Likums “Par pašvaldībām”

1.pants. Likumā lietotie termini

(2) Pašvaldības autonomās funkcijas – pārvaldes funkcijas, par kuru izpildi atbild pašvaldība un kuras finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.
(3) Pašvaldībām deleģētās valsts pārvaldes funkcijas – valsts pārvaldes funkcijas, kas šī likuma noteiktā kārtībā ir nodotas izpildei pašvaldībām un kuras pašvaldības pilda Ministru kabineta vadībā.
(4) Brīvprātīgās iniciatīvas – funkcijas, kuras pašvaldības dome ar lēmumu pasludina par nepieciešamām un izpilda, lai nodrošinātu pašvaldības iedzīvotāju intereses un uzlabotu viņu labklājību.
(5) Saistošie noteikumi – ārēji normatīvie akti, ar kuriem regulē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu fizisku un juridisku personu sabiedriskās attiecības, kas netiek regulētas ar citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Ar saistošajiem noteikumiem var regulēt sabiedriskās attiecības, kas pēc savas būtības ir pakļaujamas tiesiskajai regulācijai.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir iedzīvotāju interesēs nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pašvaldību darbību.
(2) Pašvaldību darbības jautājumus regulē šis likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums un citi likumi, ciktāl tie pēc būtības ir piemērojami pašvaldībām.

3.pants. Pašvaldības jēdziens

Pašvaldība ir atvasināta publiskā persona, kas ar ievēlēta lēmējorgāna (domes) un tās izveidotas administrācijas starpniecību savas kompetences ietvaros nodrošina noteiktas administratīvas teritorijas iedzīvotāju vajadzības un tiesiskās intereses.

4.pants. Pašvaldību veidi

Latvijā ir šādas pašvaldības:
1) pilsētu pašvaldības;
2) novadu pašvaldības.

5.pants. Pašvaldību patstāvība

(1) Pašvaldības savas kompetences un šī likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.
(2) Pašvaldības dome patstāvīgi:
1) nosaka pašvaldības institucionālo struktūru;
2) nodrošina autonomo funkciju izpildi;
3) lemj par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi;
4) pieņem lēmumus;
5) izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu.
(3) Pašvaldība atbild par tās izveidoto institūciju darbību, ja likumos nav noteikts citādi.
(4) Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un atrodas Ministru kabineta padotībā.
(5) Latvijas Republika atbild par konkrētās valsts pārvaldes deleģētās funkcijas vai pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Pašvaldību padotības veidu un saturu nosaka normatīvie akti.
(6) Pašvaldības darbības tiesiskumu pārrauga ar likumu pilnvarotas institūcijas.

6.pants. Pašvaldību autonomās funkcijas

(1) Pašvaldību autonomās funkcijas ir:
1) nodrošināt komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);
2) nodrošināt savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);
3) nodrošināt vispārējās izglītības pieejamību;
4) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību;
5) nodrošināt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību;
6) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;
7) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;
8) gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;
9) nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu;
10) izstrādāt attīstības programmu un teritorijas plānojumu un nodrošināt to ieviešanu;
11) nodrošināt pašvaldības kultūras institūciju darbību un saglabāt kultūras vērtības.
(2) Tiesību aktu ietvaros pašvaldība var veikt arī citas funkcijas, kuras pašvaldības dome ar lēmumu pasludina par nepieciešamu, lai nodrošinātu pašvaldības iedzīvotāju intereses un uzlabotu viņu labklājību (brīvprātīgās iniciatīvas). Brīvprātīgās iniciatīvas nav pieļaujamas jautājumos, kas ir Latvijas Republikas kompetencē.
(3) Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā piedalās valsts.

7.pants. Pašvaldībām deleģētās funkcijas

(1) Ar likumu pašvaldībām var deleģēt atsevišķu valsts pārvaldes funkciju izpildi, nosakot izpildes kārtību.
(2) Deleģējot valsts pārvaldes funkciju izpildi, vienlaikus nodrošina to finansēšanas avotus.

