ATSAUCĒ IETVERT:
Mazāk patvēruma meklētāju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.2004., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83320
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Mazāk patvēruma meklētāju
Latvijā krasi samazinājies patvēruma
meklētāju skaits. Tāda tendence skaidri iezīmējusies pērn, par ko liecina apkopotie
dati.
Patvērumu Latvijā pērn lūgušas tikai piecas personas – trīs Gruzijas pilsoņi un divi Krievijas pilsoņi. Bēgļa statuss nav piešķirts nevienai personai, bet alternatīvais statuss – trim pieaugušajiem un trim bērniem, kuri visi ir Krievijas pilsoņi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas sniegtā informācija. Salīdzinājumam – 2002. gadā patvērumu meklēja 30 personas, 2001. gadā – 14. Vislielākais patvēruma meklētāju skaits – 58 – bija 1998. gadā, kad uzsākta patvēruma procedūra Latvijā. Kopš tā laika patvērumu mūsu valstī lūgušas 134 personas, no tām astoņām piešķirts bēgļa statuss, deviņām – alternatīvā aizsardzība. Saskaņā ar patvēruma likumu kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, – savas iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību. Savukārt alternatīvo statusu piešķir personām, kuras neatbilst bēgļa statusam arī, bet kurām mītnes zemē draud nāvessods, spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās vai ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties dzimtenē.
Pēc 1. maija Latvija pievienosies “Eurodac” sistēmai, un tajā tiks uzkrāti to patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumi, kuri meklējuši patvērumu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas palīdzēs uzlabot kontroli un izvairīties no ļaunprātīgas patvēruma procedūras izmantošanas. Proti, ja persona būs lūgusi patvērumu kādā no dalībvalstīm, citā dalībvalstī pieteikums vairs netiks izskatīts.
Patvērumu Latvijā pērn lūgušas tikai piecas personas – trīs Gruzijas pilsoņi un divi Krievijas pilsoņi. Bēgļa statuss nav piešķirts nevienai personai, bet alternatīvais statuss – trim pieaugušajiem un trim bērniem, kuri visi ir Krievijas pilsoņi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas sniegtā informācija. Salīdzinājumam – 2002. gadā patvērumu meklēja 30 personas, 2001. gadā – 14. Vislielākais patvēruma meklētāju skaits – 58 – bija 1998. gadā, kad uzsākta patvēruma procedūra Latvijā. Kopš tā laika patvērumu mūsu valstī lūgušas 134 personas, no tām astoņām piešķirts bēgļa statuss, deviņām – alternatīvā aizsardzība. Saskaņā ar patvēruma likumu kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, – savas iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību. Savukārt alternatīvo statusu piešķir personām, kuras neatbilst bēgļa statusam arī, bet kurām mītnes zemē draud nāvessods, spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās vai ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties dzimtenē.
Pēc 1. maija Latvija pievienosies “Eurodac” sistēmai, un tajā tiks uzkrāti to patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumi, kuri meklējuši patvērumu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas palīdzēs uzlabot kontroli un izvairīties no ļaunprātīgas patvēruma procedūras izmantošanas. Proti, ja persona būs lūgusi patvērumu kādā no dalībvalstīm, citā dalībvalstī pieteikums vairs netiks izskatīts.
“LV” informācija