Autoceļu jomā Eiropas transporta tīkla TEN (“Trans European Network”) diviem lielākajiem projektiem paredzēts iztērēt attiecīgi 63 miljonus eiro (aptuveni 42 miljoni latu) un 60 miljonus eiro (40 miljoni latu).
Autoceļu jomā Kohēzijas fonda finansējumam plānots pieteikt autoceļa “E 22” posma Rīga–Koknese būvniecību, kam kopumā plānots izlietot 48,2 miljonus eiro (32 miljoni latu). Lai izbūvēto Latgales autoceļu ieslēgtu esošajā autoceļu tīklā, jāizbūvē jauns autoceļa posms Krape–Koknese ar pieslēgumu Koknesē autoceļam “A6” Rīga–Koknese–Krāslava–Baltkrievijas robeža. Nākotnē tas varētu turpināties līdz Pļaviņām.
Autoceļa “E 22” posma Rēzekne–Terehova rekonstrukcijas projektam paredzēts izlietot 40 miljonus eiro (27 miljoni latu), bet “Via Baltica” “E 67” posma Rīga–Ķekava rekonstrukcija varētu izmaksāt 14 miljonus eiro (9,5 miljoni latu). Rekonstrukcijā plānots paplašināt esošo ceļa klātni un asfaltbetona segumu, palielināt ceļa nestspēju, uzlabot satiksmes drošību, kā arī rekonstruēt Ķekavas tiltu, liecina Latvijas Autoceļu direkcijas publicētā informācija.
Paredzēts, ka par Kohēzijas fonda finansējumu autoceļu jomā ES standartiem un drošības prasībām atbilstoši tiks izveidoti 350 kilometri ceļu Latvijā, kas ir 23% no kopējā TEN tīkla valstī.
Kohēzijas fonda līdzekļi tiks izmantoti arī Latvijas ostu infrastruktūras uzlabošanai. Piemēram, Liepājas ostas pievedceļu uzlabošanai kopumā plānots tērēt 12,5 miljonus eiro (8 miljoni latu), no tiem 10,7 miljoni eiro (6,79 miljoni latu) varētu būt Kohēzijas fonda finansējums. Savukārt pievedceļu modernizācijai Ventspils ostas termināļiem tiks izlietoti 33 miljoni eiro (22 miljoni latu), no kuriem Kohēzijas fonda finansējums būs 21 miljons eiro (14 miljoni latu).
Visvairāk naudas plānots izlietot sliežu atjaunošanai Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora posmos – kopumā iecerētie projektu izdevumi sasniedz 88,9 miljonus eiro (aptuveni 59 miljoni latu), no tiem Kohēzijas fonda finansējums būs 49,3 miljoni eiro (33 miljoni latu).
Savukārt otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Rīga–Krustpils varētu izmaksāt 55,3 miljonus eiro (37 miljoni latu). Paredzēts, ka dzelzceļa kustības drošība un caurlaides spēja posmā Rīga–Krustpils pēc signalizācijas sistēmas modernizācijas un otrā sliežu ceļa izbūves no patlaban esošajiem 26 miljoniem pieaugs līdz 38 miljoniem tonnu gadā.
Latvijas ietvara dokumentā ES Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanai 2004.–2006.gadā, ko janvāra sākumā apstiprināja Eiropas Komisija (EK), iekļauts arī dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izpētes projekts, kuram no Kohēzijas fonda tiks piešķirti 850 000 eiro (577 000 latu).