Pašvaldību likums

Saeimas dok. Nr.1829; likumprojekts Nr.581

Saeimas deputātu grupas (A.Brigmanis, J.Strazdiņš, L.Ozoliņš, O.Kastēns, A.Ulme) 2004.gada 8.janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. pants. Šis likums reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus.
2. pants. Latvijā ir divu veidu pašvaldības:
1) vietējās — pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības;
2) reģionālās — apriņķu pašvaldības.
Vietējās un reģionālās pašvaldības nav savstarpēji pakļautas un neatrodas savstarpējā pārraudzībā. Vietējo un reģionālo pašvaldību kompetence, budžeti un manta ir nošķirti.
3. pants. Pašvaldība ir teritoriālās kopienas vara, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību patstāvīgi likuma ietvaros pārvalda un reglamentā būtisku publiskās atbildības daļu attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs.
Teritoriālo kopienu veido pašvaldības teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī citu teritoriju iedzīvotāji, kuriem pašvaldības teritorijā pieder nekustamais īpašums.
4. pants. Realizējot publisko varu, pašvaldības likuma ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.
5. pants. Pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi.
Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Ministru kabineta noteiktā institūcija.
Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome vai tās priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Ministru kabineta noteiktajai institūcijai.

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Pašvaldība var patstāvīgi noteikt šo funkciju izpildes kārtību, ja tā nav noteikta likumos.
9. pants. Valsts pārvaldes iestādes, ja tas paredzēts likumos, var pilnvarot pašvaldības pildīt atsevišķas valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, nosakot to izpildes kārtību un uzraugot šo funkciju izpildi.
Nododot valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi pašvaldībām, tām nodrošināmi līdzekļi, kas paredzēti attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu budžetā šo funkciju veikšanai.
Pašvaldībām nodoto valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi organizē attiecīgā pašvaldība, bet par to izpildi ir atbildīga valsts pārvaldes iestāde, kas šīs funkcijas nodevusi pašvaldībai.
10. pants. Pašvaldības pēc savstarpējas vienošanās var nodot cita citai atsevišķu to kompetencē esošo funkciju izpildi. Lēmumu par funkciju izpildes nodošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome. Pamatojoties uz šo lēmumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā paredzēti funkciju izpildes finansēšanas avoti.
Par šā panta pirmajā daļā minēto funkciju izpildi ir atbildīga un to izpildi uzrauga tā dome, kurai ar likumu uzdots pildīt šīs funkcijas.
Citām pašvaldībām nevar deleģēt funkcijas, kas ir attiecīgās domes ekskluzīvajā kompetencē un noteiktas šā likuma 21.pantā, kā arī šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā pašvaldībām nodotās funkcijas.

Pašvaldībām lēmums par deleģētās funkcijas atsaukšanu jāpieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada sākuma, un tas stājas spēkā saimnieciskā gada sākumā.
11. pants. Ministru kabinets likumā paredzētos gadījumos var uzdot pašvaldībām veikt atsevišķus vienreizējus uzdevumus.
Uzdodot veikt vienreizējus uzdevumus, Ministru kabinetam vienlaikus jānodod pašvaldībām finansu līdzekļi, kas nepieciešami šo uzdevumu izpildei. Ja pašvaldības piekrīt, tās var veikt vienreizējus uzdevumus arī par saviem līdzekļiem.
Pašvaldībām uzdoto vienreizējo uzdevumu izpildi organizē attiecīgā pašvaldība.
12. pants. Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.
13. pants. Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta.
Ja, pieņemot likumus vai Ministru kabineta lēmumus, netiek ievēroti šā likuma 8.un 11.panta noteikumi, kas attiecas uz pašvaldību pagaidu funkciju un tām uzdodamo vienreizējo uzdevumu finansēšanu, pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā var ierosināt attiecīgo likumu vai Ministru kabineta lēmumu atcelt un prasīt atlīdzināt izdevumus, kas radušies pašvaldībām, pildot attiecīgās funkcijas vai uzdevumus.
14. pants. Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības:
1) veidot pašvaldību iestādes, pašvaldības aģentūras un pašvaldību sadarbības aģentūras un ar saviem līdzekļiem piedalīties komercsabiedrībās;
2) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības;
3) ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas;
4) iesniegt prasības tiesā un sūdzības administratīvajās iestādēs;
5) saņemt informāciju no valsts iestādēm.
Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir
pienākums:
1) izstrādāt pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt pašvaldības attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību;
2) izstrādāt un apstiprināt pašvaldības budžetu;
3) lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu;
4) iekasēt nodokļus un nodevas;
5) atbilstoši paredzētajām saistībām realizēt sadarbībā ar citiem publiskās varas subjektiem un privātajiem partneriem veicamos, kā arī valsts investīciju programmā iekļautos projektus;
6) atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus;
7) sniegt Ministru kabinetam un ministriem informāciju jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību.
8) uzkrāt, izmantot un saglabāt līdz nodošanai valsts arhīvā dokumentus, kas radušies pašvaldību darbībā.
Savu autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai likuma ietvaros pašvaldības izdod saistošus noteikumus.
15. pants. Vietējo pašvaldību pastāvīgās autonomās funkcijas ir šādas:
1) organizēt iedzīvotājiem sabiedriskos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;
2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);
3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;
4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);
5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);
6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;
7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);
8) kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas, kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus;
9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;
10) sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;
11) izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos;
12) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;
13) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību;
14) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;
16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;
17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus pašvaldības domes vēlēšanās;
18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

13) noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru
kabineta noteikumiem, maksu par:
a) pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu
(iznomāšanu),
b) pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu),
c) licenču (atļauju) izsniegšanu,
d) citiem pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības iestādes un
uzņēmumi;
14) pieņemt saistošus noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu un likumā noteiktajos gadījumos noteikt nodokļu apmērus;
15) apstiprināt saistošus noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;
16) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā;
17) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā;
18) apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju lēmumus;
19) atcelt pašvaldības domes priekšsēdētāja rīkojumus;
20) lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma attiecīgi 15.pantā, 16.pantā un 17.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;
21) ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts
komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās;
22) pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;
23) pieņemt lēmumus citos gadījumos, ja tas likumā paredzēts pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencē.
Tikai vietējās pašvaldības dome var:
1) lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz attiecīgajā
administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu;
2) piešķirt nosaukumus ielām, parkiem un laukumiem, kā arī pārdēvēt tos;
3) ievēlēt tiesu piesēdētājus, pagasttiesu, bāriņtiesu priekšsēdētājus un
locekļus.
Šā panta pirmās daļas 8., 18. un 21.punktā, kā arī šā panta otrās daļas 1.punktā minēto jautājumu izskatīšanu Rīgas dome var deleģēt Rīgas domes izveidotai pašvaldības institūcijai.

27. pants. Pašvaldības domes kārtējās sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot darba kārtību.
Pašvaldības domes deputātiem par kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību tiek paziņots pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.
Paziņojums par pašvaldības domes kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes izliekams redzamā vietā pašvaldības domes ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējams vietējā laikrakstā.

28. pants. Pašvaldības domes ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Pašvaldības domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa:
1) vismaz viena trešdaļa deputātu;
2) Ministru kabineta pilnvarots ministrs;
3) Ministru kabinets.
Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno pašvaldības domes lēmuma projekts.
Sasaucot pašvaldības domes ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību. Pašvaldības domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, izņemot šā likuma 47. un 62.pantā paredzētos gadījumus.
29. pants. Ja pašvaldības domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa vietējās pašvaldības domes deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi. Uz iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu un ārkārtas sēdes sasaukšanas procedūru attiecināmi arī šā likuma 28.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi.
Sēdes vadītājam ir pienākums informēt Ministru kabineta pilnvaroto ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.
Ārkārtas sēde noturama šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā sēdē pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.
30. pants. Pašvaldības domes sēdi vada pašvaldības domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
31. pants. Pašvaldības domes lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem un izziņas materiāliem jābūt pieejamiem visiem pašvaldības domes deputātiem ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.
32. pants. Pašvaldības dome var apspriest tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem pašvaldības domes deputātiem.
33. pants. Apspriežamos jautājumus pašvaldības dome izskata izsludinātajā darba kārtībā norādītajā secībā. Šo secību var grozīt ar vietējās pašvaldības domes lēmumu.
Ārkārtas sēdes darba kārtību pašvaldības dome nedrīkst grozīt.
34. pants. Pašvaldības domes sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:
1) pašvaldības domes priekšsēdētājs;
2) pašvaldības domes komitejas;
3) pašvaldības domes deputāti;
4) ārkārtas sēdes ierosinātājs.
Lēmumu projekti iesniedzami pašvaldības domes priekšsēdētājam.
Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi pašvaldības domes pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem.
Pašvaldības domes priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms.
35. pants. Pašvaldības domes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no pašvaldības domes deputātiem.
Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem vietējās pašvaldības domes deputātiem un ja likumā nav paredzēts citādi.
Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts. Šādā gadījumā lēmuma projektu var iesniegt pašvaldības domei atkārtotai izskatīšanai, ievērojot šā likuma 34.panta noteikumus.
36. pants. Ja uz pašvaldības domes kārtējo sēdi nav ieradies šā likuma 35.pantā minētais pašvaldības domes deputātu skaits, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai pašvaldības domes priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām sasauc atkārtotu sēdi, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību.
Ja uz pašvaldības domes atkārtotu sēdi nav ieradies šā likuma 35.pantā minētais pašvaldības domes deputātu skaits, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs informē par to Ministru kabineta pilnvaroto ministru triju dienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai sēdei, kā arī paziņo pašvaldības domes nākamās sēdes dienu.
37. pants. Ja uz pašvaldības domes ārkārtas sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no visiem pašvaldības domes deputātiem, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai pašvaldības domes priekšsēdētājs ne vēlāk kā nākamajā dienā sasauc atkārtotu ārkārtas sēdi, negrozot sēdes darba kārtību.
Ja uz pašvaldības domes atkārtotu ārkārtas sēdi nav ieradies šā likuma 35.pantā minētais pašvaldības domes deputātu skaits, pašvaldības domes priekšsēdētājs informē par to Ministru kabineta pilnvaroto ministru šā likuma 36.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.
38. pants. Pašvaldības domes sēdes gaita tiek protokolēta. Protokolā ierakstāms:
1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, norādot īpaši, ja tā ir ārkārtas sēde;
2) kad sēdi atklāj un slēdz;

