
Cīkstas par zemāku nodokļu likmi
Pagājušajā gadā likums “Par pievienotās vērtības nodokli” tika grozīts vairākkārt. Sekojot Eiropas Savienības (ES) prasībām, Latvijā bija jāharmonizē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes. ES netiek pieļauta zemāka PVN pazeminātā likme kā 5%. Šī norma Latvijā izvērtās par nopietnu diskusiju avotu, jo sākotnēji PVN pazeminātā likme tika noteikta 9%. Šāds valdības solis tika plaši kritizēts. Pēc tam valdība nāca klajā ar paziņojumu, ka Finanšu ministrijas aprēķini liecina – PVN pazemināto likmi var noteikt arī 5% apmērā. Tā kā tuvojās gada nogale, jaunos grozījumus likumā par PVN pieņēma nekavējoties. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem pagaidām Latvijā piemēro divas PVN likmes – 9% un 18%, bet, sākot ar šā gada 1. maiju, – 5% un 18%. Tomēr riņķa dancis ap PVN likumu ar šiem grozījumiem vēl nebeidzās.
Reklāma medijos – klupšanas akmens
zemākai likmei
Izrādījās, ka PVN pazeminātā likme piemērojama tikai tiem masu
informācijas līdzekļiem, kuros reklāmas apjoms nepārsniedz 50%. Kā “Latvijas
Vēstnesim” skaidroja Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo
nodokļu nodaļas vadītāja Solvita Āmare, šī norma neattiecas uz tādiem laikrakstiem
kā, piemēram, “Diena”, “Dienas Bizness” utt. PVN 18% apmērā pamatā
attiecināma uz tādiem izdevumiem kā “SM – Reklama” u.c., kuri ir izteikti
reklāmas izdevumi. “Tas ir tikai godīgi, ja PVN pilnā apmērā ir jāmaksā reklāmas
izdevumiem. Pazeminātā likme tiek piemērota tikai tādām precēm un pakalpojumiem, kas
ir īpaši “jutīgi”. Turklāt atsevišķi reklāmas izdevumi, piemēram, “Rīgas
Santīms”, ir bezmaksas. Kādēļ valstij šāda veida izdevumiem piedāvāt zemāku
nodokli?” retoriski jautā S. Āmare.
Savukārt Latvijas Preses izdevēju asociācijas viceprezidents Arvils Ašeradens Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 14. janvāra sēdē apšaubīja nepieciešamību
noteikt ierobežojumus presei, izņemot pornogrāfiska rakstura izdevumus, piemērojot
samazināto PVN likmi. Turklāt viņš norādīja arī uz likuma neprecizitātēm.
Pašreiz likumā nav strikti noteikts, vai minēto normu var attiecināt arī uz
elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat nav skaidri norādīts veids, kā
mērīs reklāmas apjomu, skaidro A. Ašeradens. Arī Saeimas Juridiskais birojs
apstiprinājis, ka tagadējā likuma redakcija pieļauj dažādas interpretācijas, šāda
situācija būtu jānovērš. Tādēļ Juridiskais birojs ierosinājis likumā iestrādāt
kritērijus, pēc kuriem varētu precīzi noteikt, kam piemērojama samazinātā PVN
likme.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē nolēma, ka Finanšu ministrijas
un preses izdevēju domstarpības jārisina savstarpēju pārrunu ceļā. Tāpēc Finanšu
ministrijai un preses izdevējiem jāsadarbojas, lai izstrādātu jaunus grozījumus
likumā par PVN.
Audioierakstiem netiks piemērota
samazinātā likme
Līdz ar diskusiju par samazināto PVN likmi izskanēja ierosinājums
5% PVN likmi piemērot arī audioierakstiem un to piegādēm. Mūzikas ierakstu
kompānijas “Mikrofona ieraksti” direktore Elita Mīlgrāve “Latvijas Vēstnesim”
paskaidroja: “Ja grāmatām tiek piemērota pazeminātā PVN likme, loģiski būtu tādu
pašu likmi piemērot arī mūzikas ierakstiem. Sanāk, ka dzejai grāmatā tiek
piemērota zemāka PVN likme nekā audioierakstā izdotai. Tas nav loģiski.”
Vakar, 15. janvārī, Saeimas sēdē noraidīja grozījumus likumā “Par PVN”, kuros
bija paredzēts audioierakstiem un to piegādēm noteikt 5% PVN likmi. Vairāku mūzikas
ierakstu kompāniju pārstāvji par šādu Saeimas lēmumu jau pauduši neizpratni un
nožēlu. E. Mīlgrāve “Latvijas Vēstnesim” apliecināja, ka mūzikas ierakstu
kompānijas turpinās cīnīties un pierādīt, ka arī audioierakstiem būtu piemērojama
pazemināta PVN likme. “Turklāt neviens mums nevar paskaidrot, kāda ir atšķirība
starp grāmatā drukātu dzeju un dzeju audioierakstā. Mēs cīnīsimies gan Latvijā,
gan Eiropas līmenī. Turklāt jautājums par zemāku PVN likmi pašlaik ir ļoti aktuāls
arī Eiropas Padomē.”
Ilze Sedliņa, “LV”