8.pants. Pārvaldes uzdevums

(1) Ministru kabinets Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu.
(2) Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībām finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šī uzdevuma izpildei.
(3) Ja pašvaldība piekrīt, tā var veikt uzdevumu par saviem līdzekļiem.

9.pants. Pašvaldības dome

(1) Pašvaldības domi veido vēlēti deputāti.
(2) Domē ievēlēto deputātu skaitu, viņu tiesības un pienākumus nosaka īpašs likums.
(3) Par domes deputātu pienākumu pildīšanas atlīdzību lemj dome.
(4) Par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu domes deputāti saņem atlīdzību Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Ministru kabinets nosaka atlīdzības maksimālo apmēru.

10.pants. Domes darba nepārtrauktība

(3) Ja domes priekšsēdētājs ir atlaists vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas, priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanai.

11.pants. Domes priekšsēdētāja vēlēšanas

(1) Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes pilnvaras.
(2) Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta domes lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.
(3) Domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes deputātiem, aizklāti balsojot. Ikvienam domes deputātam ir tiesības izvirzīt kandidatūru domes priekšsēdētāja amatam.
(4) Domes priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto deputātu balsīm.
(5) Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu.
(6) Ja neviens no kandidātiem otrajā vai trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad rīko jaunas pašvaldības domes priekšsēdētāja vēlēšanas.
(7) Pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās domes deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku (vietniekus) un pastāvīgās komitejas.
(8) Domes priekšsēdētāja vietnieku (vietniekus) ievēlē ar ievēlēto domes deputātu balsu vairākumu, ievērojot šī panta trešās, piektās un sestās daļas noteikumus.

12.pants. Komiteju izveidošana

(1) Komitejas sastāv no ievēlētiem deputātiem.
(2) Katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Katram deputātam jābūt vismaz vienas komitejas loceklim.
(3) Pašvaldība izveido finanšu komiteju, kura sagatavo un iesniedz domei pašvaldības budžeta projektu, kā arī veic citus pašvaldības nolikumā noteiktus darba organizācijas uzdevumus. Finanšu komiteju vada domes priekšsēdētājs.
(4) Citas komitejas un to skaitlisko sastāvu nosaka pašvaldības nolikumā. Komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju.

13.pants. Komiteju kompetence

Komitejas:
1) sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdē;
2) sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē;
3) veic citus pašvaldības nolikumā noteiktus darba organizācijas uzdevumus.

14.pants. Komitejas locekļa atbrīvošana

(1) Komitejas locekli var atbrīvot no darbības komitejā ar domes lēmumu.
(2) Ja kādu deputātu atbrīvo no darbības komitejā, tad attiecīgās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti var izvirzīt jaunu komitejas locekli.

15.pants. Komitejas priekšsēdētājs

(1) Komitejas priekšsēdētāju, izņemot finanšu komitejas priekšsēdētāju, no saviem locekļiem ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja.
(2) Komitejas priekšsēdētājs:
1) sagatavo jautājumus izskatīšanai komitejas sēdē;
2) ne retāk kā reizi mēnesī sasauc un vada komitejas sēdes;
3) nodrošina, lai komitejas lēmumi būtu ierakstīti protokolā;
4) nodrošina komitejas lēmumu iesniegšanu domes priekšsēdētājam.

16.pants. Komiteju sēdes

(1) Komiteju sēdes ir atklātas. Komitejām ir tiesības uz savu sēdi uzaicināt lietpratējus ar padomdevēja tiesībām.
(2) Par komiteju sēžu laiku, vietu un darba kārtību domes deputātus informē pašvaldības nolikuma noteiktajā kārtībā.
(3) Komitejas sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem.
(4) Lēmumu pieņem ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, tad izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.
(5) Komiteju sēdes protokolē. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi.
(6) Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības administrācija.