44. pants. Pašvaldību domju lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi.
Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.
Pašvaldības iestāžu darbības reglamentēšanai pašvaldības dome izdod nolikumus, bet pašvaldības iestāžu vadītāju un citu amatpersonu darbības reglamentēšanai — instrukcijas.
Instrukcijas un nolikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Instrukcijas pret parakstu izsniedzamas attiecīgās iestādes vadītājam, citai amatpersonai vai darbiniekam.
Pašvaldības domes rezolūcijas ir vērtējumi, bet rekomendācijas — priekšlikumi par citu institūciju politiku pašvaldības ietekmējošos jautājumos. Tie nosūtāmi attiecīgo ieteikumu adresātiem.
Pašvaldības domes ieteikumi un lēmumi par maksas pakalpojumu noteikšanu izliekami redzamā vietā pašvaldības domes ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējami vietējā laikrakstā.
45. pants. Jautājumos, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām vai juridiskajām personām, pašvaldības dome pieņem administratīvos aktus.
Administratīvo aktu pieņemšanu pašvaldības nolikumā paredzētajos gadījumos var deleģēt pašvaldības administrācijai.
Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtie lēmumi protokola izraksta veidā ne vēlāk kā piecu dienu laikā nosūtāmi personām, uz kurām tie attiecas.
Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.
Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtus nelikumīgus lēmumus attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumus, kas deleģēti pieņemšanai pašvaldības administrācijā, vispirms pārsūdz pašvaldības domē.
46. pants. Pašvaldības domes lēmumi priekšsēdētājam jāparaksta piecu dienu laikā no to pieņemšanas dienas.
Ja pašvaldības domes priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt pašvaldības domes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts.
Tiesības neparakstīt pašvaldības domes lēmumus un šā jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt pašvaldības domes ārkārtas sēdi ir tikai pašvaldības domes priekšsēdētājam. Šīs tiesības pašvaldības domes priekšsēdētājs nevar izmantot attiecībā uz pašvaldības domes lēmumu, ar kuru tiek atcelts pašvaldības domes priekšsēdētāja rīkojums vai arī ar kuru pašvaldības domes priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata šā likuma 65.pantā noteiktajā kārtībā.
47. pants. Nelikumīgu pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 45.panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur Ministru kabineta pilnvarotais ministrs. Rīkojumā jānorāda konkrēto saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta punkti, kuri atceļami kā nelikumīgi, vai jānorāda, ka atceļami saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts kopumā.
Rīkojums triju dienu laikā pēc tā izdošanas publicējams oficiālajā laikrakstā un nosūtāms attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par tā izpildi.
Pašvaldības domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc vietējās pašvaldības domes ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu. Pašvaldības domes ārkārtas sēdes laiks un norises vieta laikus jāpaziņo Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.
Ja pašvaldības dome nepieņem lēmumu par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu, tai jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma atcelšanu. Šajā gadījumā Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojums par pašvaldības domes saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu darbības apturēšanu nav spēkā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.
Ja pašvaldības dome vai tās priekšsēdētājs nepilda šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus, nelikumīgie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts vai to atsevišķs punkts atzīstams par spēku zaudējušu. Par to Ministru kabineta pilnvarotais ministrs paziņo oficiālajā laikrakstā.

