Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
No domstarpībām top solis uz sapratni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2003., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81755

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par banku konta numuriem

Vēl šajā numurā

04.12.2003., Nr. 171

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

No domstarpībām top solis uz sapratni

Par likumprojekta “Pašvaldību likums” turpmāko virzību

Lai pārrunātu domstarpības, kas radušās par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) darba grupas izstrādāto likumprojektu “Pašvaldību likums”, vakar, 3.decembrī, septiņu Latvijas lielo pilsētu domju vadītāji un to pārstāvji tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru. Saruna starp ministru un pašvaldību politiķiem notika bez žurnālistu klātbūtnes. Pēc sarunas ministrs I.Gaters un Latvijas lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji rīkoja preses konferenci.

LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš paskaidroja, ka, pamatojoties uz iepriekš starp RAPLM un LLPA parakstītu līgumu par sadarbību, tikšanās ar ministru I.Gateru notiek regulāri un asociācija tās vērtē kā “labu darījumu”.

Gan ministrs I.Gaters, gan lielo pilsētu vadītāji atzina, ka jaunā likumprojekta sagatavošanā ļoti būtiski ir uzklausīt dažādu ieinteresēto pušu viedokļus, lai likumprojekta iesniegšanas brīdī tā redakcija būtu kvalitatīva. Par laba rezultāta sasniegšanai nevēlamu parādību ministrs minēja steigu. Likumprojekta turpmākā virzība, pēc ministra teiktā, notiks tikai tad, kad būs pārliecība par tā gatavību.

Tikšanās laikā starp sarunas partneriem panākta vienošanās, ka LLPA ir gatava sadarboties ar ministrijas likumprojekta izstrādes darba grupu un īsā laikā sagatavot un iesniegt konkrētus priekšlikumus likumprojekta pantu redakcionālajiem labojumiem. Kā viens no strīdīgajiem jautājumiem tika minēta vēlēto pašvaldību pārstāvju neapmierinātība ar izpilddirektora pilnvaru paplašinājumu.

Debates paredzamas arī par likumprojektā nosauktajām pašvaldību funkcijām un to precizēšanu. Kā paskaidroja LLPA pašreizējais prezidents, Liepājas mērs Uldis Sesks, priekšlikumi tiks iesniegti nedēļas laikā.

 

Paredzēta likumprojekta sabiedriskā apspriešana

Kaut šāds process ir paredzēts sagatavotā likumprojekta izvērtēšanas labad, I.Gaters norādīja, ka lēmumu, kad sabiedrisko apspriešanu uzsākt, pieņems darba grupa. Tas, iespējams, notiks darba grupas nākamajā sēdē jaunnedēļ. Rosināt dialogu sabiedrībā, kur katrs indivīds pārstāv kādu Latvijas pašvaldību, nav pašmērķis. Likumam ir jābūt tādam, ko saprot iedzīvotāji. Vēlmi nesteidzināt un rūpīgi izvērtēt sabiedriskās apspriešanas stratēģiju izteica arī U.Sesks. “Ir svarīgi apzināties, kādus gaidām un kādi būs sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Man nav zināms, cik likumu līdz šim ir nodots izvērtēšanai sabiedrībā un kādas tam bijušas sekmes,” atzina runātājs.

Pēc ministra teiktā, likumprojekta sabiedriskā apspriešana varētu notikt galvenokārt elektroniskā formātā, to publicējot ministrijas, Ministru kabineta mājaslapās. Ir paredzēts likumprojektu nosūtīt arī sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām.

 

Lielpilsētām ir savs skatījums

Uldis Sesks norādīja, ka būtiskākie iebildumi ir pret RAPLM likumprojektā piedāvāto lēmējvaras un izpildvaras pienākumu sadalījumu. Pārlieku lielas tiesības tiekot deleģētas izpilddirektoram, kas nav vēlēta persona. Tādējādi tiekot ierobežotas demokrātiskas pašvaldības lēmumu pieņemšanas iespējas. Savukārt atbildības mēraukla par pašvaldībā notiekošo vienalga gulstas uz domes priekšsēdētāja pleciem. “Nav noliedzams, ka nevar līdzināt vajadzību nodalīt lēmējvaru no izpildvaras Rīgā un citās pilsētās. Taču kā tas īstenojams, piemēram, Durbē vai Bārtā?” jautāja U.Sesks.

Iebildes ir arī pret piedāvāto pašvaldības budžeta pieņemšanas procedūru, saskaņojot to ar ministriju. Tas norādot uz procesa mākslīgu pagarinājumu un ministrijas iejaukšanos pašvaldības līdzekļu sadalījuma plūsmā.

Valmieras mērs Inesis Boķis atzina, ka, neraugoties uz vēlmi ieviest pašvaldībās ierēdņu korpusu, šobrīd tas nebūtu sasteidzams. “Ierēdnis ir tieši pakļauts ministrijai, līdz ar to arī pašvaldībās būs varas centralizācijas tendences,” atzina I.Boķis.

Jo vairāk ir vēlme ko uzlabot un padarīt saprotamāku, jo sarežģītāks kļūst likums. Tas vedina uz diskusiju, kurā būtu jārada pusēm pieņemamas likuma normas, atzina I.Gaters. Norādot, ka Pašvaldību likums ir tā sauktais jumta likums pašvaldību darbībai, kā nozīmīga tika atzīta LLPA pretimnākšana, lai panāktu sapratni likumprojekta pilnveidošanā.

Jelgavas mērs Andris Rāviņš, atzina: likumprojekta tapšanas pieredze liecina par to, ka ir ļoti grūti izstrādāt vienotu likumprojektu visiem — gan galvaspilsētai Rīgai, gan mazajām pašvaldībām. Tomēr, apzinoties mērķi, tas ir iespējams — par šādu atziņu vienojās visi tikšanās dalībnieki.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!