17.pants. Komiteju ārkārtas sēdes

(1) Pēc komitejas vai domes priekšsēdētāja vai vienas trešdaļas komitejas locekļu pieprasījuma sasauc komitejas ārkārtas sēdes.
(2) Ārkārtas sēdes sasauc trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

18.pants. Domes sēdes

(1) Dome lēmumus pieņem sēdēs.
(2) Domes sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi.
(3) Domes sēdes notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no domes deputātiem.
(4) Domes lēmumi, kā arī domes sēžu protokoli ir publiski pieejami.
(5) Ministru kabineta locekļiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties domes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

19.pants. Domes sēžu sasaukšana

(1) Domes kārtējās sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot darba kārtību.
(2) Domes deputātiem par kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību paziņo pašvaldības nolikuma noteiktajā kārtībā.
(3) Paziņojumu par domes kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes publisko un, ja iespējams, publicē vietējā laikrakstā.
(4) Domes lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem un izziņas materiāliem jābūt pieejamiem visiem domes deputātiem ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

20.pants. Domes ārkārtas sēdes

(3) Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu norāda sēdes darba kārtību, un tam pievieno domes lēmuma projektu.
(4) Sasaucot domes ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.

21.pants. Deputātu tiesības sasaukt domes ārkārtas sēdi

(1) Ja domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes deputātu var ierosināt sasaukt domes ārkārtas sēdi. Domes ārkārtas sēdi sasauc un vada deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Uz iesniegumu par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu un ārkārtas sēdes sasaukšanas procedūru attiecināmi arī šā likuma 19.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi.
(2) Sēdes vadītājs savlaicīgi informē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru par domes ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.
(3) Šajā sēdē pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

22.pants. Domes sēžu darba kārtība

(1) Dome var apspriest jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Darba kārtību var papildināt, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem domes deputātiem.
(2) Apspriežamos jautājumus dome izskata izsludinātajā darba kārtībā norādītajā secībā. Šo secību var grozīt ar domes lēmumu.
(3) Domes ārkārtas sēdes darba kārtību dome nedrīkst grozīt.

23.pants. Lēmumu projektu iesniegšana

(1) Domes sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:
1) domes priekšsēdētājs;
2) domes komitejas;
3) ne mazāk kā trīs domes deputāti;
4) ārkārtas sēdes ierosinātājs.
(2) Lēmumu projektus iesniedz domes priekšsēdētājam.
(3) Lēmumu projektu virzība izskatīšanai domes sēdēs ir noteikta pašvaldības nolikumā.

24.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem domes deputātiem un ja likumā nav noteikts citādi.
(2) Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts. Šādā gadījumā lēmuma projektu var iesniegt domei atkārtotai izskatīšanai pašvaldības nolikuma noteiktajā kārtībā.

25.pants. Atkārtota kārtējo sēžu sasaukšana

(1) Ja uz domes kārtējo sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no domes deputātu skaita, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai domes priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc 14 dienām sasauc atkārtotu sēdi, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību.
(2) Ja uz domes atkārtotu sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no domes deputātu skaita, domes priekšsēdētājs informē par to reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru triju dienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai sēdei, kā arī paziņo domes nākamās sēdes dienu.

26.pants. Atkārtota ārkārtas sēžu sasaukšana

(1) Ja uz domes ārkārtas sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no domes deputātiem, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai sēdes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā dienā sasauc atkārtotu ārkārtas sēdi, negrozot sēdes darba kārtību.
(2) Ja uz domes atkārtotu ārkārtas sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no domes deputātu skaita, sēdes vadītājs informē par to reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru šī likuma 25.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

27.pants. Sēdes protokols

(1) Domes sēdes gaitu protokolē.
(2) Protokolā ieraksta:
1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;
2) kad sēdi atklāj un slēdz;
3) sēdes darba kārtību;
4) sēdes vadītāja un domes darbinieka – sēdes protokolētāja – vārdu un uzvārdu;
5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdus un uzvārdus;
6) sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslus;
7) to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;
8) iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;
9) pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;
10) kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;
11) to deputātu vārds un uzvārds, kuri, izpildot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā” paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;
12) to deputātu vārds un uzvārds, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu.
(3) Ikviens domes deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt precizēt ierakstu.
(4) Protokolu paraksta sēdes vadītājs un domes darbinieks – sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes.
(5) Domes pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

28.pants. Balsošanas kārtība

(1) Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska.
(2) Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja to pieprasa ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no domes deputātiem.

