Par ceļa rādītāju, “jauno Eiropu”

Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs, bij. Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans–Jensens:

Pēc nesenajiem referendumiem jaunā Eiropa ir pierādījusi, ka tā ir gatava izmantot izdevības, ko tai paver ciešāka un izpalīdzīgāka Eiropas sadarbība. Kandidātvalstis atver savus tirgus, īsteno reformas un pārstrukturē savu ekonomiku, gatavojoties dalībai ES. Tas izraisījis spēcīgu ekonomisko pieaugumu un efektīvu pieprasījumu. Turpretim vecā Eiropa stiepj gumiju. Gan Zviedrija, gan Dānija tagad nobalsojušas pret pievienošanos Eiropas vienotajai valūtai, un Vāciju nomāc ekonomiskā lejupslīde. Šādi vecā Eiropa vājinājusi savu spēju izmantot zelta izdevību, ko dod ES paplašināšana.

Nākamgad Baltijas jūras reģionā vienīgi Krievija un Norvēģija būs palikušas ārpus ES. Veco dalībvalstu vidū ir Zviedrija un Dānija ar tās nacionālajiem izņēmumiem un ierobežojumiem, kā arī Vācija un tās problēmas ar stabilitātes paktu, kam bija jākļūst par eiro bāzi.

Jauno dalībvalstu vidū ir Polija, kas apliecinājusi sevi kā nelokāma Eiropas idejas atbalstītāja, pabeidzot mūsu kopīgo uzdevumu būvēt transatlantisko brīvības namu, kas atvērts visām Eiropas tautām, un ir gatava stāties pretī XXI gadsimta globālajiem izaicinājumiem. Vēl vairāk — mums ir Latvija, Igaunija un Lietuva, kuras ar pārliecinošu vairākumu akceptējušas pilntiesīgu dalību ES bez ierobežojumiem. Neraugoties uz negatīvajām prognozēm un satraukumu pirms referenduma, Latvija skaļi un skaidri teica jā, tāpat kā tās kaimiņvalstis. Apsveicam! Esat laipni lūgti Eiropā! Mēs esam lepni, ka jūs atkal esat ar mums. Kopš 1995.gada Somija ir bijusi uzticīga Eiropas integrācijai bez jebkādiem izņēmumiem un iebildēm, un somi jau sen kļuvuši par ietekmīgākajiem un pozitīvākajiem eiropiešiem mūsu kontinenta daļā. Es apbrīnoju šo apņēmību, kam jākļūst par atdarināšanas cienīgu paraugu reģionam.

Terminus «vecā Eiropa» un «jaunā Eiropa» ieviesa ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds šā gada janvārī. Atskatoties atpakaļ, ASV aizsardzības ministrs varbūt nerunāja par Franciju un Vāciju kā par veco Eiropu tikai no varas politikas viedokļa vien. Terminu «vecā Eiropa» viņš varēja lietot arī, lai raksturotu ekonomisko modeli, kas šķiet zaudējam daudz no sava bijušā spožuma. Mūsu dienās daudzi uzskata, ka «Ramsfelda zobgalības» mērķis bija radīt iespaidu par nacionālajām valstīm, kas iestrēgušas pagātnē un nemaz īsti nevēlas pārkārtot ne savus tirgus, ne institūcijas un nevēlas veikt nepopulārus ekonomiskos pasākumus, lai konkurētu ar topošo jauno Eiropu dienvidos un austrumos no tām, nemaz nerunājot par Ameriku.

Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija droši vien kļūs par eirozonas dalībvalstīm pirms Zviedrijas un Dānijas, spriežot pēc notikumiem pēc Zviedrijas pārliecinošā nē. Šķiet, ka izzudīs un mainīsies daudzi priekšstati par to, kā veidosies politiskais līdzsvars Eiropas mūsu daļā.

Viena no pērngada mācībām ir: visai Eiropai, ne tikai Baltijas jūras reģiona valstīm vien ir pienākums atbalstīt Eiropas integrāciju. Atbildība jāuzņemas gan valdībām un biznesa struktūrām, gan zinātnes aprindām un medijiem. Mums visiem jāstimulē reformas tirgos un institūcijās un dažreiz jāatbalsta nepopulāri ekonomiskās piesardzības pasākumi. Tā ir vienīgā iespēja padarīt Baltijas jūras reģionu pievilcīgāku globālajā tirgū.

Pašreizējām ES dalībvalstīm ir nepieciešamas būtiskas reformas. Ja tās nepieņems šo izaicinājumu, mēs visi zinām, ka tiksim apsteigti un rezultātā būsim zaudētāji globālajā ekonomikā. No otras puses, lai arī ceļu, ko izraudzījušās kandidātvalstis, var uzskatīt pat par revolucionāru, jaunajām ES dalībvalstīm un Krievijai ir nepieciešama daudz koncentrētāka nacionālās attīstības stratēģija. Jaunajai Eiropai ir jāuzlabo arī likumu izpilde un biznesa ētika. Tās rīkojas prātīgi, jau kaut ko darot šajā virzienā.

Sakarā ar ES paplašināšanu Baltijas jūras reģions tagad ir kļuvis par miera, demokrātijas un stabilitātes reģionu ar tādu ekonomiskās izaugsmes potenciālu, kas turpmākajos gados var padarīt to par vienu no pasaules vadošajiem reģioniem. Tas liek Baltijas jūras valstīm sadarboties. Mēs nevaram uzskatīt šo pozitīvo scenāriju par pašu par sevi saprotamu. Baltijas Attīstības forumā, kas ir reģiona vadošā kontaktu veidošanas un darba plānošanas organizācija, mēs darīsim visu iespējamo, lai rūpīgi sekotu šo notikumu attīstībai.

Labi, ka mums ir «jaunā Eiropa», kas rāda ceļu un palīdz «vecajai Eiropai» nākt līdzi.

“DIENA”; pēc U. Elemana–Jensena raksta “Vecās un jaunās Eiropas balsojumi un balsis”