Vācijas un Latvijas attiecību pamatakords – kopīgas morālās vērtības

Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Ekarts Herolds

Ekarts Herolds Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šajās dienās ar svinīgu koncertu Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolonnu zālē Vācijas un Francijas vēstniecības kopīgi atzīmēja vēsturiskā Elizejas līguma 41.gadadienu, vienlaikus ar šo jau tradicionālo žestu aizsākot arī jauno gadu Rīgas Diplomātiskā korpusa kultūras pasākumu sērijā.
Šī simboliskā notikuma kontekstā lūdzām Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieku Latvijā Ekartu Heroldu atskatīties uz Elizejas līguma nozīmi kādreiz naidīgo kaimiņvalstu Vācijas un Francijas vēsturē, kā arī izvērtēt Latvijas un Vācijas divpusējo attiecību jaunāko attīstību.
E.Herolds: – Pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem, 1963.gada 22.janvārī, Vācijas federālais kanclers Konrāds Adenauers un Francijas prezidents Šarls de Golls parakstīja līgumu par draudzību, kas apstiprināja izlīgumu starp vāciešiem un francūžiem izsenis strīdu pārņemtajā Eiropā un radīja ciešu konsultāciju un sadarbības sistēmu politikas, ekonomikas un kultūras jomā. Elizejas līgums radīja pamatu abu valstu divpusējo attiecību veidošanai uz jauniem, līdz tam nepazīstamiem principiem. Līgumā formulētā sistēma laika gaitā padziļināta, un šis līgums ļoti tieši ietekmē abu tautu dzīvi. Elizejas līgums arī sekmējis abu valstu spēju uzņemties Eiropas apvienošanās procesa dzinējspēka lomu.
– Vēsturiski sarežģītas bijušas arī Latvijas un Vācijas attiecības. Taču, šķiet, vēl nekad tās nav bijušas tik labas kā gados kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas.
– Jā, abu valstu attiecību kulminācija bija Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas pērnā gada valsts vizīte Vācijas Federatīvajā Republikā. Šī vizīte, kuras laikā prezidente viesojās ne tikai Berlīnē, bet devās arī uz Bavārijas un Mēklenburgas–Priekšpomerānijas federālajām zemēm, bija apliecinājums ciešām, uzticības pilnām un aktīvām attiecībām starp Vāciju un Latviju. Vizīte vienlaikus deva jaunas ierosmes šo attiecību paplašināšanai un padziļināšanai. Valsts vizītes rezultāts savā ziņā ir arī tas, ka pērn mūsu pieņemšanā par godu Vācijas Vienības dienai par galveno tēmu tika izvēlēta Bavārijas federālā zeme.
Runājot par jūsu valsts iekšējās attīstības procesiem, vispirms minēšu spēcīgo ekonomikas izaugsmi un investīciju vides uzlabošanos Latvijā tieši pagājušajā gadā, ko atzinušas arī starptautiskās reitingu aģentūras. Ārpolitikā Latvija konsekventi turpinājusi virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Mūs visus ļoti iespaidoja Latvijas pilsoņu pārliecinošais balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Nebūs pārspīlēti 2003.gada 20.septembra balsojumu dēvēt par vēsturisku izvēli.
Šogad 1.maijs būs datums, ko ierakstīs vēstures grāmatās, – diena, kad Latvija kopā ar pārējām deviņām kandidātvalstīm kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības locekli. Esmu cieši pārliecināts, ka daudzi Latvijas partneri atkal dažādos kultūras sarīkojumos par godu šim notikumam paudīs vienotību ar “jauno Eiropas kluba biedru”. To darīs arī Vācija, tomēr sīkāku informāciju šobrīd vēl nevaru izpaust. Šā gada gaitā Rīgā un citviet Latvijā būs jūtama, piemēram, Hanzas pilsētu Brēmenes un Hamburgas, kā arī Vācijas dienvidrietumu federālās zemes Bādenes–Virtembergas klātbūtne.
– Kā, jūsuprāt, Latvijas iestāšanās ES un NATO iespaidos mūsu valstu divpusējās attiecības, kuru svarīgs elements līdz šim bijis Vācijas atbalsts Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķu īstenošanai?
– Es vēlētos, lai mūsu valstu divpusējās attiecības, kas balstītas uz stingra pamata – piederības Eiropas Savienībai un NATO –, tiktu izvērstas arī turpmāk, lai tās allaž kalpotu Vācijas un Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ ir svarīgi pilnveidot attiecīgās procedūras un insti