29.pants. Domes lēmumi

Dome savas kompetences ietvaros var pieņemt:
1) saistošos noteikumus;
2) pašvaldības iestāžu nolikumus un citus iekšējos normatīvos aktus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam;
3) pārvaldes lēmumus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam;
4) citus lēmumus.

30.pants. Saistošie noteikumi

(3) Pašvaldības nolikumu, kā arī pašvaldības budžetu dome pieņem saistošo noteikumu formā.
(4) Saistošie noteikumi drīkst noteikt nodevas un citus maksājumus no iedzīvotājiem, kā arī paredzēt administratīvu sodu par to nepildīšanu tikai likumā paredzētos gadījumos.

31.pants. Saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaude

(1) Saistošos noteikumus trīs dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai reģistrācijai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.
(2) Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc saistošo noteikumu reģistrācijas publicē tos oficiālajā laikrakstā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pakalpojumu centros.
(3) Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā, ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.
32. pants. Saistošie noteikumi par pašvaldības budžetu
(1) Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem stājas spēkā nākošajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.
(2) Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem pašvaldība trīs dienu laikā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai reģistrācijai.
(3) Pašvaldība pēc saistošo noteikumu spēkā stāšanās izliek tos redzamā vietā domes ēkā un pakalpojuma centros, kā arī publicē oficiālajā laikrakstā.

33.pants. Saistošo noteikumu darbības apturēšana

(1) Prettiesisku saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību ar motivētu rīkojumu aptur reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Rīkojumā norāda konkrēto saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta punktus, kuri atceļami kā prettiesiski, vai norāda, ka atceļami saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts kopumā. Rīkojumu triju dienu laikā pēc tā izdošanas publicē oficiālajā laikrakstā un nosūta attiecīgās domes priekšsēdētājam, kas atbild par tā izpildi.
(2) Domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma saņemšanas sasauc domes ārkārtas sēdi, kurā izskata jautājumu par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu. Domes ārkārtas sēdes laiku un norises vietu savlaicīgi paziņo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram.
(3) Ja dome nepieņem lēmumu par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu, tā mēneša laikā pēc domes ārkārtas sēdes iesniedz Satversmes tiesā pieteikumu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma atcelšanu, paziņojot par to reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram. Šajā gadījumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums par domes saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu darbības apturēšanu saglabā savu spēku līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.
(4) Ja dome vai tās priekšsēdētājs nepilda šā panta trešās daļas noteikumus, prettiesiskie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts vai to atsevišķs punkts atzīstams par spēku zaudējušu. Par to reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs paziņo oficiālajā laikrakstā.

34.pants. Pašvaldības nolikums

Pašvaldības nolikumā nosaka:
1) pilsētu, novada pilsētu (novada pilsētu ar lauku teritoriju), novada pagastu teritorijas iedalījumu;
2) pašvaldības administrācijas struktūru,
3) domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetences un darba organizāciju;
4) domes un tās komiteju lēmumu pieņemšanas procedūru;
5) kārtību, kādā izpilddirektors rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;
6) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;
7) citus jautājumus, kas attiecas uz domes vai administrācijas darbu un kuri saskaņā ar šo likumu ir jānosaka pašvaldības nolikumā.

35.pants. Administratīvie akti

(1) Administratīvos aktus pieņem dome.
(2) Deleģētās kompetences jomā tiesības izdot administratīvus aktus dome var deleģēt pašvaldības administrācijai.

