Vakar, 7. janvārī, notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksme, kurā Tieslietu ministrijas valsts sekretāres vietniece likumdošanas jautājumos Inese Ņikuļceva informēja par aktualitātēm valsts tiesību politikā un to realizēšanu ar pašvaldību darbību saistītās jomās. I. Ņikuļceva runāja par pašvaldības saistošiem jautājumiem, kas skar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), kriminālsodu politiku, valsts zemes politiku, publisko reģistru, kā arī zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju darbu.
Pēc Latvijas pievienošanās ES šā gada 4. maijā būtiskākās izmaiņas attiecībā uz pašvaldībām būs vēlētāju loka paplašināšanās pašvaldību vēlēšanās. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums paredz tiesības ikvienam ES pilsonim, kurš pastāvīgi uzturas kādā no ES dalībvalstīm, lai arī nav tās pilsonis, piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī tikt ievēlētam pašvaldību padomēs un domēs. Lai šo tiesību normu realizētu, jau ir sagatavoti un iesniegti nepieciešamie grozījumi Satversmē. Taču Eiropas Kopienas dibināšanas līgums paredz arī izņēmumus, un vienā no ES direktīvām ir noteikts: dalībvalstīm ir tiesības ieviest normu, ka pašvaldības vadītājs var būt tikai attiecīgās valsts pilsonis.
Runājot par kriminālsodu politiku, tika atzīts, ka pašlaik dominējošais soda veids ir brīvības atņemšana. Tā pielietošana, Tieslietu ministrijas skatījumā, būtu jāsamazina, jo sodam ir jābūt, bet arī audzinošam. Diemžēl brīvības atņemšanas iestādēs netiek veikta notiesāto uzvedības sociālā korekcija, ieslodzītie netiek sagatavoti integrācijai sabiedrībā pēc atbrīvošanās, tādēļ ir samērā liels recidīvu skaits. Kā uzsvēra I. Ņikuļceva, jāattīsta alternatīvie soda veidi -- piespiedu sabiedriskie darbi, kuri notiesātajam jāveic bez atalgojuma. Šo darbu organizēšana un notiesāto uzraudzība būs jāuzņemas pašvaldībām sadarbībā ar Probācijas dienestu, kam nākotnē būtu jābūt katrā pašvaldībā.
Likums par Probācijas dienestu ir stājies spēkā šā gada 1. janvārī. Taču tā funkciju nodrošināšanai būs jāatrod nepieciešamie finanšu līdzekļi. Viens no būtiskākajiem dienesta uzdevumiem bez piespiedu darbu organizēšanas būs sadarbībā ar pašvaldību palīdzēt bijušajiem ieslodzītajiem atkal iekļauties sabiedrībā. Šo cilvēku sociālajā rehabilitācijā svarīgākā ir integrācija darba tirgū, lai līdzekļu trūkums nespiestu atkal pārkāpt likumu. Probācijas dienesti darbojas Rīgā, Daugavpilī, Tukumā, Bauskā, Rēzeknē.
Ar šā gada 1. janvāri visiem pašvaldību uzņēmumiem saskaņā ar Komerclikumu jābūt pārveidotiem par kapitālsabiedrībām vai pašvaldības iestādēm. Saskaņā ar likumu Uzņēmumu reģistrs ar šā gada 1. janvāri ir tiesīgs sākt nepārveidoto pašvaldību uzņēmumu likvidāciju, taču Saeimā ir iesniegti grozījumi, kas paredz pagarināt uzņēmumu pārveidošanas termiņu. Tā ka reģistrs nevis sāks likvidāciju, bet izskatīs priekšlikumus par uzņēmumu pārveidošanu. Tieslietu ministrijas pārstāve arī atgādināja, ka pašvaldībām datu bāzē “Lursoft bez maksas” ir pieejami visi Uzņēmuma reģistra dati.
Civilstāvokļu aktu reģistrācija ir pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām uzticēts pienākums, taču vēl joprojām nav vienotas datu pārraides sistēmas starp pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu. Apvienojoties pagastiem un izveidojoties novadu pašvaldībām, atsevišķām bijušajām pagastu pašvaldībām ir vēlme saglabāt dzimtsarakstu nodaļas. Taču Tieslietu ministrija uzskata, ka tas nav mērķtiecīgi, jo šo nodaļu noslodze būtu nepietiekama un līdz ar to iestādes uzturēšana kļūtu neefektīva.
Runājot par zvērinātiem notāriem, šobrīd to palīdzību nevar saņemt Gulbenes un Krāslavas iedzīvotāji, bet nepietiekams zvērinātu notāru darbs ir Bauskā, Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī un Jēkabpilī. Trūkst arī zvērinātu tiesu izpildītāju -- valsts ir sadalīta 137 iecirkņos, taču tajos strādā tikai 103 zvērināti tiesu izpildītāji, 12 to aizvietotāji un 8 palīgi.
Par zemes politiku. Šobrīd 65% zemes platību ir sakārtotas īpašuma tiesības. Jaunums ir tas, ka potenciālajiem zemes izpircējiem līdz šā gada 31. decembrim no jauna jāizsaka sava vēlme. Ja tas netiks izdarīts, viņiem ar nākamo gadu būs jāmaksā arī zemes lietošanas maksu.
Vēl sanāksmē tika spriests par valsts bērnu politiku, par ko runāja īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks, kā arī par pašvaldību iespējām vērsties Satversmes tiesā, par ko informēja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.