Lai tuvinātu abas tautas un cilvēkus kopībai

Dragoļuba Benčina, Slovēnijas Republikas vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieces kundze, 25. jūnijā Slovēnija svinēs savus valsts svētkus — Neatkarības dienu. Pastāv uzskats, ka svētku priekšvakarā der izvērtēt noieto ceļu. Kāds ir jūsu vērtējums par Latvijas un Slovēnijas divpusējām attiecībām, īpaši neseno valsts vizīšu kontekstā?

— Man ir prieks apstiprināt, ka mūsu valstu divpusējās attiecības ir teicamas — gan politiskā līmenī, gan arī dažādu ikdienas problēmu risinājumā. Labu pamatu mūsu sadarbībai rada dažādi divpusējie līgumi. Īpaši pagodināta es jutos šogad martā, kad Slovēnijas prezidents Milans Kučans ieradās valsts vizītē Latvijā. Viņu pavadīja kultūras, tirdzniecības un ekonomisko attiecību ministri, kā arī liela uzņēmēju delegācija. Ar šo vizīti abu valstu prezidenti atvēra vārtus abu valstu turpmākajai sadarbībai. Šīs sadarbības sekmēšana man nav tikai uzdevums — tā man sagādā arī dziļu gandarījumu. Taču jāatzīst, ka, neraugoties uz mūsu atklāto un patieso sadarbību, rezultāti pagaidām vēl ir pieticīgi. Mums ir plaša kapacitāte — ekonomiskie, kultūras, cilvēku un politiskie resursi — labāku rezultātu sasniegšanai. Ir arī daudzas kopīgas Eiropas problēmas un kopējas nacionālās intereses, kas mūs mudina uzturēt pastāvīgus kontaktus un pat pieprasa to no mums.

— Kādus nākamos soļus jūs paredzat mūsu valstu divpusējo attiecību attīstībā?

— Latvija un Slovēnija pašlaik veic nepieciešamos pasākumus, lai, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā (ES), sakārtotu savas starptautiskās attiecības un institūcijas. Mums jau ir daudz pieredzes un zināšanu, ar ko mūsu valstis var apmainīties ceļā uz ES. Mazās valstis Eiropas dimensijā meklē atbildes uz līdzīgiem jautājumiem. Vispirms jau uz jautājumu, kādai vajadzētu būt mūsu kopīgajai Eiropas mājai. Tādēļ, es domāju, mums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai viena valsts no otras pārņemtu visu labāko pieredzi un lai maksimāli plaši sadarbotos. Tādēļ es no savas puses darīšu visu iespējamo, lai tuvinātu cilvēkus, īpaši jaunos, sadarbībai ekonomikā, izglītībā un kultūrā. Šomēnes Slovēnijas farmācijas firma LEK atver savu pārstāvniecību Rīgā, bet citas mūsu firmas — KRKA — pārstāvniecība Rīgā jau darbojas. Tā ir ļoti nozīmīga parādība, kas liecina par mūsu sadarbības padziļināšanos. Es arī ceru, ka Slovēnija nākamgad piedalīsies Eiropas kultūras mēnesī Rīgā.

— Vēstnieces kundze, kā jau jūs uzsvērāt, Latvijai un Slovēnijai ir līdzīgi ārpolitiskie mērķi — iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Kā jūs vērtējat Latvijas centienus šajā jomā?

— Slovēnija apsveica Latviju, ES dalībvalstu vadītāju Helsinku apspriedē, kad jūsu valsts tika uzaicināta — līdz ar citām ES kandidātvalstīm — sākt iestāšanās sarunas. Latvijai tas ir liels sasniegums, un Latvijas sarunu sākums liecina, ka jūsu valsti šajā ceļā arī turpmāk gaida panākumi. Cita ceļa valstij, kas nopietni vēlas iestāties ES, arī nav. Sakarā ar to Slovēnija vairākkārt ir izteikusi gatavību dalīties ar jūsu valsti savā pieredzē, ko esam uzkrājuši divos sarunu gados.

Nesen Viļņā tika pieņemts kopīgs deviņu NATO kandidātvalstu paziņojums, aicinot tās uzņemt Ziemeļatlantijas savienībā jau nākamajā NATO galotņu konferencē, kas paredzēta 2002. gadā. Šī ļoti svarīgā iniciatīva tiks turpināta nākamgad Rīgā, kad maijā notiks otrā kandidātvalstu konference. Iestāšanās NATO ir varbūt pat svarīgāka nekā dalība ES, īpaši neatkarību atguvušajām valstīm Slovēnijai un Latvijai. Es esmu pārliecināta, ja mēs spersim nepieciešamos soļus un sagatavosim savas armijas un aizsardzības sistēmas, abas valstis tiks uzaicinātas iestāties NATO.

— Kā jūs raksturotu pašreizējo politisko situāciju savā reģionā un Slovēnijas jaunāko politisko un ekonomisko attīstību?

— Šomēnes tika apstiprināta premjerministra Andreja Bajuka jaunā Slovēnijas valdība, ko veido centriski labējā koalīcija. Politiskā situācija Slovēnijā pēdējos gados tiek vērtēta kā visnotaļ stabila. Šoruden notiks kārtējās parlamenta vēlēšanas, kas būs trešās kopš mūsu neatkarības pasludināšanas. Pāreja no agrākās sistēmas uz tirgus ekonomiku un demokrātiju Slovēnijai, iespējams, bija mazāk sāpīga nekā Latvijai, taču tā nebija mazāk sarežģīta. Mēs izdarījām straujus pārkārtojumus parlamentārās demokrātijas virzienā, kā arī tirgus ekonomikā ar stabilu makroekonomisko situāciju, kā arī izveidojām sabiedrību ar samērā augstu sociālās saliedētības līmeni. Taču joprojām ir daudz darāmā. Slovēnijas nacionālais kopprodukts, rēķinot caurmērā uz katru iedzīvotāju, ir 14 tūkstoši ASV dolāru, kas veido 71 procentu no caurmēra ienākumu līmeņa Eiropas Savienībā. Slovēnijas nacionālais kopprodukts ir par vairāk kā 70 procentiem augstāks nekā caurmērā desmit ES kandidātvalstīs. Cilvēku labklājības ziņā ANO Slovēniju ierindojusi divdesmit astotajā vietā starp simt septiņdesmit valstīm.

Slovēnijas ekonomika ik gadu pieaug caurmērā par 4 procentiem (pērn — par 4,9 procentiem). Sabiedrības izglītošanai tiek izlietoti caurmērā 6 procenti no nacionālā kopprodukta, bet pētniecības darbiem — 1,6 procenti. Slovēnijā darbojas ievērojams skaits starptautisko un nu jau arī globāla mēroga sabiedrību. Tas prasa jaunu partnerattiecību stratēģiju. Slovēnijas labā ekonomiskā situācija ir galvenais mūsu valsts trumpis kopīgajā Eiropā.

— Vai jūs gribētu ko novēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un Latvijas tautai?

— Man ir gods novēlēt Latvijas tautai, kas ir arī jūsu laikraksta lasītāji, labklājību un panākumus, jūsu valstij integrējoties eiroatlantiskajās organizācijās. Es arī novēlu aizvien lielākam latviešu skaitam apmeklēt Slovēniju. Arī lai aizvien vairāk slovēņu atklātu jūsu zemes burvību, redzētu, cik brīnišķīga ir jūsu valsts, kurā man ir gods pārstāvēt savu valsti — Slovēniju.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors