ATSAUCĒ IETVERT:
"Ķipos" - arī zāles pret mazuma kaiti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.01.2004., Nr. 6 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83053
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
“Ķipos” — arī zāles pret mazuma kaiti
Tērvetes “Ķipi” ir dižā latviešu grāmatizdevēja Jāņa Rapas
dzimtās mājas, kur 15.darba gadu sāk Dobeles novada grāmatnieku muzejs. Vadītāja
Aija Štosa ļauj ieskatīties 14 paprāvās mapēs ar dokumentālām liecībām par visu
svarīgāko, kas te šais gados noticis. Viesu grāmatā pati pirmā parakstījusies
Veronika Strēlerte, kam te kupli svinēta 80.dzimšanas diena. Muzejā glabājas
dzejnieces tēva memuāru kopija un citi materiāli par kādreizējā Dobeles pagasta
skrīvera dzimtu. Milzums ļaužu sanākuši uz Birutas Baumanes grāmatas “Es
dzīvoju” atvēršanas svētkiem, jo šai pusē labi pazīst gan pašu mākslinieci, gan
viņas vecākus, ļoti iecienītus pedagogus.
Par Ritas Valneres un Valentīna Ozoliņa tuvību savam novadam liecina viņu dāvinātie
mākslas darbi.
Ciemošanās “Ķipos” gan parasti sākas pie akas ar koka grodiem, kas ir pamatīga,
kā viss šai sētā, un lielākā, kādu gadījies redzēt. Turpat netālu savā vairāk
nekā simt gadu godībā stāv sarkanu ķieģeļu pagrabs, kas celts ar māksliniecisku
dzirksti. Aija pievērš uzmanību arī tam, ka mājas priekšā izveidots iekšpagalms.
Zemgalē, kur zeme tik dārga, divi pagalmi bijusi liela greznība. Mājas līdz ar 60
hektāriem zemes iepircis vēlākā grāmatizdevēja tēvs Kristaps Rapa. Par to, kā
ritējusi dzīve šai sētā, kas pamazām vien izaugusi par īstu paraugsaimniecību ar
50
 Aija Štosa un Jānis Rapa. Aizmugurē – simtgadīgais pagrabs |
 “Ķipi” šodien Foto: Valija Eize |
govīm, 15 zirgiem, bišu saimēm un varenām labības ražām, viņa
mazdēls Jānis Rapa jaunākais (apzīmējums nav īsti precīzs, jo arī viņa dēls un
mazdēls ir Jāņi) uzzinājis no četrām melnām kladēm, kurās vecāmāte, kā
izrādījies, diendienā pierakstījusi visus svarīgākos darbus un notikumus. Arī šis
dzimtas dzīvesstāsts kļuvis par lielu muzeja bagātību.
Anna Brigadere vēstulēs Jānim Rapam vairākkārt piemin ciemošanos viņa mājās, uz
kurām “āboliņa ziedos noreibušais ceļš ved gar krāšņo Ķipu rudzu lauku”.
Dienas tur rit kā “mūžīgi urdzošs avota ūdens, kurš atsvaidzina apvītušo un
pieputējušo Rīgas dzīvi”, un vakara stundās var baudīt brīnišķīgu apvārsni.
Muzeja saimniece priecājas, ka apkārt “Ķipiem” plešas agrofirmas “Tērvete”
lauki, kas allaž ir labi kopti. Mājai, kam pāri gājuši kolhozu laiki un pamestības
gadi, gan vēl tālu līdz pilnībai. Aija atzīst, ka viņa nekādi nevarētu muzeju
noturēt, ja pašas ģimenes vīrieši nepieprastu celtniecības un koka darbus, dēls
nekārtotu telefona rēķinus un tā joprojām.
“Tomēr tik tuvu” – tā sauc Latvijas mazākumtautību kultūras svētkus, kas
muzejā tiek svinēti ik vasaru. Te ar savu dziesmu un pasaku pūru jau viesojušies
igauņi, baltkrievi un čigāni, gaidāmi poļi. Tradicionāli muzejā ir arī veco
grāmatu svētki, kas šovasar tiks rīkoti jau sesto reizi. Bet 17.aprīlī –
grāmatizdevēja Jāņa Rapas 119.dzimšanas dienā – “Ķipos” notiks pavasara
talka.
Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv