Tieslietu ministrs:

Tiekoties aktuālā sarunā ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Tikšanās laikā: Latvijas tiesu priekšsēdētāji; Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Veronika Krūmiņa un tieslietu ministrs Aivars Aksenoks

Pagājušajā piektdienā, 24. oktobrī, jaunajā Tiesu namā Rīgā tieslietu ministrs Aivars Aksenoks kārtējo reizi tikās ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem. Sarunu vadīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Veronika Krūmiņa, un tajā piedalījās arī vairāki citi TM pārstāvji.

Tikšanos ievadīja ministra uzruna par tiesu sistēmai aktuāliem jautājumiem, svarīgākie no tiem: tiesu budžets nākamajam gadam; tiesnešu algu palielināšana; Administratīvā procesa likuma ieviešana un tiesu sagatavošana tam; Kriminālprocesa likuma izstrāde un tiesnešu apmācība; Tiesu iekārtas likuma projekta izstrāde; Tieslietu padomes un Tiesu administrācijas izveide; tiesu informatīvās sistēmas ieviešana; tienešu kandidātu atlase un sagatavošana.

Savukārt par tiesu darba organizācijas atsevišķiem jautājumiem informēja Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktore Dzintra Kulla, par budžeta plānošanu stāstīja TM Plānu un finanšu departamenta direktore Ligita Lapinska, bet par tiesnešu apmācību — Tiesnešu mācību centra direktore Solvita Kalniņa.

Tiesu darbs būs budžeta prioritāte

Tā kā nākamā gada budžeta likuma projekts vēl atrodas Saeimā un turpinās tā apspriešana pirms otrā lasījuma, ministra uzrunas svarīgākais temats bija tiesu sistēmas finansējums nākamajam gadam. Kaut arī budžeta plānošanas laikā tika izvirzīts mērķis budžeta deficītu samazināt līdz divu procentu līmenim no iekšzemes kopprodukta un tādēļ sākotnēji plānotie izdevumi bija jāsamazina par 50 miljoniem latu, tiesu darbs tika noteikts par vienu no valdības prioritātēm un “jostas savilkšana”, atšķirībā no citām iestādēm, uz šo jomu netika attiecināta. Arī vēlāk, kad tika palielināta budžeta ieņēmumu prognoze, papildu līdzekļu sadales laikā finansējums tika tieslietu nozarei — naudu nolēma piešķirt Administratīvā procesa likuma un Kriminālprocesa likuma ieviešanai, kā arī Tiesu administrācijas izveidei.

Papildu finansējums tiesām nākamajam gadam viena miljona latu apmērā tika atrasts, arī pārskatot Tieslietu ministrijas funkcijām paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Lai tiesnešiem lielākas algas

Vistiešāk šo finanšu pieplūdumu tiesas izjutīs tiesnešu algu palielinājuma veidā. Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kas stājās spēkā šī gada 1. jūlijā, tika noteikta jauna tiesnešu atalgojuma aprēķināšanas kārtība.

Tiesnešu darba samaksu veido trīs daļas — mēneša amatalga, piemaksa par kvalifikācijas klasi un prēmijas. Saskaņā ar grozījumiem tiesnešu amatalga tiek samērota ar valsts iedzīvotāju vidējiem ienākumiem: rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5. Savukārt zemesgrāmatu tiesnešu algas tiek parēķinātas, piemērojot koeficientu 2,5. Apgabaltiesas tiesnešu, Augstākās tiesas tiesnešu un Augstākas tiesas senatoru algas ir attiecīgi par 20, 40 un 50 procentiem augstākas. Procentuāla attiecība likumā noteikta arī visu triju līmeņu tiesu priekšsēdētāja vietnieka, tiesas priekšsēdētāja, kolēģijas priekšsēdētāja, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalgas aprēķināšanā.

Pāreja uz šādu sistēmu tomēr notiks pakāpeniski, samērojot to ar valsts budžeta iespējām. Jau šogad tiesnešu mēneša amatalgas tiek aprēķinātas 60 procentu apmērā no iepriekšminētajā aprēķināšanas kārtībā iegūtās summas, ar nākamo gadu — 70 procentu, bet ar 2005. gadu — 80 procentu apmērā.

Tādējādi jau nākamgad, piemēram, tiesu priekšsēdētāju mēneša amatalgas, nerēķinot piemaksas par kvalifikācijas klasēm un prēmijas, sasniegs vidēji 515 līdz 600 latus.

Kā mācīt tiesnešus

Ar nākamo gadu valsts lielākus līdzekļus ieguldīs arī tiesnešu apmācībā. Līdzšinējo 60 000 latu vietā 2004. gadā šim nolūkam paredzēts tērēt 80 000 latu.

Mainīsies arī finansējuma izlietojuma kārtība. Līdz šim tas pilnībā nonāca Tiesnešu mācību centra ziņā. Turpmāk, kā uzsvēra A. Aksenoks, nauda tiks sadalīta konkrētiem mācību projektiem, un uz to varēs pretendēt gan Tiesnešu mācību centrs, gan citi apmācības organizētāji.

Tiesnešu izglītošana tiks organizēta trīs virzienos:

1) regulārās mācības, kurās būs jāpiedalās obligāti visiem tiesnešiem;

2) apmācība pēc tiesnešu specializācijas nozarēm;

3) atsevišķas apmācības programmas, uz kurām varēs pieteikties izvēles kārtībā.

Šāda kārtība paredzēta tādēļ, lai visus tiesnešus iesaistītu kvalifikācijas paaugstināšanā un novērstu situāciju, kāda ir šobrīd, kad profesionālā pilnveidošanās ir atstāta pašu tiesnešu ziņā un savas zināšanas papildina tikai tie tiesneši, kuri paši to vēlas.

Īpaša apmācība paredzēta arī sakarā ar topošā Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos — šim nolūkam tiks izmantoti ASV vēstniecības Latvijā sarūpētie 100 000 ASV dolāru.

Vai Administratīvā procesa likums beidzot tiks ieviests

Sakarā ar līdzekļu trūkumu šī gada sākumā tika pārcelts Administratīvā procesa likuma (APL) spēkā stāšanās laiks — no 2003. gada 1. jūlija uz 2004. gada 1. februāri. Likuma stāšanās spēkā nesīs būtiskas pārmaiņas valsts un personu saskarsmē, jo tas neatkarīgas tiesu varas kontrolei pakļaus izpildvaras darbību konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās.

Kā sarunā ar tiesu priekšsēdētājiem atzina ministrs, daudzi tiesu sistēmas un valsts pārvaldes darbinieki joprojām īsti netic APL spēkā stāšanās faktam. Tomēr ministrs pauda pārliecību, ka tas notiks.

Budžeta projektā ir paredzēti nepieciešamie finanšu līdzekļi jauno administratīvo tiesu darba uzsākšanai visās trijās instancēs: vairāk nekā viens miljons latu pirmās un apelācijas instances tiesām un 280 tūkstoši latu — kasācijas iespēju nodrošināšanai Augstākajā tiesā.

Arī konkurss uz administratīvo tiesu tiesnešu vietām ir noticis un bijis veiksmīgs — pēc A. Aksenoka domām, konkursā kandidātu skaits ir bijis pietiekami liels, un tie ir bijuši labi kvalificēti juristi.

Sākumā visas trīs administratīvo tiesu instances darbosies tikai Rīgā. Tomēr, kā uzsvēra ministrs, tieši šeit arī ir vislielākais valsts iestāžu un iedzīvotāju skaits, tādēļ arī rodas visvairāk problēmu valsts un personas saskarsmē, kuras saskaņā ar APL varētu nonākt līdz administratīvajam procesam tiesā. Ja valsts varēs atvēlēt vairāk līdzekļu, administratīvie tiesneši sāks darbu arī citur Latvijā.

Pirmās un apelācijas instances administratīvās tiesas darbu sāks Rīgā, Antonijas ielā — telpās, kur pašlaik strādā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa, kura novembrī pārcelsies uz jaunajām telpām Aiviekstes ielā.

Kāds būs jaunais Tiesu iekārtas likums

Viens no pirmajiem tieslietu ministra A.Aksenoka uzdevumiem pēc stāšanās amatā pagājušā gada nogalē bija tobrīd pabeigtā tiesu varas likumprojekta apspriešanas organizēšana. Tomēr minētais projekts nebija pietiekami atbilstošs tam izvirzītajiem mērķiem un bija tapis galvenokārt uz šobrīd spēkā esošā likuma “Par tiesu varu” bāzes.

