• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.11.2003., Nr. 161 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81095

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Tieslietu ministrijas 85. gadadienu

Vēl šajā numurā

14.11.2003., Nr. 161

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Trešdien, 12. novembrī, Valsts cilvēktiesību birojā (VCB) norisinājās diskusija par problēmām, kas saistītas ar likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” normu piemērošanu. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Saeimas Juridiskā biroja, Saeimas Pārvaldes un pašvaldību komisijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī no dažādām Latvijas pašvaldībām. Savu viedokli par diskusijā aplūkotajām problēmām pauda arī Augstākās tiesas senatori Imants Fridrihsons un Rolands Krauze un LU Juridiskās fakultātes lektore Jautrīte Briede.

Diskusijā pārrunātas problēmas, ar kurām VCB nākas saskarties, izskatot iedzīvotāju sūdzības par pašvaldības palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājuma risināšanā.

Kā viena no patlaban aktuālākajām problēmām diskusijā minēts jautājums par personu, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, reģistrāciju pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā. Likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” paredzēti konkrēti pienākumi šo personu nodrošināšanā ar dzīvojamo telpu. Diemžēl ne vienmēr likums sniedz atbildi uz jautājumu, kurai pašvaldībai būtu jāsniedz palīdzība šādām personām. Piemēram, nereti veidojas situācijas, kad persona labprātīgi izrakstījusies no kādas pašvaldības administratīvās teritorijas, pārcēlusies uz dzīvi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet jaunā dzīvesvieta nav reģistrēta (nav pieraksta). Pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas vietas kļūst aktuāls jautājums, kurai no pašvaldībām ir pienākums reģistrēt šo personu pašvaldības palīdzības saņemšanai – tai pašvaldībai, kurā personai bija pēdējā pieraksta vieta, vai arī pēc personas pēdējās faktiskās dzīvesvietas.

Šādas atšķirīgas tiesību normu interpretācijas rezultātā veidojas situācijas, kad personai tiek liegta iespēja saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, kaut arī pēc visiem kritērijiem tā atbilst to personu kategorijai, kam šāda palīdzība pienāktos.

Pārrunājot šo jautājumu, diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka jāprecizē “neskaidrā” norma, izdarot attiecīgus grozījumus likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”. VCB ir uzņēmies sagatavot nepieciešamos priekšlikumus likuma grozījumiem un iesniegt tos Saeimas Pārvaldes un pašvaldību komisijā.

Diskusijā analizētas arī dažādas problēmsituācijas, kas kļuvušas aktuālas līdz ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanos. Tā, piemēram, iztirzāts jautājums par to, kurai no pašvaldībām būtu jāsniedz pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā gadījumos, kad persona ir izlikta no dzīvojamās telpas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet pēc sprieduma izpildes ir deklarējusi dzīvesvietu citas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Neskaidrs ir arī jautājums, vai pašvaldība, kura reģistrējusi personu pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā, ir tiesīga izslēgt šo personu no palīdzības reģistra (dzīvokļu rindas), ja persona pārceļas uz dzīvi un deklarē savu dzīvesvietu citas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Kā secināts diskusijas gaitā, šo problēmu cēlonis lielākoties ir nepareiza izpratne par likumu normām, un grozījumi tajās nav nepieciešami.

Diemžēl diskusijas gaitā netika rasta atbilde uz jautājumu, kā izvairīties no situācijām, kad pašvaldības palīdzība tiek izmantota ļaunprātīgi. Piemēram, Valmieras pilsētas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāja Dzintra Stračinska atzina, ka “liela problēma pašvaldībām ir ģimenes, kuras audzina mazus bērnus un nemaksā īres un komunālos pakalpojumus, nepiedalās pašvaldības organizētajos sabiedriskajos darbos par parādu atstrādi. Šīs ģimenes zina, ka tās nevar iztiesāt, neierādot citu apdzīvojamo platību. Tas turpinās trīs un četras reizes, parādi krājas. Pašreizējā likumdošana ir radījusi iespēju zināmai daļai iedzīvotāju nestrādāt un garantēt apdzīvojamo platību”.

VCB pārstāvji pauda viedokli, ka vēlētos sagaidīt aktīvāku valsts iesaistīšanos mājokļa problēmu risināšanā, jo pašlaik finanšu trūkuma dēļ pašvaldības nespēj nodrošināt ar dzīvojamo telpu visas personas, kam šāda palīdzība pienāktos. Uz šo nepieciešamību šā gada aprīlī norādīja arī Latvijas Valsts prezidente, atdodot atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā””.

VCB Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!