
Latvijas un Ķīnas augstākās finanšu kontroles iestādes ir radniecīgas institūcijas. Tās vieno dalība augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskajā organizācijā INTOSAI, kuras locekļiem ir kopēji uzdevumi: kontrolēt, kā tiek tērēti valstu naudas līdzekļi, uzraudzīt to lietošanas lietderību un likumību.
Kā zināms, Ķīnas vēsture ir sena un bagāta. Ķīnas audita sistēmas aizsākums meklējams pat pirms trīs tūkstošiem gadu, bet 992.gadā tika izveidota Karaliskā audita tiesa. Kopš tā laika katra valdnieku dinastija veidoja specifiskas institūcijas valsts naudas izlietošanas kontrolei. ĶTR Nacionālais audita birojs ir izveidots 1982.gadā, un tas ir pakļauts valdībai. Tā centrālajā birojā strādā 3000 darbinieku, bet vietējos birojos — 700 tūkstoši darbinieku. Nacionālais audita birojs par pārbaužu rezultātiem sniedz ziņojumus valdībai un parlamentam.
Mūsu valstis ir skaitliski grūti samērojamas, tomēr pieredzes pārņemšana ir svarīga. Ķīnā tiek domāts par audita sistēmas reformu. Lielu interesi Ķīnas kolēģos raisīja skaidrojumi par Latvijas pašvaldībās veicamajām revīzijām, iekšējā audita sistēmu, kā arī privatizācijas procesa revīzijas iespējām. Viesi atzina, ka gūtā informācija noderēs, uzlabojot sadarbību starp pašvaldībām un Nacionālā audita biroju. Daudz jautājumu tika uzdots par valsts saimnieciskās darbības pārbaudēm. Atšķirībā no mums Ķīnā valsts uzņēmumus un uzņēmumus ar valsts kapitāla daļām pārbauda tikai tad, ja no amata aiziet uzņēmuma vadītājs — tiek pārbaudītas viņa pilnvaru laikā notikušās darbības.
Delegācijas sastāvā bija Ķīnas provinču revīzijas biroju ģenerāldirektori, tāpēc Valsts kontrole rīkoja delegācijas tikšanos ar Ventspils pašvaldību.
Indira Ozola, valsts kontroliera padomniece