Gada notikumi Latvijā preses vērtējumā

Stabilas “zvaigznes” – politika un ekonomika

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Kas bija 2003.gada spilgtākie notikumi? Kuri cilvēki nonāca sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā? Atbildes var dublēties, bet nekad nebūs strikti vienādas – cik cilvēku, tik viedokļu, vērtējumu un izvēles kritēriju. Tomēr Latvijas prese gadu no gada veido aizejošā gada notikumu topus, apkopojot, salīdzinot un izsverot diendienā apstrādāto informācijas plūsmu. 2003.gads nav bijis izņēmums.

Gada notikums –
balsojums referendumā

Latvijas lielākais rīta laikraksts “Diena” pērnā gada notikumu ap skatam veltījis īpašu pielikumu, kas tā arī nosaukts – “Gada notikumi”. Par nozīmīgāko atzīta Latvijas vēsturiskā izvēle par labu Eiropas Savienībai (ES) un pārliecinoši pozitīvais balsojums referendumā (66,9%). Latvijas nākotnes perspektīvu analīzei ES veltīts vesels atvērums. Valsts neatgriezenisko virzību uz ES un NATO par svarīgāko gada notikumu Latvijas ārpolitikā atzinusi arī “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Tāpat “Dienas Bizness” pasniedzis atzinības piparkūku sabiedrībai un “visiem kopā” par stingro “jā” referendumā. “Latvijas Avīze” referenduma iznākuma izvirzīšanu gada notikumu topa augšgalā vērtē kā pašsaprotamu un turpmāk kā nevienlīdzīgu konkurentu atstāj ārpus vērtēšanas loka.

Savu pelnītu tiesu uzmanības gada nozīmīgāko notikumu virknē Latvijas prese veltījusi Latvijas politiskās dzīves skatuvei un tās spēlētāju maiņai un spilgtākajām epizodēm. Andris Šķēle noliek deputāta mandātu, viena no “Latvijas ceļa” spožākajām politiķēm – Kristiāna Lībane – kļūst par Tautas partijas biedri. Caur nemitīgiem pieprasījumiem pēc demisijas veselības aprūpē reformas mēģina veikt jau otrais “Jaunā laika” veselības ministrs. No amata tiek atstādinātas savās vietās ilgi nostrādājušas amatpersonas: Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks, “Latvijas pasta” ģenerāldirektors Aivars Droiskis, Valsts civildienesta vadītājs Armands Kalniņš un citi. Nozīmīgus posteņus ieņem gados jauni un sabiedrībai maz pazīstami cilvēki – Valsts ieņēmumu dienestu sāk vadīt Kārlis Ketners, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju pretēji Saeimas vēlmei kļūst Juta Strīķe. “Diena” akcentē, ka, neraugoties uz dažu skandalozu lietu ierosināšanu, KNAB atklāto korupcijas noziegumu skaits gan neaug.
Savukārt “Neatkarīgā Rīta Avīze” analizē Latvijas ekonomikas aizdomīgo tīģerlēcienu jeb iekšzemes kopprodukta pieaugumu par vairāk nekā septiņiem procentiem gada laikā, norādot uz vairākiem riska faktoriem un politisko aprindu nevēlēšanos modelēt tālāko situāciju.
“Dienas Bizness” atbilstoši savai specifikai vērtē notikumus Latvijas ekonomikā. Par spilgtākajiem un tādiem, kam paredzams turpinājums arī šogad, atzīts digitālās televīzijas skandāls, peripetijas ap Rīgas un Ventspils ostu valdēm, Rīgas brīvostas pārvaldes un kompānijas “Neste Latvija” tiesāšanās, strīdi ap valsts austrumu robežas būvi, a/s “Ventspils nafta” problēmas.