48. pants. Pašvaldības dome no pašvaldības domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas, kuras:
1) sagatavo jautājumus izskatīšanai pašvaldības domes sēdē;
2) sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē;
3) pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu;
4) izskata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu budžeta projektus un iesniedz tos finanšu komitejai;
5) apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izdevumu tāmes;
6) veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.
49. pants. Pašvaldība izveido finanšu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju.
50. pants. Ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir ārvalstnieki un bezvalstnieki, pašvaldības dome izveido ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju, ja to pārstāvji ierosina šādu priekšlikumu.
Citas pastāvīgās komitejas pašvaldības dome izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam.
51. pants. Pēc ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komitejas priekšlikuma pašvaldības dome nosaka, kādu jautājumu izskatīšanā komiteju sēdēs pieaicināmi ārvalstnieki un bezvalstnieki.
52. pants. Katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam.
Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem. Komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no pašvaldības domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju.
53. pants. Katram deputātam jābūt vismaz vienas pašvaldības domes komitejas loceklim.
Komitejas loceklis var izbeigt savu darbību komitejā tikai tad, ja pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc minētā komitejas locekļa rakstveida iesnieguma saņemšanas.
Ja pilnvaru laikā kāds no deputātiem tiek atbrīvots no darbības komitejā, attiecīgās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti var izvirzīt jaunu komitejas locekli.
54. pants. Komiteju darbs notiek atklātās sēdēs. Komitejām ir tiesības uz savu sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības.
Komitejas sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.
Par komiteju sēžu laiku, vietu un darba kārtību jāinformē visi attiecīgās pašvaldības domes deputāti pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.
Komiteju sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi. Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības administrācijas darbinieki.
55. pants. Pēc komitejas vai pašvaldības domes priekšsēdētāja vai vienas trešdaļas komitejas locekļu pieprasījuma tiek sasauktas komitejas ārkārtas sēdes.
Ārkārtas sēdes sasauc 24 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
56. pants. Komitejas priekšsēdētāju, izņemot finanšu komitejas priekšsēdētāju, no saviem locekļiem ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes, uzņēmuma vai to struktūrvienības vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīgā komiteja.
Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes un raugās, lai komitejas lēmumi tiktu ierakstīti protokolā, kā arī kontrolē komitejas lēmumu izpildi.

Komitejas locekļiem ir tiesības iesniegt komitejas priekšsēdētājam jautājumus izskatīšanai komitejas sēdēs, un priekšsēdētāja pienākums ir par tiem informēt komitejas locekļus.
57. pants. Komitejas loceklim jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja lēmums skar šā komitejas locekļa personiskās, viņa ģimenes, pirmās, otrās vai trešās pakāpes radinieku vai to personu intereses, kuru likumīgais pārstāvis ir attiecīgais deputāts.
58. pants. Finanšu komiteju vada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Finanšu komiteja:
1) dod atzinumu par budžeta projektu;
2) dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;
3) dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par pašvaldības domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;
4) dod priekšlikumus par pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu;
5) dod priekšlikumus un atzinumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu;
6) veic citus šā likuma 48.pantā un pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus.
59. pants. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai pašvaldības dome no pašvaldības domes deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas.
Šo valžu, komisiju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi vai pašvaldības domes lēmumi, un darbam tajās var pieaicināt speciālistus, kuriem par darbu maksā no pašvaldības ieņēmumiem.
Valdes, komisijas un darba grupas darbojas saskaņā ar pašvaldības domes apstiprinātajiem nolikumiem.

61. pants. Pašvaldības domes priekšsēdētāja amats ir algots.
Pašvaldības dome var lemt par citu pašvaldības domes algotu amatu noteikšanu.
Pašvaldības domes priekšsēdētāja amatalgu un piemaksu apmēru nosaka dome.
62. pants. Pašvaldības dome, aizklāti balsojot, var atbrīvot no amata pašvaldības domes priekšsēdētāju, ja to pieprasa:
1) vismaz viena trešdaļa pašvaldības domes deputātu;
2) Ministru kabineta pilnvarotais ministrs.
Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no ievēlēto pašvaldības domes deputātu kopskaita.
Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par pašvaldības domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, priekšsēdētājam ir jāsasauc vietējās pašvaldības domes ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta pašvaldības domes kārtējā sēde. Ja pašvaldības domes priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara priekšsēdētāja vietnieks. Jautājuma izskatīšanu sēdē vada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks.
63. pants. Pašvaldības domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atkāpties no ieņemamā amata, rakstveidā paziņojot par to pašvaldības domei. Šādā gadījumā pašvaldības domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamajai pašvaldības domes sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns pašvaldības domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
64. pants. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem, domes priekšsēdētājs var veikt arī izpilddirektora pienākumus.

65. pants. Pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja priekšlikuma pašvaldības dome ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt pašvaldības domes deputāts, izņemot šā likuma 64.pantā paredzēto gadījumu.
Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darba nepārtrauktību pašvaldības domes nomaiņas gadījumā.
66. pants. Pašvaldības izpilddirektors:
1) organizē pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;
2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;
3) sagatavo priekšlikumus pašvaldības domei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;
4) ierosina pašvaldības domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus;
5) iesniedz pašvaldības domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;
6) pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;
7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;
8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un pašvaldības domes lēmumos.

67. pants. Pašvaldības dome nodrošina finanšu revīziju veikšanu, lai:
1) kontrolētu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;
2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;
3) kontrolētu, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši pašvaldības domes lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.
68. pants. Finanšu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu pašvaldības dome ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.
69. pants. Pašvaldības dome nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu.
Pašvaldības gada publiskais pārskats ietver informāciju par:
1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā par saistību un garantiju apjomiem;
2) pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējumu divos iepriekšējos gados;
3) pašvaldības kapitāla vērtību uzņēmumos un paredzētajām tā izmaiņām;
4) iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem
pasākumiem pašvaldības attīstības plāna īstenošanā, tai skaitā par:
a) publiskajām investīcijām infrastruktūrā pašvaldības administratīvajā
teritorijā,
b) privātajām investīcijām pašvaldības administratīvajā teritorijā,
c) iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības programmas un teritorijas plānojuma apspriešanā un pilnveidošanā;
5) zvērināta revidenta atzinumiem par pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu saimniecisko darbību, kā arī pašvaldības iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;
6) pašvaldības domes lēmumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu;
7) Valsts kontroles revīzijas atzinumiem un pašvaldības domes
veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai;
8) pašvaldības līdzdalību sadarbības projektos, iestādēs un uzņēmumos;
9) veiktajiem pasākumiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadības pilnveidošanai;
10) pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.
Pašvaldības gada publiskajam pārskatam var pievienot arī citu informāciju.
70. pants. Pašvaldības dome var izveidot revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar pašvaldības domes apstiprinātu nolikumu.
71. pants. Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu.

72. pants. Pašvaldību ekonomiskais pamats ir manta, tai skaitā finanšu resursi, kas veidojas no:
1) juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā;
2) valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām;
3) kredītiem;
4) vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā;
5) pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem;
6) ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības;
7) juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu mērķu sasniegšanai;
8) citiem ieņēmumiem.
Bezsaimnieka manta pāriet attiecīgās vietējās pašvaldības īpašumā.

73. pants. Pašvaldības īpašums ir nodalīts no valsts īpašuma un no citu tiesību subjektu īpašuma. Pašvaldības pārvalda, lieto savu īpašumu un rīkojas ar to likuma ietvaros.
Pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā (ceļi, ielas, laukumi, parki), gan veidojot iestādes un uzņēmumus, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes).
To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama iepriekšminētajiem nolūkiem, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai vai arī lai likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu.
Valsts, citu juridisko personu, kā arī fizisko personu mantiskie strīdi ar pašvaldībām izšķirami tiesā.
74. pants. Vietējām pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums. Pirmpirkuma tiesības neattiecas uz:
1) nekustamo īpašumu, ko iegūst valsts;
2) nekustamo īpašumu, ko iegūst ārvalstis savu diplomātisko vai konsulāro iestāžu vajadzībām.
Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību pamata, piecu gadu laikā var pārdot to tikai atklātā izsolē.
75. pants. Pašvaldībām ir tiesības griezties Ministru kabinetā ar ierosinājumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu likumā noteiktajā kārtībā par labu attiecīgajai pašvaldībai, ja šis īpašums nepieciešams publiskai lietošanai, tas ir, ceļu, ielu, laukumu, ietvju, estakāžu, viaduktu, kā arī ostas piestātņu būvei. Īpašuma atsavināšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.
76. pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanu un finanšu pārvaldīšanu, kā arī pašvaldību tiesības savu ienākumu veidošanā nosaka atsevišķi likumi.

