16.janvārī Sabiedriskās politikas centrs (SPC) “Providus” bija aicinājis politiķus un ekspertus diskutēt par to, kāds būtu vispiemērotākais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) padomes tiesiskais regulējums, lai biroja vadītāja rokās nekoncentrētos pārmērīga un vienpersoniska vara, taču vienlaikus tam būtu pietiekami plašas pilnvaras, lai no šīs amatpersonas varētu prasīt atbildību par visas iestādes darbu.

Diskusija “Kādai būt KNAB padomei?” notika dienu pēc tam, kad Saeima bija noraidījusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus KNAB likumā, kas paredzēja paplašināt biroja priekšnieka pilnvaras. Saskaņā ar tiem biroja padomei būtu konsultatīvas funkcijas. Savukārt 16.janvāra rītā intervijā Latvijas Radio Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja: ja tik svarīgai iestādei nav leģitīma, likumīgi iecelta vadītāja, bet tikai vietas izpildītājs, turklāt ilgstoši, tas neatbilst likuma garam un par plānotajiem grozījumiem KNAB likumā varētu runāt tikai tad, kad KNAB būtu atrasts priekšnieks, kas gan pēc likuma burta, gan gara atbilstu tam, ko prasa likumdošana, – balsojumam un apstiprinājumam Saeimā.
“Tikai tādā brīdī šis vadītājs būs atbilstošs likuma prasībām, un pirms tam būtu pāragras jebkādas spriedelēšanas par pilnvaru palielināšanu,” teica Valsts prezidente.
Tajā pašā dienā KNAB apmeklēja Saeimas priekšsēdētājas biedrs Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ēriks Jēkabsons, kurš tikās ar biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi. Pārrunāti jautājumi, kas skar preventīvos pasākumus korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī ikdienas darbu korupcijā iesaistīto personu aizturēšanā. Diskusija izvērtusies arī par KNAB uzraudzības padomes funkcijām un kā arī optimālo biroja uzraudzības modeli, analizējot gan parlamentārās, gan sabiedriski konsultatīvās padomes priekšrocības biroja uzdevumu pilnvērtīgā veikšanā.
Līdz ar to pagājušās nedēļas nogalē KNAB bija sabiedrības uzmanības degpunktā, un, ņemot vērā problēmjautājumu loka aktualitāti, likumsakarīgi, ka SPC “Providus” rīkoto diskusiju “Kādai būt KNAB padomei?” apmeklēja daudzi žurnālisti. Savu skatījumu par, viņuprāt, racionālāko KNAB padomes modeli bija aicināti izklāstīt politiķi un eksperti. Diskusijā, kuru vadīja “Providus” direktore Vita Tērauda, piedalījās KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Jaunais laiks”), Saeimas deputāti Vineta Muižniece (Tautas partija) un Indulis Emsis (Zaļo un Zemnieku savienība), Latvijas Universitātes lektore Jautrīte Briede, SPC pētnieki Valts Kalniņš un Ilze Gredzena, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis, sabiedrības par atklātību “Delna” valdes priekšsēdētāja Inese Voika, KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītājs Aleksejs Loskutovs, kā arī Latvijas Bankas padomes locekle Valentīna Zeile.

Diskusiju ievadīja politologs V.Kalniņš, vispārīgi ieskicējot iespējami dažādu, daudzveidīgu koleģiālo institūciju lomu jebkuras pretkorupcijas iestādes darbā un iztirzājot četras būtiskākās koleģiālas institūcijas iespējamās darbības jomas, kā arī rosinot diskusijas dalībniekus apsvērt ārējās padomes nepieciešamību. SPC “Providus” pētnieks norādīja, ka galvenā ārējās padomes priekšrocība ir tā, ka tiek nodrošināta pastāvīga, regulāra pretkorupcijas iestādes saikne arī ar citām pretkorupcijā ieinteresētajām personām. Viņš arī akcentēja nepieciešamību iesaistīt plašāku sabiedrību korupcijas novēršanas darbā, jo tam būtu pozitīva atdeve.
Uzraudzības padome, KNAB iekšējā padome un sabiedriski konsultatīvā padome – tās ir dažādas institūcijas, kas no juridiskā aspekta jāvērtē atsevišķi, uzsvēra J. Strīķe. Runājot par ārējo uzraudzības padomi, KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja norādīja, ka birojs taču nedarbojas ārpus pastāvošās tiesību sistēmas un tā darbu regulē likumi. Tātad ir kontrolmehānisms, kā izvērtēt KNAB darbību. Proti, biroja pieņemtos juridiskos lēmumus un arī operatīvos pasākumus uzrauga vairākas institūcijas, kas ļauj pārliecināties par darba likumību. Turklāt, ja šādas padomes sastāvā tiktu pārstāvēti politiskie spēki, birojam būtu apgrūtināta politisko partiju finansēšanas kontroles īstenošana, jo tad kļūtu iespējama likumīga informācijas noplūde. Izvērtējot KNAB iekšējās padomes lomu, J.Strīķe argumentēja iesniegtos likumprojekta grozījumus, uzsverot, ka tas darīts, lai sakārtotu KNAB funkcionēšanu, novēršot pretrunas likumā. “Juridisko bāzi nepieciešams sakārtot, pirms vēl radušās problēmas,” tā J.Strīķe. Savukārt par lietderīgu viņa novērtēja ieceri nākotnē izveidot sabiedriski konsultatīvo padomi, kurā, piemēram, tiktu apvienoti sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki.

Arī A.Latkovskis diskusijā atzina, ka neredzot argumentāciju, lai tiktu dibināta speciāla biroja uzraudzības padome, kuras sastāvā būtu politiķi: “Šādi mēs tikai grautu KNAB neatkarību.” Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšsēdētājs atzina, ka viņa vadītā komisija savā ziņā jau veic uzraudzības funkcijas, un pozitīvi novērtēja sabiedriski konsultatīvās padomes izveides nepieciešamību. Viņaprāt, tās sastāvā varētu tikt pārstāvēti, piemēram, juristi, uzņēmēji, kā arī pretkorupcijas pētnieki, tātad sabiedrības pārstāvji, kuri KNAB spētu norādīt uz sasāpējušiem jautājumiem, kas skar Latvijas iedzīvotājus. “Aicināšu koalīciju atbalstīt sabiedrības iesaistīšanu pretkorupcijas cīņā.”

“Diskutējot par iespējamiem padomes variantiem, nedrīkst aizmirst par biroja statusu,” sacīja V.Muižniece, uzsverot, ka diskusijā pirmām kārtām vēlētos dzirdēt viedokļus, kā panākt, lai KNAB būtu pilnībā politiski neietekmējams. Deputātes redzējumā, pašreizējo problēmu sakne ir tieši biroja statuss. Tikai atrisinot šo jautājumu, viņasprāt, ir jēga apspriest uzraudzības modeļus.
Savukārt I.Emsis, pieminot ZZS priekšlikumus par KNAB uzraudzības padomes izveidi un motivējot ārējās padomes nepieciešamību, skaidroja, ka birojs, nonākdams premjera pārraudzībā, ir zaudējis politisko neitralitāti, tādēļ arī iesniegti minētie priekšlikumi. Viņa skatījumā, uzraudzības padome birojam kļūtu par palīgu un veicinātu politisko neatkarību.
A.Lieljuksis, atgādinādams klātesošajiem par to, cik smagos un sarežģītos apstākļos savulaik tapis KNAB likums, kritiski vērtēja pašreizējo situāciju, piemēram, par lielo administratīvo darbinieku štatu birojā. Savukārt, atbildot uz diskusijas jautājumu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks atzina, ka iekšējam padomes mehānismam ir sava noteikta loma, tēlaini sakot, tam ir

Juta Strīķe Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

lēmumu cementējošas funkcijas, bet ārējā padome nebūtu nepieciešama – biroja vadītājs sev interesējošos jautājumos var pieaicināt konsultantus. Tomēr pamatjautājums ir KNAB neatkarība.
Diskusijas dalībnieki īpaši ieinteresējās par V.Zeiles stāstīto pieredzi, darbojoties Latvijas Bankas padomē. Eksperte sniedza arī vairākus būtiskus ieteikumus. Viens no tiem – padome divdesmit cilvēku sastāvā, kāda šobrīd ir KNAB iekšējā padome, nevar būt darbspējīga. Optimālais skaits – seši, astoņi padomes locekļi. V.Zeile arī norādīja, ka pirms pāris dienām iepazinusies ar KNAB likumu un viņai radies iespaids – tas esot samudžināts un neļaujot biroja pirmajai personai pilnvērtīgi strādāt. Rezumējumā eksperte ieteica: “Jāveido darba grupa un jāpārskata likums. Var uztaisīt labu likumu, bet šo procesu nedrīkst vilkt garumā. Taču galvenais ir izšķirties par biroja neatkarības pakāpi.”
Arī pārējie diskusijas dalībnieki sniedza impulsu veselīgā viedokļu apmaiņā. Ja arī kopīga vīzija par iespējamo ideālo padomes modeli uzreiz netika rasta, tomēr atklātā un spraigā diskusijā izkristalizējās vairākas pamatnostādnes, kuras izvērtējot iespējams turpināt meklēt kopsaucēju.

.