Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

– Gluži nemanot pagājuši jau trīsarpus gadi kopš 2000. gada jūnija, kad sākāt pārstāvēt Šveices Konfederācijas intereses Latvijā. Kādi šie gadi bijuši mūsu valstu attiecībās?
– Man par šiem gadiem ir ļoti pozitīvas izjūtas. Profesionālā aspektā man bijusi iespēja vērot lielu un izšķirošu Latvijas progresu centienos atgriezties Eiropas demokrātisko un neatkarīgo valstu saimē. Šis laiks iezīmējies ar būtisku mūsu divpusējo attiecību attīstību un augsta līmeņa politiskajiem kontaktiem. Mūsu attiecību vainagojums bija Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte Šveicē 2002. gada oktobrī. Mūsu valsts pusotru gadsimtu ilgajā vēsturē šī bija tikai piecdesmitā valsts vizīte un pati pirmā reize, kad vizītē Šveicē ieradās prezidente sieviete.
Ir stājusies spēkā Konvencija par nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu, un mēs no tā ceram gūt pozitīvu impulsu abu valstu ekonomiskajām attiecībām. Turpinās mūsu sadarbība militārajā jomā, Latvijai jau nodota militārā transporta dāvinājuma pirmā daļa. Ielikts labs pamats mūsu divpusējo attiecību attīstībai, un esmu pārliecināts, ka mans pēctecis šo pamatu maksimāli izmantos.
– Kādi šie gadi jums, no Šveices pozīcijām raugoties, šķiet bijuši Latvijas attīstībā?
– Ļoti veiksmīgs Latvijai bija pagājušais gads, kad tika veikti visi priekšdarbi, lai īstenotu gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Līdz ar to sperts vēl viens solis, lai Latvijas nostiprināšanās Rietumu demokrātijas saimē būtu neatgriezeniska. Pēdējie gadi iezīmējušies ar Latvijas enerģiskiem centieniem pārvarēt pusgadsimtu ilgā okupācijas laika negatīvo iespaidu un draudus latviešu nacionālajai identitātei. Šīs briesmas tagad pieder pagātnei, taču tās atstājušas zināmas problēmas, kas vēl nav pilnībā pārvarētas. Manuprāt, visām partijām būtu jāapzinās sava atbildība šo problēmu priekšā un jāsekmē to risinājums. Vairākas starptautiskas organizācijas Latvijai sniegušas padomu un piedāvājušas palīdzību šajā procesā, un šos ieteikumus vajadzētu ievērot.
– Jūs diplomāta pienākumus esat veicis vairākās valstīs. Kādu vietu šo valstu kontekstā ieņem jūsu Latvijas pieredze un izjūtas?
– Būtiskākā atšķirība starp Latviju un arī Lietuvu, kur vienlaikus biju akreditēts, un citām valstīm ir tā, ka jūsu zemes tikai samērā nesen atbrīvojās no okupācijas un jūsu tautām vēl spilgtā atmiņā ir apspiestības laiks. Es sirsnīgi apsveicu “Latvijas Vēstneša” lasītājus ar jūsu valsts atgriešanos Eiropas tautu saimē un jauniem panākumiem sociālās integrācijas jomā.
Lielisku pieredzi man deva iepazīšanās ar jūsu tautu, kultūru un dabu. Atliek vienīgi nožēlot, ka lielā profesionālā slodze man neļāva kļūt par dalībnieku kādā no Latvijas daudzajiem koriem, kuru sniegumu es allaž esmu apbrīnojis. Vairāku jūsu koru ierakstus es kompaktdiskos ņemu līdzi uz Šveici.
Atstājot Latviju, es no sirds novēlu jūsu tēvzemei un jūsu tautai vienotību un uzplaukumu. Latvija ir brīnišķīga zeme ar bagātu kultūras mantojumu un apdāvinātiem cilvēkiem visdažādākajās jomās. Ja jūs visi spēsit saskatīt kopīgo mērķi, pilnībā identificējot sevi ar modernās Latvijas sabiedrību, un apvienot spēkus savas zemes uzplaukumam, saglabājot arī valsts etnisko dažādību, ieguvēja būs visa Latvijas tauta.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv