Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2003. gada 18. decembra Valsts probācijas dienesta likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2003., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82551-valsts-probacijas-dienesta-likums

Paraksts pārbaudīts

Vēl šajā numurā

30.12.2003., Nr. 183

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 18.12.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts probācijas dienesta likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks — persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību — pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) izvērtēšanas ziņojums — Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu;

4) postpenitenciārā palīdzība — pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē;

5) probācija — probācijas klienta uzraudzība un viņa sociālās uzvedības korekcija nolūkā novērst atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu;

6) probācijas klients — persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti likumā paredzētie pienākumi;

7) sociālās rehabilitācijas centrs — institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju;

8) sociālās uzvedības korekcija — metodoloģiski organizētspasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā;

9) starpnieks — izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona;

10) uzraudzība — pasākumi, lai integrētu probācijas klientu sabiedrībā un nodrošinātu, ka probācijas klients respektē tiesību normu prasības;

11) uzraudzības plāns — dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.

 

2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.

 

3.pants. Probācijas principi

Valsts probācijas dienesta darbu organizē, pamatojoties uz šādiem probācijas principiem:

1) sadarbības princips — probācijas darba pamatā ir institūciju sadarbības organizēšana un veicināšana nolūkā optimāli un atbilstoši vienotai politikai iesaistīt un izmantot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju resursus probācijas īstenošanā;

2) optimizācijas princips — probācijas darbu organizē tā, lai racionāli izmantotu probācijas funkcijas, deleģējot tās attiecīgajām pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām un paturot tiesības noteikt šo funkciju izpildes kritērijus un kontrolēt šo funkciju izpildi;

3) sociālās integrācijas princips — veicot probācijas klienta uzraudzību un viņa sociālās uzvedības korekciju, nodrošina šā klienta integrāciju sabiedrībā.

 

II nodaļa

Valsts probācijas dienesta organizācija un personāls

4.pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku probācijas klientu uzraudzībā un viņu sociālās uzvedības korekcijā, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir Valsts probācijas dienesta pārvalde un Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Valsts probācijas dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī dienesta emblēma.

 

5.pants. Valsts probācijas dienesta personāls

Valsts probācijas dienesta personāls ir ierēdņi un darbinieki. Ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs.

 

6.pants. Valsts probācijas dienesta funkcijas

Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) organizēt sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrādi un nodrošināt preventīvo pasākumu veikšanu;

3) koordinēt kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi;

4) uzraudzīt to lēmumu izpildi, kuri saistīti ar nepilngadīgo sabiedrisko darbu;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) sadarboties ar brīvības atņemšanas iestādēm, sagatavojot personas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām postpenitenciāro palīdzību.

 

III nodaļa

Probācijas klienta pienākumi un tiesības

7.pants. Probācijas klienta pienākumi

Probācijas klientam ir šādi pienākumi:

1) pildīt tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

4) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

 

8.pants. Probācijas klienta tiesības

Probācijas klientam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas sprieduma izpildes kārtību;

2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;

3) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām;

4) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;

5) pieteikties un piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmās.

 

IV nodaļa

Valsts probācijas dienesta sadarbība, kompetence un finansēšana

9.pants. Valsts probācijas dienesta sadarbības institūcijas

Valsts probācijas dienests atbilstoši savai kompetencei un normatīvajiem aktiem sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.

 

10.pants. Valsts probācijas dienesta sadarbība ar sociālās rehabilitācijas centriem

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtiem līgumiem, sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas centriem.

(2) Valsts probācijas dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai nodrošina valsts līdzdalību probācijas klientiem paredzēto sociālās uzvedības korekcijas pasākumu finansēšanā.

 

11.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildes koordinācijā

Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

12.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzraudzībā

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, veic nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzraudzību.

(2) Valsts probācijas dienests par tiesas nolēmuma izpildi paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu.

(3) Valsts probācijas dienests kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos gatavo iesniegumus tiesai un piedalās to izskatīšanā tiesas sēdēs.

 

13.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence, īstenojot izlīgumu ar starpnieka palīdzību

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesā.

(2) Valsts probācijas dienests, īstenojot izlīgumu ar starpnieka palīdzību, pilda šādas funkcijas:

1) veic starpnieku apmācību;

2) sniedz procesa virzītājam informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un šā izlīguma mērķiem;

3) īsteno izlīguma ar starpnieka palīdzību procesu;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma ar starpnieka palīdzību rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai, cietušajiem un probācijas klientiem informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un šā izlīguma mērķiem.