Tādēļ pusgada garumā ir veikts darbs pie jauna projekta — Tiesu iekārtas likuma. Aptuveni pirms nedēļas darba grupa, kuras sastāvā ir Augstākās tiesas un citu tiesu pārstāvji, kā arī prokuratūras, Tieslietu ministrijas un citu iestāžu darbinieki, savu veikumu ir nodevusi apspriešanai.

Kā uzsvēra A. Aksenoks, jaunā projekta galvenais mērķis ir nostiprināt tiesu un tiesnešu neatkarību. Tas likuma spēkā stāšanās gadījumā tiks panākts vairākos veidos.

1. Tiesnešu finansiālā neatkarība (pienācīgas algas, darba telpas, tehniskais aprīkojums).

2. Tiesu sistēmas budžeta neatkarība (sākot ar 2006. gadu, tiesu budžetu sastādīs Tieslietu padome un caur TM iesniegs valdībai, kura projektu nevarēs grozīt,— to varēs darīt tikai Saeima).

3. Institucionālā neatkarība — tiks izveidotas divas jaunas institūcijas:

1) Tieslietu padome — sāks darbu ar 2004. gada 1. maiju pēc tam, kad savus pārstāvjus tajā būs izvirzījuši tiesneši savā ikgadējā konferencē. Padomes sastāvā būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs un viens augstskolu izvirzīts tiesību zinātnieks, kā arī septiņi tiesnešu vēlēti pārstāvji no AT un katra tiesu apgabala. Padomes galvenās funkcijas būs tiesnešu karjeras gaitas izlemšana un jau minētā tiesu sistēmas budžeta izstrāde.

2) Tiesu administrācija — sāks darbu jau ar 2004. gada 1. janvāri. Tā būs jauna TM (vēlāk — Tieslietu padomes) pārraudzībā esoša iestāde, kuras galvenais uzdevums būs saimnieciski nodrošināt tiesu darbu, veikt tiesu statistiku, vadīt tiesu personālu, izskatīt sūdzības par tiesu darbu utt. Tiesu administrācijai būs no TM nošķirtas finanses, personālvadība, grāmatvedība u.c., un tā atradīsies Rīgā, Mārstaļu ielā. Tās sastāvā, sākot ar nākamā gada 1. aprīli, strādās ap 60 darbinieku, tai skaitā šobrīd TM Tiesu departamentā (arī Tiesu darba nodaļā un Tiesu statistikas nodaļā) strādājošie.

Kā turpmāk varēs kļūt par tiesnesi

Jaunais Tiesu iekārtas likums paredz arī jaunu tiesnešu kandidātu atlases kārtību. Tās mērķis, kā uzsvēra A. Aksenoks, ir padarīt tiesu darbu kvalitatīvāku, izslēdzot iespēju tiesās nonākt darbam nesagatavotām personām, kā arī nodrošināt tiesnešu kandidātu “rezervi”, lai situācijās, kad atbrīvojas tiesneša amata vieta, to varētu ātri aizpildīt, tādējādi neradot citu tiesnešu pārslogotību.

Tas tiks panākts, ieviešot tiesneša amata kandidātu apmācību, kuru varēs sākt personas, kas atbildīs likumā noteiktajām prasībām un būs nokārtojušas pārbaudes testu. Apmācības kursu šīs personas noklausīsies, nepārtraucot savu pamatdarbu. Kursa ietvaros paredzēta arī prakse tiesās. Pēc kursa pabeigšanas persona kļūs par tiesneša amata kandidātu.

Situācijā, kad atbrīvosies tiesneša amata vieta, tā vispirms tiks piedāvāta jau strādājošajiem tiesnešiem. Ja neviens nepieteiksies, tiks rīkots konkurss kandidātu vidū. Izvēlēto kandidātu apstiprinās Tieslietu padome vispirms uz pārbaudes gadu, pēc tam — uz mūžu.

Tomēr šāda tiesnešu atlases kārtība stāsies spēkā tikai līdz ar jauno Tiesu iekārtas likuma projektu.

Dina Gailīte, “LV” tieslietu nozares redaktore