Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 583 "Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.10.2003., Nr. 151 https://www.vestnesis.lv/ta/id/80419

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.585

Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Vēl šajā numurā

29.10.2003., Nr. 151

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 583

Pieņemts: 21.10.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.583

Rīgā 2003.gada 21.oktobrī (prot. Nr.55 30.§)

Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta

Izdoti saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 11.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanas kārtību grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos, ja minētā uzņēmuma vai tā struktūrvienības (ja tāda ir) darbība tiek izbeigta.

2. Noteikumi neattiecas uz uzņēmumiem, kurus likvidē, reorganizējot koncernu, ja likvidējamā uzņēmuma aktīvus un saistības pilnībā pārņem koncerna mātesuzņēmums vai cits šā koncerna meitasuzņēmums.

 

II. Uzņēmuma darbības izbeigšana

3. Ja uzņēmums izbeidz darbību (uzņēmuma likvidācijas procesā), uzņēmuma mantu, prasījumus un saistības novērtē šādi:

3.1. bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citas uzņēmuma īpašumā esošas ķermeniskas lietas, kā arī nemateriālos ieguldījumus un citas bezķermeniskas lietas (ja tādas ir), ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumus (turpmāk — īpašuma objekts) novērtē summās, kas atbilst šo objektu paredzamajiem tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem;

3.2. bilances aktīva posteņos ietvertos prasījumus, arī nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ieņēmumus (ja tādi ir) novērtē atbilstoši summām, kuru saņemšana netiek apšaubīta (kuras būs iespējams iekasēt);

3.3. bilances pasīva posteņos ietvertās saistības, arī uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības (ja tādas ir), kā arī saistības, kuras radušās uzņēmuma likvidācijas dēļ, novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem (kreditoru sapulci) un kuras ir pienākums segt. Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, summu, kas pienākas kreditoram, novērtē atbilstoši grāmatvedības datiem.

4. Paredzamos tīros pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp īpašuma objekta pārdošanas cenu un šī objekta tiešajām pārdošanas izmaksām (piemēram, objekta sagatavošana pārdošanai, brokeru un citu starpnieku komisijas maksa).

5. Noteikumu 3.1.apakšpunktu var nepiemērot, ja tiek izbeigta individuālā komersanta, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības, valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai uzņēmuma, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas (vai tās uzņēmuma) darbība un nav paredzēta īpašuma objektu pārdošana, jo tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai, bet visu mantu (arī saistības) atbilstoši tiesību aktiem, kuri reglamentē attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu un likvidēšanu, vai šī uzņēmuma statūtiem pārņem likvidējamā uzņēmuma vienīgais īpašnieks vai cita persona. Šajā gadījumā piemēro novērtēšanu bilances vērtībā saskaņā ar grāmatvedības datiem, ja šāda novērtēšanas kārtība atbilst lēmumam par uzņēmuma darbības izbeigšanu.

6. Īpašuma objektu vērtības samazinājuma summas un neiekasējamās prasījumu summas iekļauj kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja īpašuma objekts ir pārvērtēts augstākā vērtībā un tā vērtības izmaiņas joprojām ir ietvertas kādā no pārvērtēšanas rezervēm pašu kapitāla sastāvā, tad šī objekta vērtības samazinājuma summas norakstīšanai vispirms izlieto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot tikai no pārvērtēšanas rezerves nenorakstītās summas pārpalikumu. Ja pēc minēto darbību veikšanas vēl ir palikuši minēto pārvērtēšanas rezervju atlikumi, tos pārklasificē kā ieņēmumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

7. Bilancē pašu kapitālu apvieno vienā postenī, izņemot šo noteikumu 8.punktā minēto gadījumu un gadījumus, kad tiesību akti, kuri reglamentē attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu un likvidēšanu, nosaka atšķirīgu kārtību. Akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šī posteņa summu veido apmaksātā pamatkapitāla summa, kas samazināta par uzņēmuma īpašumā esošo pašu akciju vai daļu summu un attiecīgi palielināta vai samazināta par akciju (daļu) emisijas uzcenojuma vai nocenojuma summu, kā arī peļņas sadales rezultātā izveidoto rezervju un nesadalītās peļņas vai nesegto zaudējumu atlikumi.

8. Finanšu pārskatā, ko sagatavo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kurš beidz maksāt nodokli uzņēmuma darbības izbeigšanas dēļ un izmanto šī pārskata sastāvā esošo peļņas vai zaudējumu aprēķinu par pamatu nodokļu deklarācijas sagatavošanai, pašu kapitālu bilancē parāda, peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu iekļaujot atsevišķā postenī.

 

III. Uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšana

9. Ja uzņēmuma struktūrvienības (pamatdarbības veids, filiāle vai cita skaidri atšķirama uzņēmuma sastāvdaļa) darbība tiek izbeigta, tās mantu, prasījumus un saistības (ieskaitot tās, kuras radušās struktūrvienības likvidācijas dēļ) novērtē grāmatvedībā un atspoguļo finanšu pārskatos saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem attiecīgā uzņēmuma gada pārskata sagatavošanas noteikumiem. Finanšu pārskatos papildus sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās, un norāda zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

10. Ja finanšu informāciju, kas tieši attiecas uz struktūrvienību, kuras darbību paredzēts izbeigt nākamajā pārskata gadā, uzņēmuma grāmatvedībā iespējams skaidri nodalīt no informācijas, kas attiecas uz visu uzņēmumu kopumā, tad par minēto struktūrvienību uzņēmums finanšu pārskatos atsevišķi sniedz šādu sākotnējo informāciju:

10.1. struktūrvienība, uz kuru šī informācija attiecas;

10.2. paredzamais struktūrvienības darbības izbeigšanas laiks;

10.3. to aktīvu kopsumma bilances datumā, kurus uzņēmums paredzējis atsavināt vai likvidēt saistībā ar struktūrvienības darbības izbeigšanu;

10.4. parastās darbības ieņēmumu, izdevumu, peļņas (pirms nodokļiem), zaudējumu vai neto naudas plūsmu summas, kas pašreizējā pārskata gadā attiecas uz struktūrvienību, kuras darbību paredzēts izbeigt.

11. Turpmākajos pārskata gados pēc sākotnējās informācijas sniegšanas par struktūrvienības darbības izbeigšanu attiecīgo informāciju aktualizē saistībā ar jebkurām būtiskām izmaiņām, sniedzot informāciju par to, kas izraisījis šīs izmaiņas.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 30.oktobri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!