 

14.pants. Valsts probācijas dienesta sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm un citām valsts un pašvaldību institūcijām:

1) veicina atbrīvojamo personu sociālās uzvedības korekciju soda izciešanas laikā un šo personu iekļaušanos sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

2) noskaidro personas, kurām nepieciešama palīdzība pēc soda izciešanas, vienojas ar tām par palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

3) izstrādā un realizē ieslodzītajiem paredzētās sociālās uzvedības korekcijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienests ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai un atbrīvošanu;

2) veicamo un veikto audzināšanas darbu ar notiesātajām personām;

3) personām, kuras administratīvā komisija ar savu lēmumu ierosinājusi tiesai nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas.

 

15.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence postpenitenciārās palīdzības sniegšanā

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un notiesātā rakstveida vienošanās.

(2) Valsts probācijas dienests pēc vienošanās ar probācijas klientu var:

1) sniegt informāciju par iespējām iegūt pagaidu mājvietu personām, kurām nav dzīvesvietas;

2) palīdzēt atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) palīdzēt iegūt personu apliecinošus dokumentus;

4) piedāvāt piedalīties probācijas programmās;

5) sniegt konsultācijas par iespējamiem problēmu risinājumiem attiecībā uz iekļaušanos sabiedrībā.

(3) Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un kurām nav vecāku vai aizbildņu, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālās palīdzības dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.

 

16.pants. Valsts probācijas dienesta datu bāze

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

17.pants. Izvērtēšanas ziņojums

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumu apstiprina Valsts probācijas dienesta vadītājs, viņa vietnieks vai Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

(3) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par attiecīgo personu.

 

18.pants. Valsts probācijas dienesta darbības finansēšana

Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.

 

V nodaļa

Valsts probācijas dienesta Konsultatīvā padome

19.pants. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes izveidošana

(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi. Konsultatīvajai padomei ir teritoriālās struktūrvienības.

(2) Kārtību, kādā sasauc Konsultatīvās padomes un tās teritoriālo struktūrvienību sēdes, organizē šīs padomes un tās teritoriālo struktūrvienību darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.

 

20.pants. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvs

Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) Augstākās tiesas pārstāvis;

2) Ģenerālprokuratūras pārstāvis;

3) Tieslietu ministrijas pārstāvis;

4) Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta pārvaldes pārstāvis;

6) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis;

7) Valsts policijas pārstāvis.

 

21.pants. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvs

(1) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvā ir:

1) rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvis;

2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis;

3) rajona (pilsētas) Valsts policijas pārvaldes pārstāvis;

4) pašvaldības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis.

 

VI nodaļa

Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesiskais statuss

22.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

(1) Uz Valsts probācijas dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām.

(2) Uz Valsts probācijas dienesta darbinieka vietu var pretendēt personas:

1) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

2) kuru personiskās īpašības, iemaņas un iepriekšējā darba pieredze atbilst amatam noteiktajām prasībām.

 

23.pants. Brīvprātīgie probācijas darbinieki

(1) Par brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem var kļūt personas, kuras izteikušas vēlēšanos piedalīties probācijas uzdevumu pildīšanā, piedalījušās pārrunās ar Valsts probācijas dienesta amatpersonām un saņēmušas atzinumu, ka spēj pildīt kādu no probācijas uzdevumiem.

(2) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem slēdz līdzdarbības līgumus.

 

24.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku apliecības un atšķirības zīmes

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izsniedz dienesta apliecības un žetonus.

(2) Brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā probācijas darbinieka apliecību.

 

25.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients pilda tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

3) saņemt informāciju par probācijas klientu;

4) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

5) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

6) apmeklēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietas Valsts probācijas dienesta funkciju izpildei.

 

26.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku pienākumi

Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šādi pienākumi:

1) sniegt probācijas klientiem informāciju par pieejamo palīdzību;

2) nodrošināt par probācijas klientu saņemtās informācijas konfidencialitāti;

3) veikt probācijas klientu uzskaiti;

4) pārbaudīt, kā probācijas klients pilda savus pienākumus;

5) atbilstoši savai kompetencei sniegt probācijas klientam nepieciešamo atbalstu un palīdzību;

6) kopā ar potenciālo probācijas klientu sagatavot vienošanās projektu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu.

 

Pārejas noteikums

Šā likuma 6.panta 5. un 7.punkts un 12.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 18.decembrī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 30.decembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!