Latvijas iedzīvotāji, atbildot uz jautājumu par atbalstu dalībai Eiropas Savienībā

Ja referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) notiktu 2003.gada decembrī, par Latvijas iestāšanos ES balsotu 55,6% (novembrī 59,5%) aptaujas dalībnieku, savukārt pret balsotu 29% (novembrī 30,6%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Šajā jautājumā konkrētu viedokli nepauda 15,4% (novembrī 9,9%) respondentu.
Pārliecinošs atbalsts Latvijas dalībai ES vērojams arī Latvijas Republikas pilsoņu vidū. Par Latvijas iestāšanos ES referendumā, ja tas notiktu decembrī, balsotu 63,8% (novembrī 65,6%) aptaujāto Latvijas pilsoņu. Pret Latvijas dalību ES balsotu 24,1% (novembrī 26,6%) balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Konkrētu atbildi nesniedza 12,1% (novembrī 7,7%) pilsoņu.
Decembrī nedaudz mazāk nekā puse – 48,3% (novembrī 48,1%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, balsotu pret, bet 22,9% (novembrī 31,9%) nepilsoņu balsotu par Latvijas dalību ES. Decembrī 28,8% (novembrī 20%) aptaujāto iedzīvotāju bez Latvijas pilsonības nesniedza konkrētu atbildi jautājumā par Latvijas dalību ES.
Raksturojot savu attieksmi pret Eiropas Savienību, vairāk nekā puse aptaujāto – 59,8% – norādīja, ka kopumā tā ir pozitīva (no tiem pozitīva – 28,8%; drīzāk pozitīva nekā negatīva – 31%). 34% savu attieksmi pret ES atzinuši par kopumā negatīvu (no tiem negatīva – 14,5%; drīzāk negatīva nekā pozitīva 19,5%).
Kopumā pozitīvāka attieksme pret ES decembrī bijusi respondentiem ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem, latviešiem, Latvijas pilsoņiem, kā arī Vidzemes un Zemgales iedzīvotājiem.
Būtiski, ka attieksme pret ES kopumā negatīva bijusi aptaujas dalībniekiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, Rīgas un Latgales iedzīvotājiem. Tomēr jāatzīmē, ka kopš referenduma Latgales iedzīvotāju attieksme kopumā kļuvusi pozitīvāka.
Aptaujātie tika lūgti raksturot arī attieksmi pret Eiropas Komisiju. To, ka viņu attieksme pret Eiropas Komisiju ir pozitīva, norādīja 36% respondentu, ka negatīva – 14,7%. Jāatzīmē, ka samērā liela daļa aptaujāto atturējās sniegt noteiktu vērtējumu šajā jautājumā – 16,4% respondentu norādīja atbildi “neesmu par tādu dzirdējis” un 32,9% atzīmēja atbildi “grūti pateikt”.
Aptaujas dalībnieki tika lūgti arī novērtēt savas spējas atrast sev nepieciešamo informāciju un to, kur šāda informācija tiktu meklēta.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka zina, kur vērsties, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par ES gadījumā, ja rastos kādi jautājumi: 10,3% – “labi zina”; 43,1% – “aptuveni zina”. To, ka “nezina”, kur varētu vērsties ar šādu vajadzību, atzina 39,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Atbildot uz jautājumu “Ja jums būtu nepieciešama informācija par ES, kur jūs to meklētu vispirms”, visbiežāk iedzīvotāji minējuši “informatīvos materiālus, brošūras, grāmatas” (32,8%), bet aptuveni viena ceturtdaļa norādīja, ka meklētu informāciju televīzijā (27,5%), internetā (26%), centrālajā presē (25,5%), specializētos ES informācijas centros Latvijā (24,5%). Jāpiebilst, ka izvēlētie informācijas avoti atšķiras grupās ar dažādu vecumu, izglītības un ienākumu līmeni, kā arī pēc dzīvesvietas tipa (pilsēta vai lauki).
Pētījuma ietvaros tika novērtēta arī interese par informāciju, kas saistīta ar ES. Atbildot uz jautājumu “Par kādiem trim ar Latvijas dalību ES saistītiem jautājumiem jūs pirmām kārtām vēlētos saņemt informāciju”, visbiežāk minēti sociālās politikas un veselības aizsardzības jautājumi (35,8%), nodarbinātības politika un darba likumdošana (28,3%), cilvēktiesību aizsardzība (25,9%), izglītības politika (19,6%). Pētījums liecina, ka interešu loki atšķiras grupās ar dažādu vecumu, izglītības, ienākumu līmeni un tautību. Būtiski, ka citu tautību pārstāvji biežāk nekā latvieši norādījuši, ka viņus interesē cilvēktiesību, nacionālo minoritāšu, kā arī imigrācijas un emigrācijas jautājumi.
Aptaujā tika noskaidrots, vai iedzīvotāji atpazīst organizācijas, kuras pagājušogad (kad notika referendums par Latvijas dalību ES) rīkoja pasākumus sabiedrības informēšanai par ES. Visbiežāk kā pasākumu rīkotājs ticis atpazīts Eiropas integrācijas birojs (25,5%). Piecu biežāk atpazīto organizāciju vidū ir arī Latvijas politiskās partijas (17,8%), Ārlietu ministrija (17,7%), ES Informācijas centrs (17%), Eiropas Komisijas delegācija Latvijā (15,5%). Jāatzīmē, ka 20,8% aptaujāto atzina, ka ir dzirdējuši par pasākumiem vai piedalījušies tajos, bet nevar nosaukt konkrētu organizāciju.
Aptaujas dati norāda, ka zināšanas par PHARE, ISPA, SAPARD finansējuma avotiem ir vājas – tikai 42,2% Latvijas iedzīvotāju zina, ka šīs programmas finansē ES. Salīdzinoši bieži pausts arī viedoklis, ka minētās programmas finansē Pasaules banka (26,6%) vai Starptautiskais valūtas fonds (26,3%), un aptuveni 5% minējuši arī Latvijas valdību (5,1%) un Amerikas Savienotās Valstis (5%).
Atbildot uz jautājumu, kurai organizācijai būtu jāuzņemas galvenā atbildība par informācijas par ES struktūrfondiem sniegšanu, visbiežāk – 32,1% – iedzīvotāju norādījuši, ka tas būtu jādara Latvijas valdībai, ministrijām, valsts iestādēm. 13,1% aptaujāto iedzīvotāju pauduši viedokli, ka tas būtu jādara ES institūcijām (piem., Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments u.c.), 13,1% – Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā, 11% – Saeimai.
Aptauju veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā un Valsts kancelejas atbalstu.