Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Bērni dzims par rītdienu pārliecinātās ģimenēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2003., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81754

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

No domstarpībām top solis uz sapratni

Vēl šajā numurā

04.12.2003., Nr. 171

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Bērni dzims par rītdienu pārliecinātās ģimenēs

Par ikmēneša pabalstu ģimenēm, kurās piedzimis bērns

Otrdien, 2. decembrī, uz kārtējo sēdi Labklājības ministrijā sanāca darba grupa, kas izstrādā koncepciju par ikmēneša pabalstu ieviešanu ģimenēm, kurās piedzimis bērns. (Par pirmajā darba grupas sēdē lemto rakstīts “LV” 27. novembra numurā.) Katrs darba grupas loceklis iepazīstināja ar viņa pārstāvētās organizācijas priekšlikumiem dzimstības uzlabošanai.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta Ģimenes un jaunatnes lietu departamenta vadītāja Inga Liepa pastāstīja, ka sekretariāts izstrādā rīcības plānu par valsts atbalsta politiku ģimenei, kas domāts desmit gadiem, sākot jau no 2004. gada. Svarīga ģimenes politikas sastāvdaļa būtu ģimenei labvēlīgas vides, tieši infrastruktūras (bērnudārzu, veselības, rehabilitācijas iestāžu utt.), attīstība. Ļoti svarīgi ir veicināt nodarbinātību visās iedzīvotāju grupās, īpaši domājot par māmiņu atgriešanos darba tirgū. Sekretariāts uzskata, ka ir jāievieš finansiāli stimuli dzimstības uzlabošanai – ikmēneša pabalsts ģimenei, kurā piedzimis bērns, kas būtu māmiņas pēdējā gada vidējās mēnešalgas apmērā, nestrādājošām sievietēm – minimālās algas apmērā. Šis pabalsts tiktu maksāts, līdz bērns sasniedz gada vecumu, no gada līdz diviem tiktu maksāts 30 latu pabalsts. Plānots palielināt ģimenes valsts pabalstus.

Rīcības plānā paredzēts risināt arī mājokļu jautājumu, ņemot vērā Mājokļu aģentūras priekšlikumus. Plānots atvieglot kredīta iespējas ģimenei ar bērniem mājokļa iegādei, kā arī uzlabot jau esošo mājokļu siltumizturību.

Liela vērība tiks veltīta veselības veicināšanas, īpaši profilakses, pasākumiem. Ir paredzēts veidot ģimenes atbalsta centrus, kas sniegtu psiholoģisku un sociālu atbalstu ģimenēm krīzes situācijās. I. Liepa uzskata, ka katrai pašvaldībai atkarībā no tās iedzīvotāju skaita ir jāpiešķir noteikta naudas summa šādu ģimenes atbalsta centru izveidei.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās padomnieks Pēteris Leiškalns gan atzina, ka, ieviešot ikmēneša pabalstus, rodas vairākas neskaidrības. Piemēram, kas notiek ar personu, kura ir iestājusies darbā trešajā grūtniecības mēnesī, kā tiks aprēķināts pabalsts, ja tas ir piesaistīts vidējai mēneša algai pēdējos 12 mēnešos? Tāpat ir jāatrisina jautājums par “griestu” noteikšanu ikmēneša pabalsta lielumam. Vai pabalstu saņems māmiņas, kurām bērniņš piedzimis dienu pirms pabalstu stāšanās spēkā? No cilvēktiesību viedokļa ļoti jutīgs ir jautājums, vai bērna kopšanas pabalsts būtu piešķirams ģimenēm, kurās jau piedzimušie bērni atrodas valsts aprūpes institūcijās. P. Leiškalns pauda savu personisko uzskatu, ka pabalstam būtu jābūt universālam – minimālās algas apmērā un tas jāmaksā, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība arī uzskata, ka ir jānosaka universāls bērna kopšanas pabalsts minimālās algas apmērā, kas būtu jāmaksā, kamēr bērns sasniedz divu gadu vecumu. Šis bērna kopšanas pabalsts ir jāsaņem neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē. Finansēšanas avots – valsts pamatbudžets.

