A. Rūrāne uzsvēra, ka mūsu valsts īpašā attieksme pret alu (to neregulē Alkohola aprites likums, bet gan Ministru kabineta noteikumi, kuri atļauj alus reklāmu, nakts tirdzniecību) ir Latvijas fenomens. Eiropā alu uzskata par tādu pašu alkoholisko dzērienu kā visus citus.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, narkologs Jānis Strazdiņš atzina, ka Latvijā tiešām tika veicināta alus un vīna lietošana ar mērķi mazināt stipro alkoholisko dzērienu patēriņu. Taču aizpagājušā un pagājušā gada pirmās skolas dienas, kad Vecrīga bija pilna ar alus noreibinātiem jauniešiem, pierādīja, ka esam nonākuši otrā galējībā. Nu vairs nepiedzeramies no stiprajiem dzērieniem, to darām ar vieglo alkoholu.
Tādēļ J. Strazdiņš pilnībā atbalsta sava partijas biedra, deputāta Induļa Emša iesniegtos priekšlikumus valdībai, paredzot alum piemērot tos pašus noteikumus kā jebkuram citam alkoholam.
A. Stirna “LV” pastāstīja, ka pēc nopietnām diskusijām no programmas projekta izņemta PVO ieteiktā sadaļa par vieglo dzērienu popularizēšanu. Jo, kā uzsvēra narkoloģe, aizvien biežāk nākas saskarties ar alus psihozēm, kādas agrāk bija tikai stipro dzērienu lietotājiem. A. Stirna atzina, ka pie mums, tāpat kā Vācijā un Čehijā, jau var runāt par alus alkoholismu, kas īpaši aktuāls jauniešu vidū.
Narkologi lielas cerības liek uz jauno alkoholisko dzērienu aprites likumu, kas jāpieņem līdz šā gada maijam. Likumu izstrādājusi Finanšu ministrija, un tajā paredzēts aizliegt visu alkoholisko dzērienu, arī alus, tirdzniecību naktīs. Kā teica A.Stirna, ja politiķi nepakļausies alus ražotājiem, tas būs liels solis uz priekšu alkoholisma ierobežošanā, īpaši jauniešu vidū.
Problēma ir ar alkohola reklāmām, kuras neregulē iepriekš minētais likums. A. Stirna ir visai skeptiska par alkoholisko dzērienu reklāmas pilnīgu aizliegumu laikrakstos, radio un televīzijā. Pret aizliegumu ļoti iebilst reklāmdevēji, arī masu mediju izdevēji, sakot, ka tieši šis reklāmas veids ļauj izdzīvot žurnāliem, televīzijai. Bieži demonstrēto filmu sponsori ir tieši alkoholisko dzērienu ražotāji. Narkoloģe piebilda, ka jautājums par alkohola reklāmas atļaušanu vai aizliegumu ir aktuāls visā Eiropā. Ir valstis, kur tā televīzijā un radio atļauta tikai vēlās vakara stundās. Ja arī nav iespējams Latvijā panākt pilnīgu alkohola reklāmas aizliegumu, jādara viss, lai tā būtu nekaitīgāka un uzrunātu iespējami mazskaitlīgāku auditoriju.

Jāmāk nebūt atkarīgam

Par izstrādāto programmu gluži atšķirīgu viedokli “LV” pauda ārsts, psihoterapeits Viesturs Rudzītis: “Minētā programma ir nesaprātīgas un neuzvaramas cīņas (ar alkoholu - R.K.) apmaksāšanas programma.” V.Rudzītis uzskata, ka pats mērķis – ierobežot alkohola patēriņu – nav pareizs.
Jo ne jau alkohols primāri ir alkoholisma cēlonis. Viņaprāt, daudz svarīgāk būtu iemācīt cilvēkiem savas emocionālās vajadzības – prast atslābināties pēc stresa pilnas darba dienas, pārdzīvot zaudējumus, tikt galā ar grūtībām, būt emocionālā komfortā pašam ar sevi – apmierināt bez alkohola lietošanas. Alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošana un tajā pašā laikā cilvēku nemācēšana emocionāli tikt galā ar savu dzīvi var novest pie narkomānijas, azartspēļu, datorspēļu atkarības pieauguma, pie neirožu un depresiju strauja kāpuma.
V. Rudzītis uzsvēra, ka jāierobežo alkohola lietošana jauniešu vidū, bet vienlaikus jāparāda šiem jauniešiem alternatīva. Programmā gan ir minēti alternatīvi brīvā laika pavadīšanas veidi –

V. Rudzītis: “Svarīgāk ir iemācīt cilvēkiem savas emocionālās vajadzības apmierināt bez alkohola palīdzības.” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”