ATSAUCĒ IETVERT:
Par lietuviešu augsto iestāšanās maksu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2003., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/80834
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par lietuviešu augsto iestāšanās maksu
Nākamā gada 1. maijā Lietuva kļūs par Eiropas Savienības jauno dalībvalsti. Ļoti augsta maksa par to – pēc pašu lietuviešu domām – ir nepieciešamība slēgt strīdīgo Ignalinas atomspēkstaciju. Tā bija kategoriska ES prasība iestāšanās sarunās.
Apmēram 80% savas elektronerģijas Lietuva šobrīd saņem no Ignalinas, bet pēc 2009. gada nevienu spuldzīti vairs nebūs ļauts iedegt ar strāvu no šīs spēkstacijas. Neraugoties uz to, Lietuva tomēr ir nolēmusi nākotnē mēģināt likt uzsvaru uz atomenerģiju, stāstīja Lietuvas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Arturs Daiņus. “Lietuvas parlaments savā energoapgādes stratēģijā ir uzsvēris, ka valsts arī turpmāk izmantos ikvienu iespēju, lai attīstītu kodolenerģijas ieguves alternatīvu”, Daiņus norādīja. Viņš tiek dēvēts arī par Mr. Ignalina, jo tieši viņš pārstāv Lietuvas valdību pretrunīgās atomspēkstacijas likvidēšanas sarunās. Daiņus, tāpat kā vairums lietuviešu, ar kuriem izdevās aprunāties, neslēpj vilšanos, ka Ignalinas spēkstaciju pilnībā jāslēdz vēlākais pēc sešiem gadiem.
Šī ir pasaulē lielākā atomspēkstacija, un Lietuva ir no kodolenerģijas visvairāk atkarīgā valsts pasaulē. Lietuva vēl aizvien ir stingri pārliecināta, ka nav tīrākas un labākas alternatīvas par kodolenerģiju – tā ļaujot apgalvot pašu pieredze. Ignalinas spēkstacija ir būvēta pēc tādiem pašiem principiem kā katastrofā cietusī Černobiļas atomspēkstacija, taču pēc apjomīgas modernizācijas to drošība vairs nav salīdzināma, uzskata lietuvieši.
“Ignalina kļuva par Černobiļas upuri, un nav nekādas nozīmes, kādus uzlabojumus esam veikuši vai veicam. Noteicošā loma bija kaismīgajām Rietumvalstu emocijām”, Arturs Daiņus norādīja.
Pēc Zviedrijas radio