
Turpinās Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Mihaila Margelova un viņa vadītās delegācijas oficiālā vizīte Latvijā
Vakar, 16.decembrī, ārlietu ministre Sandra
Kalniete tikās ar Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes
Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu.
Sarunas ievadā ārlietu ministre uzsvēra, ka attiecības ar Krieviju ir svarīga Latvijas ārpolitikas sastāvdaļa. Uz S.Kalnietes lūgumu izvērtēt Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātus M.Margelovs kā galveno vēlēšanu rezultātu atzīmēja Komunistiskās partijas lomas būtisku samazināšanos Krievijas politiskajā dzīvē.
Pārrunājot divpusējo attiecību jautājumus, ārlietu ministre uzsvēra, ka abu valstu praktiskā, lietišķā sadarbība raksturojama kā veiksmīga un konstruktīva. Ministre atzīmēja, ka konstruktīvismu divpusējās attiecībās varētu veicināt sagatavoto līgumu — Līguma par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas, Līguma par sadarbību dzelzceļa transporta jomā, Līguma par gaisa satiksmi, Līguma par sadarbību tūrisma jomā un Līguma par valsts robežu — parakstīšana, kā arī starpvaldību komisijas darba iedzīvināšana. Kā uzsvēra S.Kalniete, Latvija vēlas veicināt ES un Krievijas dialogu, piemēram, pārrobežu sadarbības jautājumos. Īpaši tika atzīmēta veiksmīgā praktiskā sadarbība starp Latvijas pierobežas rajoniem un Pleskavas apgabalu. M.Margelovs uzsvēra, ka Latvijas iestāšanās ES nemazinās abu valstu divpusējos kontaktus.
Vakar,
16.decembrī, Ārlietu ministrijā, pirms Krievijas delegācijas un Latvijas ārlietu
ministres Sandras Kalnietes oficiālajām sarunām (augšējā attēlā);
tikšanās laikā: valsts sekretāra vietnieks Andris Teikmanis un ārlietu ministre
Sandra Kalniete; Krievijas vēstnieks Igors Studeņņikovs un Krievijas Federācijas
Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails
Margelovs |
|
Ministre pauda pārliecību, ka līdz ar Latvijas dalību NATO kopējā NATO dialogā ar Krieviju būs iespējams risināt virkni jautājumu, kuri tika risināti divpusējā līmenī, piemēram, cīņa pret starptautisko terorismu, narkotiku un cilvēku tirdzniecību, sadarbība katastrofu seku likvidēšanā un glābšanas operācijās. Lai arī M.Margelovs personīgi nav atbalstījis NATO paplašināšanos, viņš redz NATO kā nopietnu sabiedroto cīņā pret starptautisko terorismu un uzskata, ka NATO ir jāpārveidojas ne tikai ekstensīvi, bet arī intensīvi. Uz to S.Kalniete atbildēja, ka NATO Prāgas sammitā tika paziņots ne tikai par NATO paplašināšanos, bet arī par jauniem organizācijas uzdevumiem un misijām.
Abas puses atzina reformu nepieciešamību tādās starptautiskās organizācijās kā ANO un EDSO.
Sarunas noslēgumā S.Kalniete vēlreiz aicināja Krievijas pusi uz aktīvu sadarbību, lai iespējami drīzāk varētu sarīkot Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju tikšanos.
Ārlietu ministrijas preses centrs