36.pants. Administratīvo aktu apstrīdēšana

(1) Pašvaldības autonomās kompetences jomā izdotie administratīvie akti tiek apstrīdēti pašvaldības ietvaros. Amatpersonu vai struktūrvienību, kas lemj par apstrīdēto administratīvo aktu, nosaka pašvaldības nolikumā.
(2) Ja normatīvos aktos nav noteikts citādi, pašvaldībai deleģētās kompetences jomā izdotos administratīvos aktus apstrīd tajā tiešās pārvaldes iestādē, kuras padotībā pašvaldības dome, pildot attiecīgo funkciju vai uzdevumu, atrodas.

37.pants. Atbildība par pieņemtajiem lēmumiem

(1) Par domes lēmumu tiesiskumu atbild deputāti, kas balsojuši par lēmuma pieņemšanu.
(2) Pašvaldības administrācijas darbinieki atbild par viņu pieņemtiem lēmumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos likumos noteiktā kārtībā.
(3) Domes priekšsēdētājs atbild par pieņemto rīkojumu tiesiskumu. Domes priekšsēdētāja rīkojumi ir publiski pieejami.

38.pants. Domes kompetence

Tikai domes kompetencē ir:
1) pārvaldīt pašvaldības autonomās kompetences jomu;
2) pieņemt pašvaldības nolikumu;
3) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu un iegādi;
4) noteikt pašvaldības administrācijas struktūru, pieņemt pašvaldības iestāžu nolikumus;
5) apstiprināt amatā un atbrīvot no tā pašvaldības izpilddirektoru un viņa vietnieku;
6) apstiprināt pašvaldības budžetu;
7) lemt par pašvaldības pirmpirkuma tiesību izmantošanu;
8) iecelt amatā un atbrīvot no tā pašvaldības institūciju vadītājus.

39.pants. Pašvaldības domes atlaišana

Saeima ar likumu var atlaist pašvaldības domi, ja tā:
1) nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas spriedumus vai nenodrošina pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu;
2) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu atlaišanas vai atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku, finanšu komiteju un pašvaldības izpilddirektoru;
3) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no domes deputātu kopskaita.

40.pants. Pagaidu pārvalde

41.pants. Domes priekšsēdētāja pilnvaras

(1) Domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi.
(2) Domes priekšsēdētājs:
1) reprezentē pašvaldību, izpilda domes lēmumus par publisko tiesību līgumu slēgšanu;
2) vada domes sēdes un domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;
3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā un valsts pārvaldes institūcijās;
4) pārrauga pašvaldības izpilddirektora darbu;
5) atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir pašvaldība;
6) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.
(3) Domes lēmumus priekšsēdētājs paraksta piecu darba dienu laikā no to pieņemšanas dienas.
(4) Ja domes priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts. Šīs tiesības domes priekšsēdētājs nevar izmantot attiecībā uz domes lēmumu, ar kuru tiek atcelts domes priekšsēdētāja rīkojums vai arī ar kuru domes priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata šā likuma 44.pantā noteiktajā kārtībā.

42.pants. Tiesības atkāpties no amata

Domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atkāpties no ieņemamā amata, rakstveidā paziņojot par to domei. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamajai domes sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

43.pants. Priekšsēdētāja atbrīvošana no amata pienākumu pildīšanas

(1) Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nenodrošina pašvaldības domes darbu, dome, aizklāti balsojot, var atbrīvot viņu no amata, ja to pieprasa:
1) vismaz viena trešdaļa domes deputātu;
2) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.
(2) Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes deputātu kopskaita.
(3) Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, priekšsēdētājs sasauc domes ārkārtas sēdi ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta domes kārtējā sēde. Ja domes priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara priekšsēdētāja vietnieks.
(4) Jautājuma izskatīšanu sēdē vada domes priekšsēdētāja vietnieks.
(5) Priekšsēdētāja vietnieku atbrīvo no amata šajā pantā noteiktajā kārtībā.

44.pants. Priekšsēdētāja atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas

(1) Ja dome vai domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojumu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā laikrakstā. Domes priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad oficiālajā laikrakstā publicēts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata.
(2) Domes priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu.
(3) Domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības vērsties tiesā ar iesniegumu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc divu nedēļu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.
(4) Ja ar tiesas spriedumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums tiek atcelts, domes priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, no pašvaldības budžeta līdzekļiem saņem domes priekšsēdētāja amatalgu.

45.pants. Ierobežojums atkārtoti ieņemt amatu

Šā likuma 44.panta kārtībā no amata atlaisto domes priekšsēdētāju nevar atkārtoti ievēlēt par šā sasaukuma domes priekšsēdētāju.

46.pants. Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi

Domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, deputāta un izpilddirektora komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā”.

47.pants. Izpilddirektora pilnvaras

(1) Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ pašvaldības izpilddirektoru, kurš ir pašvaldības administrācijas vadītājs un pakļauts domei.
(2) Pašvaldības izpilddirektors:
1) nodrošina domes lēmumu, deleģēto funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi;
2) vada pašvaldības administrācijas darbu, dod rīkojumus administrācijas darbiniekiem;
3) atceļ administrācijas pieņemtus prettiesiskus lēmumus;
4) domes noteiktā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba administrācijas darbiniekus;
5) iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un citu institūciju izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;
6) domes noteiktajā kārtībā rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, veic saimnieciskus darījumus;
7) nodrošina teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;
8) domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;
9) atbilstoši savai kompetencei pieņem pārvaldes lēmumus un īsteno kontroli pār pašvaldības administrācijas pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu;
10) organizē domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;
11) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.
(3) Izpilddirektors domes nomaiņas gadījumā nodrošina pašvaldības darba nepārtrauktību.

(1) Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, kurās neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, pašvaldības dome izveido pakalpojumu sniegšanas centru.
(2) Pakalpojumu centrs:
1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;
2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;
3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;
4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem;
5) veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistra atjaunošanu un grozīšanu un atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību izsniegšanu likumā “Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā;
6) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem.
(3) Pašvaldības dome var izveidot vienā novada pagastā vai novada pilsētā vairākus pakalpojumu centrus. Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atļauju attiecīgās pašvaldības novada pilsētā un novada pagastā vai divos novada pagastos izveido kopīgu pakalpojumu centru.

49.pants. Valdes, komisijas, konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas, konsultatīvās padomes vai darba grupas.
(2) Šo valžu, komisiju, konsultatīvo padomju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka likumi vai domes lēmumi, un darbam tajās var pieaicināt speciālistus, kuriem no pašvaldības ieņēmumiem var apmaksāt radušos izdevumus.
(3) Valdes, komisijas, konsultatīvo padomju un darba grupas darbojas saskaņā ar domes apstiprināto nolikumu.

50.pants. Pašvaldību pārraudzība

(1) Pašvaldību darbības atbilstību šī likuma nosacījumiem pārrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
(2) Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības tiesiskumu un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs vai pašvaldības administrācija nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas nolēmumus, ir pienākums par to ziņot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

51.pants. Pašvaldībai nodarītie zaudējumi

(1) Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt.
(2) Prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu pašvaldības vārdā var celt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šajā gadījumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas.

52.pants. Finanšu revīzija

(1) Dome nodrošina finanšu revīziju veikšanu, lai:
1) kontrolētu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;
2) pārbaudītu pašvaldības amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;
3) kontrolētu, vai pašvaldības finanšu līdzekļi un manta tiek apsaimniekota atbilstoši domes lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.
(2) Finanšu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu dome ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.
(3) Finanšu revīziju ir tiesīga veikt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

