Valsts sekretāru 2004. gada 15. janvāra sanāksmē

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr.8, 16.01.2004.

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Par valsts pamatbudžetā iekļaujamā valsts speciālā budžeta valsts autoceļu fonda līdzekļu pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību”.
Koncepcija izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta pieņemto lēmumu par to, ka: nozares ministra kompetencē ir noteikt līdzekļu sadalījumu un lēmumu pieņemšanas kārtību; ministrijām, kuru padotībā ir speciālie budžeti, iesniegt Ministru kabinetā koncepciju par valsts pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu līdzekļu pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.
Satiksmes ministrija izstrādājusi koncepciju par 2004.gadā valsts pamatbudžetā iekļaujamā valsts speciālā budžeta valsts autoceļu fonda līdzekļu pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, kurā paredzēts ievērot līdzekļu izlietošanas pārskatāmības un caurspīdīguma principus. Koncepcija paredz, ka jāizstrādā Satiksmes ministrijas normatīvie akti, kas noteiktu autoceļu finansēšanai piešķirto līdzekļu pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.
Satiksmes ministrijas normatīvajā aktā, kas noteiks autoceļu finansēšanai piešķirto līdzekļu pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, nepieciešams noteikt, ka: valsts autoceļu finansēšanai piešķirtie līdzekļi lietojami saskaņā ar Satiksmes ministrijas apstiprinātām valsts autoceļu uzturēšanas un attīstības programmām; valsts autoceļu finansēšanai piešķirto līdzekļu izlietojums izskatāms Valsts autoceļu finanšu konsultatīvajā padomē, kuras sastāvu un nolikumu apstiprina satiksmes ministrs. Paredzēts noteikt, ka sabiedrība regulāri tiek informēta par valsts autoceļu finansēšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Daļu no Satiksmes ministrijai piešķirtajiem autoceļu finansēšanai paredzētajiem līdzekļiem Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota institūcija kā mērķdotāciju pašvaldību autoceļu un ielu finansēšanai ieskaita pašvaldību autoceļu un ielu fondos. Šīs daļas lielumu nosaka satiksmes ministrs. Kārtību, kādā pašvaldību autoceļu un ielu finansēšanai paredzētā mērķdotācija ieskaitāma pašvaldību autoceļu un ielu fondos, nosaka satiksmes ministrs, saskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību. Satiksmes ministrija kontrolē pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas izlietošanas likumību, lietderību un pareizību. Konstatējot pārkāpumus pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas izlietošanā, Satiksmes ministrija līdz pārkāpuma novēršanai aiztur turpmāko mērķdotācijas daļas izmaksu. Pašvaldības Satiksmes ministrijas noteiktajā kārtībā atskaitās par piešķirtās mērķdotācijas izlietošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektus: “Noteikumi par atlīdzības izmaksāšanas kārtību un apmēru lieciniekam, tulkam un ekspertam administratīvajā procesā un civilprocesā tiesā un par atbildētāja meklēšanu civilprocesā”; “Noteikumi par izmaksājamās atlīdzības kārtību un apmēru fiziskās personas pārstāvim sarežģītā administratīvajā lietā”.
Noteikumu projekts “Noteikumi par atlīdzības izmaksāšanas kārtību un apmēru lieciniekam, tulkam un ekspertam administratīvajā procesā un civilprocesā tiesā un par atbildētāja meklēšanu civilprocesā” paredz liecinieka, tulka un eksperta atlīdzības saņemšanas procedūru administratīvajā procesā un civilprocesā tiesā, kā arī saņemamās atlīdzības apmēru noteikt atbilstoši kvalifikācijas prasībām, darba sarežģītībai un laikam, kas nepieciešams darba veikšanai. Papildu noteikumi paredz kārtību, kādā izmaksājama atlīdzība par atbildētāja meklēšanu civilprocesā. Paredzēts noteikt, ka lieciniekam, tulkam un ekspertam atlīdzina šādus izdevumus: ceļa izdevumus par braucienu no dzīvesvietas līdz vietai, uz kuru tiesa ir izsaukusi, un atpakaļ šādā apmērā: atbilstoši kopējās lietošanas transportlīdzekļu (dzelzceļa transporta, ūdenstransporta un autotransporta) tarifiem (izdevumus, kas saistīti ar gaisa transportlīdzekļu izmantošanu, atlīdzina ar speciālu tiesas atļauju); atbilstoši degvielas patēriņam – 10 litri degvielas uz 100 kilometriem, kā arī naktsmītnes izdevumus un dienas naudu, ja lieciniekam, tulkam vai ekspertam vietā, uz kuru tiesa izsauc, jāuzturas ilgāk par vienu diennakti, nosakot, ka minētos izdevumus atlīdzina atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”. Lieciniekam, tulkam vai ekspertam, kurš nestrādā algotu darbu, ir tiesības saņemt atlīdzību par tiesas uzdevumā veikto darbu. Atlīdzības apmēru aprēķina un izmaksā Tiesu administrācija pēc minimālās stundas tarifa likmes, ņemot vērā tiesā patērēto laiku un darba sarežģītību.
