Pagājušā gada rudenī sagatavotajā uzraudzības ziņojumā Eiropas Komisija (EK) atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ekonomikā pēc neatkarības atjaunošanas, vienlaikus norādot, ka paveikts tomēr ne tuvu viss. Lai gan mūsu valstī saglabājas stabila ekonomiskā aktivitāte ar vērā ņemamiem pieauguma tempiem un radīti visumā piemēroti apstākļi ārvalstu investīciju piesaistīšanai, vide jaunu uzņēmumu veidošanai joprojām ir problemātiska. Viens no ceļiem, kā šai ziņā ko mainīt, ir straujāka progresa nodrošināšana nodokļu politikas jomā. EK gan atzīst, ka zināms progress nodokļu politikā panākts un tā kļuvusi krietni ekspansīvāka, taču nepieciešams tālāks darbs.

Nodokļu politikai jābūt elastīgai

Tā kā nodokļu politikai ir liela nozīme uzņēmējdarbības veicināšanā, tai jābūt elastīgai un uz uzņēmumu attīstību orientētai. To savā uzrunā pagājušā gada septembrī notikušajā uzņēmēju konferencē “Valsts atbalsts uzņēmējiem un tautsaimniecības attīstība pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai” uzsvēra Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, norādot, ka nodokļu politikai jāveicina labprātīga sadarbība starp godīgajiem uzņēmējiem un nodokļu iekasētājiem, nevis jākalpo par iebiedēšanas ieroci.
Savukārt “pār nodokļu nemaksātājiem kontrole ir jāpastiprina, jo tie pārējiem uzņēmējiem rada negodīgu konkurenci un izkropļo vispārējo tirgu,” teica prezidente, atzinīgi novērtējot valdības lēmumu samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 15 procentiem, kas ne vien dos iespēju mūsu uzņēmējiem vairāk ieguldīt savu uzņēmumu paplašināšanā un modernizācijā, bet arī veicinās ārvalstu investīciju pieplūdumu.

Nepieciešams dialogs ar nodokļu maksātāju

Nodokļu politikas pilnveidošanai bija veltīta arī pērn decembra vidū Rīgā notikusī starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Nodokļu administrēšanas un muitas stratēģiskā loma tautsaimniecības attīstībā”, kurā tika aplūkoti tādi jautājumi kā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kā servisa iestādes stratēģiskie uzdevumi, VID organizatoriskās struktūras pilnveidošana sakarā ar Latvijas gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā, nodokļu administrēšanas stratēģiskā attīstība, fizisko personu ienākumu un izdevumu atbilstības kontrole, nodokļu administrāciju starptautiskā sadarbība un daudzi citi.
Valsts ieņēmumu dienestam, kas īsteno valsts ekonomisko politiku nodokļu administrēšanas jomā, jākļūst par servisa iestādi, jo ļoti nozīmīgs šā dienesta darba aspekts ir saskarsme ar nodokļu maksātāju, atklājot konferenci, uzsvēra finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Tieši no VID rīcības un attieksmes atkarīga nodokļu maksātāja izvēle – vai nu ievērot likumu un godīgi maksāt nodokļus, vai arī izvairīties no nodokļu maksāšanas, kļūstot par likumpārkāpēju un pakļaujot sevi VID represijām.
Viena no iespējām, kā mudināt iedzīvotājus brīvprātīgi un godīgi maksāt nodokļus, ir nodokļu maksātāju apkalpošanas pilnveidošana un tās kvalitātes uzlabošana, īstenojot VID organizatoriskās struktūras optimizāciju, funkciju pārdali, atverot jaunas klientu apkalpošanas zāles un tādējādi dodot nodokļu maksātājiem iespēju visas ar nodokļu likumdošanas prasību izpildi saistītās darbības veikt vienā vietā.
Kā obligātu priekšnoteikumu VID un nodokļu maksātāju savstarpējās sapratnes veicināšanai V.Dombrovskis minēja nepieciešamību realizēt taisnīgu kontroli un pamatotu sodu. Lai garantētu nodokļu maksātāju tiesības pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus, tiek pilnveidota šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Par nozīmīgu sasniegumu brīvprātīgas nodokļu maksāšanas veicināšanas jomā finanšu ministrs nosauca pērngada februārī pieņemtos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājam var neuzlikt sodu, ja viņš nav nomaksājis nodokļus nejaušas kļūdas dēļ. Šie paši grozījumi paredz nodokļu maksātājam iespēju slēgt ar VID vienošanos par labprātīgu noteiktā nodokļu uzrēķina nomaksu, savukārt VID šādā gadījumā atceļ par pārkāpumu uzlikto soda naudu.

Ir jāizglīto sabiedrība

Lai sasniegtu iespējami labākus rezultātus nodokļu maksātāju un VID savstarpējā dialoga veicināšanā, daudz tiek darīts, lai konsultētu, informētu un izglītotu nodokļu maksātājus, rīkojot seminārus un sagatavojot bukletus un informatīvos biļetenus par nodokļu administrēšanas jautājumiem. Šim darbam jau redzama atdeve, jo pēdējā gadā nodokļu iekasēšana uzlabojusies.
Pēc Finanšu ministrijas pērnā gada beigās apkopotās informācijas, no 2002.gada novembra līdz 2003.gada oktobrim nodokļos iekasēts par 14 procentiem jeb 220 miljoniem latu vairāk nekā tādā laikposmā pirms gada. Savukārt 2003.gada vienpadsmit mēnešos nodokļos ieņemts par 12 procentiem jeb 174 miljoniem latu vairāk nekā 2002.gada vienpadsmit mēnešos.

Gita Kronberga, “LV”