“Viņam demokrātijas izpratne bija tik moderna, par kuru modernāku šodien mēs neatradīsim”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšanā Jelgavā 2003.gada 14.novembrī:

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Augsti godātais prezidenta Ulmaņa kungs! Augsti godātais Jelgavas domes priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie viesi! Mīļie jelgavnieki un viesi no apkārtnes un tālienes!

Šodien, Latvijas 85. dzimšanas dienas priekšvakarā, valstij un Jelgavas pilsētai ir pasniegta skaista dāvana. Valstij tas ir nozīmīgi, jo šeit tagad paceļas piemineklis Latvijas Republikas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem. Bet tikpat nozīmīgi tas ir Jelgavai, kur Jānis Čakste garus gadus dzīvoja, strādāja, veidoja sabiedrisko vidi un garu, demokrātismu iecietības un sapratnes gaisotnē.

Jānis Čakste kļuva par prezidentu, pirmās Saeimas ievēlēts, trīs gadus pēc tam, kad jau bija dibināta Latvijas Republika. Taču tūliņ pēc neatkarības deklarācijas viņam ar telegrammu paziņoja, ka tieši viņš jau ir izvēlēts un ievēlēts par Tautas padomes priekšsēdētāju, tieši Jānim Čakstem arī tika uzticēta Satversmes sapulces organizēšana un vēlāk tās prezidēšana. Tā viņa darbība jau no pašām pirmajām neatkarības dienām bija saistīta ar Latvijas kā parlamentāras, demokrātiskas republikas pamatprincipu izstrādāšanu un iedzīvināšanu, jo Satversme, kas toreiz tika izstrādāta, bija tālaika visaugstākajiem demokrātijas standartiem atbilstoša, un prezidenta institūcija, kuras pirmais pārstāvis bija Jānis Čakste, viņa personā ieguva Latvijas tautas respektu, cieņu un mīlestību. Viņš izcīnīja arī respektu pret jauno Latvijas valsti.

Saviem augstajiem pienākumiem Jānis Čakste gatavojās visa mūža garumā, un varētu teikt, ka viņa prezidentūra bija vainagojums ļoti ilgam un tikpat atbildīgam sabiedriskajam darbam. Jau savos studiju gados viņš bija sabiedriski aktīvs Maskavas studentu pulciņā. Atgriezies Jelgavā, viņš nekavējoties iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, par spīti tam, ka savā ģimenē audzināja visai kuplu bērnu pulciņu. Viņš ir bijis saistīts ar gandrīz visām ievērojamām Jelgavas sabiedriskajām organizācijām. Man šķiet, ka te visi jelgavnieki var gūt sev cēlu paraugu un iedvesmu savam darbam. Par viņu mūža garumā nav dzirdēts neviens nopietns slikts vārds, viņš bija cilvēks, kas spēja uzklausīt, saklausīt arī gluži pretējus viedokļus.

Viņš bija dziļi pārliecināts demokrāts, kas uzsvēra, ka Latvijas Satversme un Latvijas Saeima pārstāv visu Latvijas tautu, vienalga, kādas tautības, kādas ticības vai kādas politiskās pārliecības kāds būtu, — demokrātiskā sabiedrībā visiem ir jābūt savai vietai un savai iespējai tikt uzklausītiem. Viņam demokrātijas izpratne bija tik moderna, par kuru modernāku šodien mēs neatradīsim. Latvija tātad kā neatkarīga valsts sāka darboties uz pašiem augstākajiem demokrātijas principiem, un nebija svarīgi, cik nebrīves gadsimtu mums bija aiz muguras, svarīgi bija tas, ka mēs bijām rīcībspējīgi no tā brīža, kad tapa Latvijas Republika.

Šodien, tuvojoties šīs Republikas 85. gadadienai, es aicinu visus jelgavniekus, visus Latvijas iedzīvotājus atcerēties, ka mēs visi kopā esam Latvijas veidotāji un gluži tāpat kā tiem, kas savos pirmsākumos veidoja šo valsti, mūsu rokās ir uzstādīt šai valstij visaugstākos ideālus un visaugstākās prasības. Man šķiet, to prasa mūsu pašu gods un mūsu cieņa pašiem pret sevi, jo, cienot savu valsti, mēs cienām paši sevi; uzstādot augstus ideālus savai valstij, mēs radām priekšnoteikumus, lai varētu dzīvot tādā vidē un sabiedrībā, par kuru visi varam būt lepni. Es novēlu visiem jelgavniekiem katrreiz, kad viņi staigās garām šai tagad skaisti sakoptajai vietai ar šī dižā zemgalieša, šī diženā latvieša piemiņas tēlu, atcerēties tos ideālus, pēc kuriem viņš dzīvoja, atcerēties to devumu, ko viņš ir devis Latvijai kā valstij, un varbūt katram savās dzīves gaitās domāt par to, ko es varu dot Latvijai, ko es varu dot savai valstij. Lai Dievs mums visiem uz to palīdz!