Universālu bērna kopšanas pabalsta ieviešanu atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija, tam būtu jāatbilst Centrālās statistikas komitejas aprēķinātajam iztikas minimumam uz vienu personu, ņemot vērā bērna specifiskās vajadzības (pārtika, apģērbs, autiņbiksītes). Bērna piedzimšanas pabalsts būtu jāpalielina līdz tādam apmēram, lai varētu iegādāties nepieciešamo bērna pūriņu. Ģimenēm ar paaugstinātu sociālo risku pabalsts būtu piešķirams ar sociālo dienestu starpniecību, kas arī kontrolētu naudas izlietojumu. Ģimenēm, kuras izvēlas sertificētas aukles vai bērnudārza pakalpojumus, ir jāpiešķir subsīdijas vai arī šie izdevumi nav jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat darba devēji uzskata, ka bērnu pārtika un apģērbs būtu apliekams ar 0% pievienotās vērtības likmi. Svarīgi ir samazināt dzemdību traumas un palielināt finansējumu bērnu rehabilitācijas iestādēm, novēršot rindu veidošanos. Koncepcijas mērķis ir veicināt dzimstību ģimenēs, kurās algots darbs vai pašnodarbinātība ir galvenais ienākumu avots. Par iztikas līdzekļu nodrošināšanu bērnam ir atbildīgi vecāki, nevis valsts vai pašvaldība, izņemot gadījumus, ja bērns ir bārenis vai vecāki no viņa atteikušies.

Bet Sorosa fondā – Latvija priekšlikumos paredzēts piešķirt vēlēšanu tiesības visiem bērniem, kas ļautu politiskos lēmumus pieņemt atbilstošākus bērnu un ģimenes interesēm, mazinot riskus, kas izriet no proporcionāli lielā pensionāru skaita vēlētāju vidū. Šādā gadījumā gan nav skaidrs, kas pārstāvēs bērnunamu bērnus vēlēšanās. Problēmas būs arī ar tiem bērniem pilsoņiem, kas aug ģimenēs, kurās vecāki ir nepilsoņi, tātad bez tiesībām piedalīties vēlēšanās. Sorosa fonds – Latvija uzskata, ka ir jāpieņem un valstij jāfinansē reproduktīvās veselības programma, kas ļautu dzimt bērniem ģimenēs, kurās kādam no vecākiem ir neauglības problēmas. Piemēram, Igaunijā valsts daļēji subsidē mākslīgās apaugļošanas procedūras. Latvijā, palielinot mākslīgās apaugļošanas gadījumu skaitu divas reizes, gadā dzimtu par 100 bērniem vairāk. Fonda izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis izteica pārliecību, ka mērķtiecīgāki par pabalstiem būtu fiskālie stimuli – piemēram, atviegloti kredīta nosacījumi ģimenēm ar bērniem, attaisnotie izdevumi par sertificētu aukli un bērnudārzu.

Darba grupas dalībnieku vairākums atbalsta universālu pabalstu izmaksu, kas tiktu finansēts no valsts pamatbudžeta, ģimenēm, kurās piedzimis bērns. Pret pabalsta izmaksu no Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta visaktīvāk protestē darba devēji un arodbiedrības. Taču ir nopietni jādomā, kur rast papildu finanses pabalstiem. Finanšu ministrijas pārstāve Anita Čemme norādīja, ka papildu naudu var atrast, pārdalot līdzekļus (kādai nozarei noņemot finansējumu) vai palielinot sociālo nodokli, pret ko iebilst sociālie partneri.

Labklājības ministrija savu viedokli izteiks pēc iepazīšanās ar visu darba grupas locekļu izteiktajiem priekšlikumiem.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!