Elektronisko parakstu ieviesīs pakāpeniski

Elektronisko dokumentu likums, ko pieņēma iepriekšējā gadā, joprojām pilnībā nevar darboties, jo nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti. Pagājušo otrdien, 6. janvārī, valdības sēdē apsprieda Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”. Elektronisko dokumentu likums paredzēja, ka jau no šā gada 1. janvāra pašvaldību un valsts iestādēm jābūt gatavām pieņemt dokumentus no uzņēmējiem un iedzīvotājiem arī elektroniskā veidā. Taču tas nav iespējams, jo līdz šim nav pieteicies neviens sertificēto pakalpojumu sniedzējs jeb institūcija, kas izsniegtu iedzīvotājiem drošus elektroniskos parakstus, – tādu domu valdības sēdē pauda tieslietu ministrs Aivars Aksenoks.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka fiziskai personai, izstrādājot un noformējot elektronisko dokumentu, jānodrošina tas ar informāciju par dokumenta parakstītāju – viņa vārdu, uzvārdu, e-pasta vai citu adresi, uz kuru vēlams saņemt atbildi; informāciju par elektroniskā dokumenta adresātu – iestādes pilnu nosaukumu un elektroniskā dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumu. Turklāt katram e-dokumentam jābūt ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.
Privāto tiesību juridiskai personai, izstrādājot un noformējot elektronisko dokumentu, jānodrošina tas ar informāciju par dokumenta autoru – nosaukumu, reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, juridisko vai e-pasta adresi, uz kuru vēlas saņemt atbildi; informāciju par elektroniskā dokumenta adresātu – iestādes pilnu nosaukumu; dokumenta veida nosaukumu, izņemot vēstulēm; dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumu; dokumenta parakstītāja vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, kā arī drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.
Valsts un pašvaldību iestādēm, izstrādājot un noformējot elektronisko dokumentu, jānodrošina tas ar informāciju par dokumenta autoru – pilnu iestādes nosaukumu, juridisko adresi, tālruņa numuru un oficiālo e-pasta adresi, kas norādīta iestādes veidlapā vai mājaslapā; informāciju par elektroniskā dokumenta adresātu – pilnu adresāta nosaukumu, vārdu un uzvārdu, e-pasta adresi; dokumenta veida nosaukumu, izņemot vēstulēm; dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumu; dokumenta parakstītāja vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, kā arī dokumenta sastādītāja vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, tālruņa numuru un e-pasta adresi. Turklāt vajadzīgs arī drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs.
Ministru kabineta sēdē tieslietu ministrs A. Aksenoks norādīja, ka likuma prasības ir pārāk stingras gan attiecībā uz sertificēto pakalpojumu sniedzēju, gan arī uz e-dokumentu ieviešanu, jo to apriti paredzēts ieviest uzreiz visās iestādēs un visās jomās. Izskanēja doma, ka šis darbs varētu notikt pakāpeniski, uz e-parakstiem atsevišķās nozarēs nevajadzētu attiecināt tik stingras drošības prasības, kā to paredz likums. Kā piemēri tika minēti dzīvesvietas deklarēšana, ikgada ienākumu deklarācijas iesniegšana, arī pabalstu jautājumu risināšana ar valsts un pašvaldību iestādēm. Informācijas sabiedrības biroja (ISB) direktore Ina Gudele valdībai piedāvāja apspriest pakāpenisku elektroniskā paraksta ieviešanas koncepciju, tāpēc jau izveidota darba grupa, kas veiks pārrunas ar mūsu valsts un ārzemju uzņēmējiem – bankām un telekomunikāciju firmām – par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu. Elektroniskā paraksta ieviešana saistīta ar personu identifikācijas karšu vienlaicīgu ieviešanu, kas var radīt dažas problēmas. I. Gudele uzskata, ka komercuzņēmumi ne visai uzticas valsts izsniegtajiem elektroniskajiem parakstiem.
Valdības sēdē Ministru prezidents Einars Repše uzsvēra, ka ar e-parakstu ieviešanu nevajadzētu kavēties. Jau pašlaik elektronisko dokumentu aprite sekmīgi darbojas privātajās struktūrās, piemēram, iedzīvotājiem sadarbojoties ar bankām. Premjerministrs izteica vēlmi, lai ministri iepriekšējā gada ienākumu deklarācijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā šogad varētu iesniegt elektroniskā veidā.

Sertifikācijas pakalpojumu shēma

E-paraksta lietošanas shēma