Čehija ir gatava palīdzēt mums ceļā uz NATO

Rīgā vizītē uzturas Čehijas aizsardzības ministrs Vladimirs Vethijs

Apmainoties ar līgumiem: Čehijas Republikas aizsardzības ministrs Vladimirs Vethijs un Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 21. jūnijā, mūsu valstī oficiālā divu dienu vizītē ieradās Čehijas Republikas aizsardzības ministrs Vladimirs Vethijs un Čehijas Aizsardzības ministrijas delegācija. Vizītes programmā paredzēta tikšanās ar Latvijas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri pulkvedi Raimondu Graubi, kā arī ar citām Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) amatpersonām.

Šodien, 22. jūnijā, Čehijas aizsardzības ministrs un personas, kas viņu pavada, Latvijas NBS mācību centrā Ādažos iepazīsies ar NBS un Baltijas miera uzturēšanas bataljona karavīru dienesta apstākļiem. Šodien V.Vethijam paredzētas tikšanās arī ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku un Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu, kā arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem. Čehijas aizsardzības ministrs apmeklēs arī Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju.

Latvijas un Čehijas sadarbība aizsardzības jomā sākās 1993. gada 29. novembrī ar Prāgā parakstīto Līgumu par savstarpēju sadarbību starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Čehijas Republikas Aizsardzības ministriju. Īstenojot šo līgumu, ik gadu tiek izstrādāti divpusējās sadarbības plāni. Latvijas NBS saņēmuši vērtīgus Čehijas dāvinājumus, arī lielgabalus un tankus.

Īpaši nozīmīga mūsu valstu sadarbība kļuvusi kopš pērnā gada marta, kad Čehija līdz ar Ungāriju un Poliju kļuva NATO dalībvalsts. Tagad mūsu sadarbībai ir liela nozīme arī Latvijas ārpolitikas stratēģiskā mērķa — iestāšanās NATO — tuvināšanā.

Pērn Čehijā viesojās mūsu valsts aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis. Viņa vizītes laikā starp Latvijas un Čehijas aizsardzības ministrijām tika parakstīta vienošanās par informācijas apmaiņu un sadarbību aizsardzības izpētē.

Vakar Latvijas Republikas aizsardzības ministrs un Čehijas Republikas aizsardzības ministrs tikšanās izskaņā parakstīja Latvijas Republikas un Čehijas Republikas valdību līgumu par sadarbību militārajā industrijā.

Pēc līguma parakstīšanas abi ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis žurnālistiem atzina, ka Čehija ir Latvijas "labākā partnere visā Viduseiropā un visā bijušajā sociālistiskajā Eiropā". "Skaidri redzams, ka Čehija ir gatava palīdzēt vēl vairāk mūsu ceļā uz NATO," teica Ģ.V.Kristovskis.

Savukārt Čehijas aizsardzības ministrs atzīmēja, ka Čehijas un Latvijas labo sadarbību aizsardzības jomā viņa valsts vēlas pārnest arī uz ekonomisko sadarbību, tāpēc ministru viņa vizītē pavada arī Čehijas uzņēmēju delegācija. V.Vethijs uzsvēra, ka valsts aizsardzības spējas ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa kopumā. Viņš arī uzsvēra, ka, veidojot Eiropas kopējo drošības sistēmu, akcents tiek likts tieši uz aizsardzības resoru budžetu un ka NATO dalībvalstu aizsardzības budžetam jāsasniedz 2% no nacionālā kopprodukta (Čehijā tas pašlaik ir 2,2%).

"Latvijas Vēstnesim" Čehijas aizsardzības ministrs pastāstīja, ka liela uzmanība tiek veltīta armijas militārās tehnikas pielāgošanai NATO standartiem. Piemēram, pašlaik padomju ražojuma militārās lidmašīnas tiek nomainītas ar Čehijā ražotiem iznīcinātājiem. Tiek arī veikti priekšdarbi, lai Čehijas valdība varētu izziņot konkursu par virsskaņas iznīcinātāju iegādi. Taču galvenais aspekts, pēc V.Vethija domām, ir karavīru darba apstākļu un sociālā nodrošinājuma pieskaņošana NATO standartiem. "Tas nav tikai armijas pārapbruņošanas jautājums. Tas ir arī un galvenokārt cilvēku nodrošināšanas jautājums," uzsvēra Čehijas aizsardzības ministrs.

Abu valstu aizsardzības ministri, atbildot uz Čehijas radio lūgumu komentēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina paustās bažas par NATO paplašināšanos, uzsvēra, ka ikvienai valstij ir tiesības izvēlēties savas aizsardzības formas un ka NATO paplašināšana nekādā ziņā neapdraud Krieviju.

"Es esmu pārliecināts, ka nākotnē Krievijas rietumu robeža jeb robeža ar NATO valstīm būs pati drošākā Krievijas robeža," teica Ģ.V.Kristovskis, piebilstot, ka Krievijas politiķu šodienas argumenti ir "nodeva Krievijas ārpolitikai". Latvijas aizsardzības ministrs arī piebilda, ka "šādu argumentu uzturēšana ir Krievijas vājuma pazīme".

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors