tajā jomās, kuru komisāri tie vēlētos būt.

Pārmaiņas pašreizējā
komisijā

R.Prodi norādījis, ka, sastādot veco un jauno dalībvalstu komisāru “pārus”, tiks ņemtas vērā jaunpienācēju intereses. Kā raksta franču laikraksts “Le Monde”, kuluāros esot dzirdētas runas, ka svarīgākajās jomās nebūšot ēnu komisāru. Tas attiecas uz konkurences politiku, iekšējā tirgus politiku, kā arī vides, transporta un enerģētikas politiku. Šajos amatos pašlaik darbojas attiecīgi Itālijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Spānijas komisāri.
Izskanējušas arī runas par to, ka daži no pašreizējiem komisāriem grasās savus amatus pamest vēl pirms novembra. R. Prodi varētu iesaistīties priekšvēlēšanu cīņā par Itālijas deputāta vietu Eiropas Parlamentā. Komisāri Filips Baskēns no Beļģijas un Vivjena Redinga no Luksemburgas arī labprāt darbotos Komisijā vēl vienu sasaukumu, taču varētu arī balotēties EP vēlēšanās.

Komisārus apstiprinās
tikai maijā

Paredzēts, ka galīgā vienošanās starp ES topošo un esošo dalībvalstu valdību vadītājiem par komisāru kandidātiem tiks panākta sammitā 25. un 26. martā. Bet galīgais vārds par Komisijas sastāva apstiprināšanu būs sakāms Eiropas Parlamentam. Tāpēc 13. un 14.aprīlī jauno dalībvalstu komisāru kandidāti tiks uzklausīti Eiropas Parlamenta prezidentu konferencē. Noklausīšanās tiks organizēta komisiju priekšsēdētāju sanāksmē. Katram komisāra amata kandidātam būs jāiztur 90 minūšu gara jautājumu sesija. Sākotnēji jautājumus uzdos Parlamenta politisko grupu pārstāvji, tad attiecīgās nozares parlamentārā komisija, bet noslēgumā – deputāti un novērotāji. Īpaši tiks vērtēta augstā amata kandidāta politiskā un Eiropas lietu pieredze, kā arī profesionālā kvalifikācija.
Balsojums par katru komisāra amata kandidātu notiks Eiroparlamenta maija plenārsesijā.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv