No kalpa zēna līdz valsts ierēdnim Nr.1

Beidzot rakstu sēriju “Latvijas brīvvalsts ministru prezidenti (1918–1940)”

Dāvida Rudzīša darba apliecība

Tādu ceļu nostaigāja Dāvids Rudzītis, kas nāca pasaulē 1881. gada 10. novembrī gājēju ģimenē Cēsu pagastā. Vecāku pieticīgā rocība neļāva viņam daudz mācīties. Āraišu draudzes skolā un Priekuļu ministrijas skolā iegūtās zināšanas turpmāk vajadzēja papildināt pašmācības ceļā. Jaunais vidzemnieks to darīja cītīgi, par to liecina viņa ierēdņa karjera, kura sākās ar vienkāršo Katlakalna pagasta skrīvera palīga vietu, turpinājās jau augstākos amatos citās iestādēs, tajā skaitā Vidzemes guberņas valdē. 1917. gada jūlijā viņš jau kļuva par guberņas komisāra kancelejas pārvaldnieku.

D.Rudzītis, būdams īstens Latvijas patriots, 1917. gada beigās iesaistījās Valkā nodibinātās Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbā. Viņam uzticēja šīs institūcijas sekretāra atbildīgos pienākumus. Iestāšanās neatkarīgās Latvijas veidotāju pulkā nodeva pieredzējušo ierēdni 1918. gada rudenī Pagaidu valdības darbā: ar Ministru kabineta 1919. gada 1. janvāra lēmumu D.Rudzītis tika iecelts par valdības kancelejas pārvaldnieku, skaitot no iepriekšējā gada 20. novembra.

Ar apziņu, ka jāsāk no nekā

Tas bija smags laiks jaunajai 18. novembrī proklamētajai valstij. D.Rudzītis, atceroties Pagaidu valdības pirmās dienas, vēlāk rakstīja, ka grūti bijis iedomāties, vai vēl kur citur bijusi kāda valdība, kas “atrastos bēdīgākā stāvoklī”. Tai nebija pat telpu sēdēm, nemaz nerunājot par naudu. D.Rudzītis 1928. gadā rakstīja: “Pirmos līdzekļus valstij deva dažas privātpersonas un Rīgas kredītiestādes gan kā ziedojumus, gan arī kā iemaksas par pirmo valsts iekšējo aizņēmumu, par ko Kabinets pieņēma likumprojektu 3. decembrī. Dažas summas saņēma arī no vācu militārās pārvaldes.”
Viens no pirmajiem premjerministra Kārļa Ulmaņa palīgiem šo un citu valsts pārvaldes jautājumu kārtošanā bija D.Rudzītis, kuru ar Pagaidu valdības 1919. gada 11. aprīļa lēmumu sakarā ar kancelejas pārdēvēšanu par Valsts kanceleju apstiprināja par tās direktoru. Šā augstā amata pienākumus D.Rudzītis pildīja godprātīgi gandrīz divdesmit gadu. Tik apzinīgi, ka, bieži mainoties valdībām, Valsts kancelejas direktors vienmēr palika savā postenī.
Viņa pārziņā, protams, vispirms bija kabineta lietvedības jautājumi. Bet ne tikai. D.Rudzītis bija pilnvarots kā valdības pārstāvis piedalīties Saeimas komisiju sēdēs. Ar Ministru kabineta 1921. gada 9. augusta lēmumu viņu iekļāva komisijā likumu iepriekšējai caurskatīšanai no juridiskā un tehniskā viedokļa. Ar valdības 1924. gada 6. marta lēmumu D.Rudzīti iecēla par

Žurnāls “Atpūta” Nr. 622, 1937.gads. Zem fotoattēla toreiz rakstītais teksts: “Valsts kancelejas direktors D.Rudzīts ar kundzi Annu, dēlu stud. oec. Sigurdu un Daini (stāv). H. Jakobi studija”

administratīvo reformu padomes locekli. Nākamā gada 1. septembrī kabinets uzdeva viņam izstrādāt traģiskā nāvē aizgājušā pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica fonda statūtus un līdz tā nodibināšanai saņemt un uzglabāt fondam ziedotos līdzekļus.
1929. gada jūnijā Latvijā viesojās Zviedrijas karalis Gustavs V. Par augstā ciemiņa uzņemšanas programmas izstrādāšanas komisijas locekli iecēla arī D.Rudzīti. Nākamajā gadā viņam uzticēja strādāt Soda likuma un disciplinārlikuma projekta sagatavošanas komisijā.

No Mazā kabineta līdz valdības loceklim

Prof. Dr.habil.hist. Rihards Treijs