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšanā 14.novembrī Jelgavā: atjaunotās Latvijas pirmais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (attēlā pa kreisi); jelgavnieki, tauta, Valsts prezidente, augstākās militārās amatpersonas (attēlos pa labi)

Bij. Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Prezidentes kundze! Rāviņa kungs! Godātie jelgavnieki! Tuvi un tāli ciemiņi!

Jelgava, lauki, zemnieki, Krišjānis Valdemārs, Maskava, darbība parlamentāros apstākļos, ko pieļāva tālaika Krievija, uzdrīkstēšanās, cietums — un Latvijai radās pirmais tās prezidents. Tautas padome, Satversmes sapulce, Saeima un prezidenta darbība. Liekas, ka jau no šūpuļa Jānis Čakste sevi gatavoja šai misijai, un nav šaubu, ka Latvija gatavoja savu nākamo pirmo prezidentu.

Viņš bija un paliek man pirmais skolotājs, kad mēs kopīgi atjaunojām savu neatkarīgo valsti un soli pa solim darījām it kā visu no jauna, bet tomēr ne tā. Jau tālajos pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Jānis Čakste bija ielicis pamatus mūsu valsts darbībai, dzīvei, mūsu valsts neatkarībai. Ko jūt cilvēks, kam pirmo reizi dzīve ir uzlikusi tādu pienākumu, un ko jūt valsts, kas pirmo reizi veido savus neatkarības soļus? To es visu redzēju un sapratu, šķirstot Jāņa Čakstes runas un atmiņas par viņu, tiekoties ar Jāņa Čakstes ģimenes locekļiem, kuri šodien tik kuplā skaitā pārstāv Jelgavu. Es izjutu Čaksti kā cilvēku, kura galvaspilsēta neapšaubāmi bija Rīga, bet sirdsgalvaspilsēta — Jelgava.

Jānis Čakste savas dzīves lielāko gadu skaitu un darbīgākos gadus ir pavadījis Jelgavā, un Jānis Čakste mums visiem ir palicis kā morāls piemērs, kā dzīvs piemērs tam, kā ieviest, kā nostiprināt demokrātiskās tradīcijas ne tikai savos oficiālajos pasākumos, bet arī savā personīgajā dzīvē un ikdienā. Jāņa Čakstes runas ir spilgts paraugs tam, ko prezidents drīkst, var un ko viņam vajag teikt. Es apbrīnoju viņa runas un uzstāšanās, viņa lekcijas, kuras vienmēr ir bijušas īsas, bet tik konstruktīvas un tiešas un vienlaikus ļoti iedvesmojošas.

Vispārzināma ir Jāņa Čakstes uzrunas forma, kad viņš rakstīja saviem kolēģiem politiķiem, gribēdams ar viņiem tikties. Viņš rakstīja: “Vai Jūs nevarētu atnākt pie manis tikos un tikos uz tādu mazu parunāšanos?” Šodien, Čakstes kungs, mēs esam atnākuši pie Jums uz tādu mazu parunāšanos. Bet tiem, kas šeit nāks pēc mums, es nešaubos, vienmēr būs ar viņu par ko parunāt — par Latvijas vēsturi, par Latvijas nākotni.

Jānis Čakste ir uzrakstījis mums demokrātijas grāmatu, kas nav tikai tiem laikiem domāta. Tā ir grāmata, kas noderēs arī nākamajām paaudzēm. Lai šis piemineklis, šī laika zīme, iekalta akmenī, vienlaikus tik skaista, tik klusa un tik pārliecinoša, ir ne tikai mācība un piemērs mūsu politiķiem, bet lai šī laika zīme ir arī pamats un pārliecība, mūsu tautai veidojot savu nākotni!

Uzruna Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšanā Jelgavā 2003.gada 14.novembrī