77. pants. Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses:
1) likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām;
2) kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus;
3) pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas kārtību, ciktāl tā nav noteikta likumā;
4) šā likuma 8.pantā paredzēto funkciju finansēšanas avotus;
5) citus pašvaldību darbības jautājumus, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām.
Pašvaldības saskaņošanas procesā pārstāv pašvaldību sabiedriskā organizācija, kas izveidota atbilstoši šā likuma 86.panta prasībām.
Ministru kabinetu saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona.
78. pants. Jautājumi, kas skar atsevišķas pašvaldības intereses un nav izskatāmi šā likuma 77.panta kārtībā, tiek izskatīti Ministru kabinetā saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli.
Šajos jautājumos attiecīgo pašvaldību pārstāv tās domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
79. pants. Sarunu rezultāti par šā likuma 77.pantā minētajiem jautājumiem tiek noformēti protokola veidā.
Ministru kabinets, nosūtot Saeimai likumprojektu, kas attiecas uz pašvaldībām, tam pievieno Ministru kabineta komitejas sēdes protokola izrakstu, kurā fiksēti ar pašvaldībām saskaņotie jautājumi un domstarpības.
Sarunu protokols par domstarpībām jautājumos, kas ietilpst Ministru kabineta vai ministriju kompetencē, izskatāms Ministru kabinetā.
80. pants. Ja likumi, Ministru kabineta noteikumi vai citi normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldību darbību, ir pretrunā ar Satversmi, Eiropas vietējo pašvaldību hartu, citiem starptautiskajiem līgumiem, citiem likumiem, pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā var ierosināt to atcelšanu.
81. pants. Priekšlikumus par grozījumiem likumos pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai atsevišķas pašvaldības iesniedz Ministru kabinetam.

85. pants. Lai risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresētas visas vai vairākas pašvaldības, tām ir tiesības sadarboties, kā arī dibināt pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai iestāties šādās organizācijās.
Pašvaldību sadarbības līgumi slēdzami pašvaldības budžeta ietvaros, ja ir pieņemts attiecīgs domes lēmums vai arī to noslēgšanas kārtība paredzēta pašvaldības nolikumā.
Pašvaldības var veidot sabiedriskās organizācijas, kuru dibināšanas, reģistrācijas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šis likums un likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.
Lēmumu par pašvaldību sabiedriskās organizācijas dibināšanu vai iestāšanos tajā, kā arī par izstāšanos no pašvaldību sabiedriskās organizācijas pieņem attiecīgās pašvaldības dome.
Pašvaldības to dibinātajās sabiedriskajās organizācijās pārstāv attiecīgās domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
86. pants. Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no vietējām pašvaldībām un vairāk nekā puse no apriņķu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.
87. pants. Pašvaldības un to izveidotās sabiedriskās organizācijas var
sadarboties ar citu valstu pašvaldībām un to apvienībām, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar sadarbības valstu likumdošanas aktiem un atbilst šo valstu savstarpēji noslēgtajiem nolīgumiem.
88. pants. Pašvaldībām, kuru pārziņā nav nepieciešamo infrastruktūras objektu, ir pienākums slēgt līgumus ar citām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumā paredzēto funkciju izpildi. Pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets.
89. pants. Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka pašvaldību kopīgās iestādes kompetenci, dibinātāju atbildību, tās finansēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus.
Ja nolikums to paredz, tad iestāde valsts funkciju veikšanai no valsts budžeta finansējama tieši.
90. pants. Sadarbības apvienība ir iestāde, kuru pašvaldības izveido, noslēdzot sadarbības līgumu. Lai noslēgtu sadarbības līgumu, katras pašvaldības dome pieņem lēmumu par sadarbības līguma noslēgšanu.
Sadarbības līgumā norāda:
1) sadarbības mērķi;
2) sadarbības formu;
3) katras pašvaldības finansiālo un mantisko līdzdalību kopīga mērķa
sasniegšanā;
4) sadarbības padomes izveidošanas kārtību un kompetenci, ja attiecīgo pašvaldību domes šādas padomes izveidošanu uzskata par nepieciešamu;
5) sadarbības līguma izbeigšanas kārtību;
6) citus jautājumus, kurus attiecīgo pašvaldību domes uzskata par
nepieciešamiem.
Sadarbības padome nevar pieņemt lēmumus, kas ir pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencē.

Pārejas noteikumi