ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropiešus visvairāk satrauc korupcija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.2004., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83180
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Eiropiešus visvairāk satrauc korupcija
Gandrīz ikviens Eiropas iedzīvotājs ir kaut reizi saskāries vai dzirdējis par dažāda veida finanšu noziegumiem un korupciju savā dzimtenē. Pārliecinoši lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka ne vien nacionālajām atbildīgajām institūcijām, bet arī Eiropas Savienībai (ES) būtu aktīvāk jāiesaistās šādu noziegumu apkarošanā. Par to liecina “Eurobarometer” pagājušā gada nogalē veiktā sabiedriskās domas aptauja ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs.
Kas satrauc
pirmām kārtām
Pētījuma rezultāti rāda, ka iedzīvotājus gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs visvairāk satrauc augstais korupcijas līmenis (55% aptaujāto dalībvalstīs un 69% kandidātvalstīs), kam seko krāpšana kas saistīta ar pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanu (46% dalībvalstīs un 57% kandidātvalstīs) un krāpšana biznesa darījumos (39% dalībvalstīs un 58% kandidātvalstīs).
Arī Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc augstais korupcijas
līmenis, to kā nozīmīgāko problēmu minējusi 77% aptaujāto. Tajā pašā laikā
datorprogrammu pirātismu kā nozīmīgu problēmu minējuši tikai nepilna piektdaļa
respondentu.
Raksturīgi, ka tieši ES kandidātvalstīs iedzīvotāji ir daudz vairāk nobažījušies
par dažāda veida finansiālu krāpšanu nekā tas vērojams ES dalībvalstīs.
Vissatrauktākie par noziedzības līmeni finanšu un ekonomikas jomā ir maltieši, kam
seko Lietuvas, Polijas un Latvijas iedzīvotāji. Bet vismazāk par šāda veida
noziegumiem ir nobažījušies Igaunijas iedzīvotāji.
Pētījuma rezultāti liecina arī to, ka kandidātvalstu iedzīvotājus daudz vairāk
satrauc krāpšanas gadījumi savā dzimtenē nekā citās Eiropas valstīs un ES kopumā.
Kam jācīnās ar
krāpšanu un korupciju
ES dalībvalstu iedzīvotāji kā uzticamāko cīnītāju pret
noziedzību visbiežāk minējuši nacionālo policiju, kamēr kandidātvalstu
iedzīvotāji lielākos ieguldījumus šajā cīņā sagaida no ES institūcijām.
Kandidātvalstu iedzīvotāji cīņā pret krāpšanu un korupciju sagaida daudz
aktīvāku iesaistīšanos arī no nacionālajām valdībām, policijas, tiesu instancēm,
kā arī plašsaziņas līdzekļiem. Tajā pašā laikā 15% kandidātvalstu iedzīvotāju
(14% Latvijas respondentu) uzskata, ka neviena no atbildīgajām institūcijām cīņā
pret krāpšanu un korupciju nedarbojas pietiekami efektīvi.
Gan ES dalībvalstu, gan kandidātvalstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka ES būtu
aktīvāk jāiesaistās cīņā pret finanšu noziegumiem un jāveicina visu ES
dalībvalstu atbildīgo institūciju sadarbība, lai šo problēmu apkarotu Eiropas
līmenī. Tajā pašā laikā lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka ir ļoti vāji
informēti par ES institūciju pašreizējām aktivitātēm šajā jomā. Trīs
ceturtdaļas no visiem aptaujātajiem atzinuši, ka vēlētos saņemt plašāku
informāciju no ES institūcijām.
Arī Eiropas Komisijas atbildīgās amatpersonas atzinušas, ka iedzīvotājiem sniegtā
informācija par ES institūciju darbībām cīņā pret dažāda veida krāpšanu un
korupciju ir par vāju un šajā virzienā nākotnē būtu jāstrādā daudz aktīvāk.
Iedzīvotājiem trūkst
informācijas
Pārliecinoši lielākā daļa kandidātvalstu iedzīvotāju uzskata,
ka viņi nesaņem pietiekami informācijas par cīņu pret krāpšanu un korupciju. Mazāk
par 15% Latvijas, Igaunijas un Slovākijas iedzīvotāju atzīst, ka plašsaziņas
līdzekļi sniedz pietiekami plašu informāciju par iesaistīto institūciju cīņu pret
dažāda veida finanšu noziegumiem Eiropā.
Kā pārliecinoši populārākais informācijas avots, no kura iedzīvotāji vēlas
saņemt šāda veida informāciju, visās kandidātvalstīs minēta televīzija, tai seko
radio un dienas avīzes. Arī Latvijā populārākie informācijas avoti ir iepriekš
minētie.
Artis Nīgals, “LV”
artis.nigals@vestnesis.lv
Par kādiem noziegumiem satraukti ES dalībvalstu un kandidātvalstu iedzīvotāji (%)