Divās informācijas telpās domā līdzīgi

Ne tikai pēdējā gada laikā populāri kļuvis runāt par divām Latvijā pastāvošām informācijas telpām – krievu un latviešu valodā rakstošo presi, akcentējot, ka tās bieži vien ir tik atšķirīgas, ka nav pat salīdzināmas. Taču gada notikumu apskats pierāda, ka tā vis nav, – Latvijā krievu valodā iznākošie preses izdevumi – “Čas”, “Vesti Sevodņa”, “Telegraf” – gada svarīgāko notikumu sarakstā iekļāvuši daudzus tos pašus notikumus, kas par nozīmīgiem atzīti latviešu presē. Balsojums referendumā tāpat atzīts par būtiskāko gada notikumu, atzīmēti Latvijas futbola panākumi, bez ievērības nav atstāta Valsts prezidentes atkārtotā ievēlēšana amatā un Einara Repšes vadītās valdības ilgā noturēšanās pie varas, pretēji iepriekš prognozētajam. Arī “tīrīšanas” process augstu amatpersonu vidū ticis nominēts par īpašu gada notikumu.
No latviešu presē neminētiem notikumiem krieviski rakstošā prese par gada protestu nominējusi cīņu pret gaidāmo izglītības reformu vidusskolās, kas paredz latviešu mācību valodas pakāpenisku ieviešanu arī skolās, kur mācības notiek krievu valodā, deputāta Martinjana Bekasova atsaukšanu no Eiroparlamenta novērotāja amata, Strasbūras cilvēktiesību tiesas lēmumu lietā “Sļivenko pret Latviju”, Maskavas un Rīgas pilsētu sadraudzības nostiprināšanos.

Uzmanības centrā – futbols

Gada notikumi Latvijas lielākajos preses izdevumos kārtoti juku jukām, katram pašam vēlreiz ļaujot tos atsaukt atmiņā un izveidot savu prioritāšu skalu. Teju visos preses izdevumos ne reizi vien minēta Latvijas futbola izlases uzvara pār Turciju un mūsu valsts iekļūšana Eiropas futbola čempionāta finālturnīrā, kas notiks šā gada jūnijā Portugālē. Par “Dienas” gada cilvēkiem nominēti arī divi futbola pasaules pārstāvji – uzbrucējs Māris Verpakovskis un izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. Arī “Neatkarīgā Rīta Avīze” 2003.gadu nodēvējusi par gadu ar futbola izsaukuma zīmi un Latvijas izlases panākumus

par brīnumu, kas vērties īstenībā. Vienīgi “Dienas Bizness” paliek uzticīgs ekonomikas procesu atspoguļotājs un futbola nozīmi laikraksta slejās nevērtē.

Huseins un
Dziesmu svētki

Ārvalstu notikumu topam Latvijas prese piedāvā Sadama Huseina diktatoriskā režīma gāšanu Irākā un paša līdera notveršanu, parlamenta vēlēšanas un biznesmeņu arestus Krievijā, elektrības padeves traucējumus ASV, Kanādā un citās pasaules lielvalstīs, Francijas prezidenta Žaka Širaka komentārus ES kandidātvalstu paustajam atbalstam ASV politikai Irākā un daudzus citus gada griezumā aktuālus notikumus. “Dienas Bizness” un arī “Neatkarīgā Rīta Avīze” atzīmē ASV dolāra vājināšanos un eiro nostiprināšanos.
Gada notikumu topā vieta arī traģēdijām – Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas slepkavībai, vecāku tīšas vai netīšas rīcības dēļ mirušiem mazuļiem tepat Latvijā, terora aktu arvien plašākajai ģeogrāfijai, Latvijas alpīnistu bojāejai Kuka kalnā Jaunzēlandē.
Kultūras notikumu vidū izcelts Eirovīzijas konkurss, latviešu filmas “Pitons” starts Venēcijas kinofestivālā, Dziesmu svētku atzīšana par pasaules nozīmes kultūrvērtību, regates “Cutty Sark” Rīgas posms un jahtas “Milda” atgriešanās no ceļojuma apkārt pasaulei. 2003.gads Latvijas izklaides jomā pagājis “talantu fabriku ēnā”, vienlaikus gan konstatējot, ka galvenais ieguvums, ko tās devušas, ir vēl viena iespēja brīvā laika nosišanai.
Lai gan atsevišķi preses izdevumi veidojuši pat nozīmīgāko notikumu hronoloģijas, aplūkojot tos mēnešu griezumā, galvenais darbs – notikumu sarindošana pēc svarīguma kategorijas – atstāts lasītāja ziņā. Zinot un respektējot, ka atmiņa – gan tautas, gan katra cilvēka – ir selektīva parādība. Kas patiesi paliks ierakstīts tajā un vēsturē – to rādīs laiks.

Liena Pilsētniece, “LV”
liena.pilsetniece@vestnesis.lv