Noteikumu projekts “Noteikumi par izmaksājamās atlīdzības kārtību un apmēru fiziskās personas pārstāvim sarežģītā administratīvajā lietā” izstrādāts atbilstoši Administratīvā procesa likumā ietvertajam deleģējumam, proti, Ministru kabinetam ir jānosaka atlīdzības apmērs un izmaksas kārtība fiziskās personas pārstāvim sarežģītās administratīvajās lietās pēc iestādes vai tiesas lēmuma. Paredzēts noteikt, ka par personas pārstāvja darbu administratīvajā lietā tiesā izmaksā atlīdzību 3 latus par vienu darba stundu, bet ne vairāk kā 20 latu par pilnu darba dienu. Atlīdzību aprēķina un izmaksā Tiesu administrācija. Par personas pārstāvja darbu administratīvajā lietā iestādē izmaksā atlīdzību 3 latu apmērā par vienu darba stundu, bet ne vairāk kā 15 latu par pilnu darba dienu. Atlīdzību izmaksā iestāde no tai piešķirtiem valsts budžeta līdzekļiem. Ja par personas pārstāvi sarežģītā administratīvajā lietā iestādē vai tiesā piedalās advokāts, apmaksu veic atbilstoši zvērinātu advokātu taksēm.
Paredzēts noteikt, ka abi noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.februāri.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, bezpeļņas organizācijā SIA “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem”.
Pašreiz spēkā ir Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.107 “Noteikumi par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem”.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteikumus saskaņotu ar Eiropas Kopienas likumdošanā noteiktajām prasībām attiecībā uz aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem un lai papildinātu esošo normatīvo regulējumu, precizējot gan terminu “aizliegtie augu aizsardzības līdzekļi”, gan paredzot izņēmumus attiecībā uz to izplatīšanu un lietošanu. Projektā iekļautas Augu aizsardzības likumā noteiktās normas par aizliegto augu aizsardzības līdzekļu lietošanu augu aizsardzības pasākumu veikšanai neatliekamas nepieciešamības gadījumos, kā arī būtiskas Eiropas Kopienas normatīvo aktu prasības, kas paredz procedūras aizliegto augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai un lietošanai izņēmuma gadījumos.
Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas attieksies uz visām augu aizsardzības līdzekļu apritē iesaistītajām personām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Cukura nozares likums”.
Pašlaik Latvijā cukuru ražo divas cukurfabrikas: akciju sabiedrība “Jelgavas cukurfabrika” un akciju sabiedrība “Liepājas cukurfabrika”. Valsts noteiktā cukura ražošanas kvota 2003.gadam ir 62 000 t A kvotas cukura un 4 000 t B kvotas cukura. Cukurbietes audzē apmēram 400 saimniecībās ap 15 000 ha lielā platībā.
Latvijas cukura iekšējo tirgu un cukura nozari šobrīd regulē un aizsargā likums “Par cukuru”. 2004.gada 1.maijā likums zaudēs spēku, jo tas daļēji pārņem Eiropas Savienības cukura nozares regulu prasības. Lai nodrošinātu cukura nozares politikas administrēšanu pēc iestājas Eiropas Savienībā, nepieciešams jauns likums. Jaunais cukura nozares likums noteiks nacionālo likumdošanu un dalībvalstu izvēli cukura nozarē, kuras nav paredzētas likumprojektā par lauksaimniecību un lauku attīstību, saglabājot likumā noteikto cukurbiešu piegādes pamatapjoma sadales mehānismu, cukurbiešu audzētāju reģistra uzturēšanas kārtību un informācijas apmaiņas kārtību.