53.pants. Publiskais pārskats

(1) Dome nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu un tā pieejamību.
(2) Pašvaldības gada publiskais pārskats ietver informāciju par:
1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā par saistību un garantiju apjomiem;
2) pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējumu divos iepriekšējos gados;
3) pašvaldības kapitāla vērtību kapitālsabiedrībās un paredzētajām tā izmaiņām;
4) iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem pasākumiem teritorijas attīstības īstenošanā, tai skaitā par:
a) publiskajām investīcijām infrastruktūrā pašvaldības administratīvajā teritorijā,
b) privātajām investīcijām pašvaldības administratīvajā teritorijā,
c) iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību pašvaldības attīstības programmas un teritorijas plānojuma apspriešanā un pilnveidošanā;
5) zvērināta revidenta atzinumiem par pašvaldības, tās iestāžu un kapitālsabiedrību saimniecisko darbību, kā arī pašvaldības iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;
6) domes lēmumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu;
7) Valsts kontroles revīzijas atzinumiem un domes veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai;
8) pašvaldības līdzdalību sadarbības projektos, iestādēs un kapitālsabiedrībās;
9) veiktajiem pasākumiem pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadības pilnveidošanai;
10) pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā;
11) pašvaldības nodevām un to likmēm, maksas pakalpojumiem un to izcenojumiem.
(3) Pašvaldības gada publiskajam pārskatam var pievienot arī citu informāciju.
(4) Vienu pašvaldības gada publiskā pārskata eksemplāru dome nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

54.pants. Revīzijas komisija

Dome var izveidot revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu.

55.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšana un finanšu pārvaldīšana

Pašvaldību budžetu sastādīšanu un finanšu pārvaldīšanu, kā arī pašvaldību tiesības savu ienākumu veidošanā nosaka speciāli likumi.

56.pants. Publiskā apspriešana

(2) Pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas var tikt organizētas iedzīvotāju aptaujas par citiem jautājumiem.

57.pants. Vispārējās pašvaldību intereses

(1) Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses:
1) likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām;
2) kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus;
3) pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā;
4) šā likuma 7.pantā paredzēto funkciju finansēšanas avotus;
5) citus pašvaldību darbības jautājumus, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām.
(2) Pašvaldības saskaņošanas procesā pārstāv pašvaldību sabiedriskā organizācija, kas izveidota atbilstoši šā likuma 59.panta prasībām.
(3) Ministru kabinetu saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona.
(4) Kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām šī panta pirmajā daļā minētos jautājumus, nosaka Ministru kabinets.

58.pants. Atsevišķās pašvaldību intereses

(1) Jautājumus, kas skar atsevišķas pašvaldības intereses un nav izskatāmi šī likuma 57.panta kārtībā, izskata Ministru kabinetā saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības rulli.
(2) Šajos jautājumos attiecīgo pašvaldību pārstāv tās domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

59.pants. Pašvaldību sabiedriskā organizācija

Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām un vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.

60.pants. Sarunu protokols

(1) Sarunu rezultātus par šā likuma 57.pantā minētajiem jautājumiem noformē protokola veidā.
(2) Ministru kabinets, nosūtot Saeimai likumprojektu, kas attiecas uz pašvaldībām, tam pievieno Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu, kurā fiksēti ar pašvaldībām saskaņotie jautājumi un domstarpības.
(3) Sarunu protokolu par domstarpībām jautājumos, kas ietilpst Ministru kabineta vai ministriju kompetencē, izskata Ministru kabinetā.

61.pants. Priekšlikumi

Ierosinājumus par likumdošanas iniciatīvām pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai atsevišķas pašvaldības iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

62.pants. Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana

Pašvaldībām ir tiesības vērsties Ministru kabinetā ar ierosinājumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu likumā noteiktajā kārtībā par labu attiecīgajai pašvaldībai, ja šis īpašums nepieciešams ceļu, ielu, laukumu, ietvju, estakāžu, viaduktu, kā arī ostas piestātņu būvei. Īpašuma atsavināšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.

63.pants. Pašvaldību pirmpirkuma tiesības

(1) Pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības, ja tās administratīvajā teritorijā atsavina nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai.
(2) Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību pamata, piecu gadu laikā nedrīkst to pārdot.
(3) Pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

64.pants. Līgums ar galvaspilsētas pašvaldību

(1) Ministru kabinets par atsevišķu valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi slēdz ikgadēju līgumu ar galvaspilsētas pašvaldību.
(2) Līguma noslēgšanas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi