Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ilgtermiņa ieguldījumiem izglītībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.2003., Nr. 134 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79385

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jaunu pakāpi sabiedrības attīstībā

Vēl šajā numurā

30.09.2003., Nr. 134

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ilgtermiņa ieguldījumiem izglītībā

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja ZA un LMZA akadēmiķe Dr.habil.oec. prof. Baiba Rivža:

Valsts ir lielu pārmaiņu priekšā sakarā ar gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā. Vai arī izglītības sistēma ir lielu pārmaiņu priekšā?

Latvijas augstākās izglītības sistēma ir gatava ieejai Eiropas izglītības telpā. Ar vienu kāju jau tur esam. Latvija jau ir parakstījusi visus starptautiskos dokumentus šajā ziņā, arī svarīgāko no tiem — Boloņas deklarāciju, kura paredz, ka desmit gadu laikā Eiropā tiek izveidota vienota augstākās izglītības telpa.

Ko augstākajā izglītībā vēl konkrēti paredz Boloņas deklarācija?

Boloņas deklarācija paredz augstākās izglītības ciešu sasaisti ar darba tirgu. Tā paredz, ka vismaz desmit procentiem katras ES dalībvalsts studentu jābūt iespējām mācīties kādā citā ES valstī, šim nolūkam izmantojot ES fondus.

Kā Latvijai veiksies ar Boloņas deklarācijas prasību pildīšanu?

Latvija vienā otrā jomā augstākās izglītības sistēmā pat ir priekšā vecajām ES dalībvalstīm. Latvijā jau ir iedibināta pāreja — bakalaurs, maģistrs, doktors, kamēr Eiropa šo procesu ir tikai sākusi, pat tādas lielas valstis kā Vācija un Francija. Var teikt, ka Latvija ir Boloņas prasību izpildes avangardā.

Vai tomēr Latvijas augstākās izglītības sistēmai nav jābaidās no valsts iekļaušanās Eiropas Savienībā?

Mums nav jābaidās ne par ko. Mēs varam tikai un vienīgi iegūt, jo Eiropas augstākās izglītības telpa ir valstiski ļoti atbalstīta. Parīzē notika UNESCO organizēta augstākās izglītības konference, kuras gala dokumentā tika ierakstīti vārdi, ko gribētu citēt — nekad agrāk cilvēces vēsturē valstu labklājība nav bijusi tik daudz atkarīga no savu universitāšu un augstskolu darba kvalitātes kā tagad. Šis fakts atspoguļojas visās ES dalībvalstīs. Ņemsim kā piemēru mūsu kaimiņzemi Somiju, kura 75 valstu vidū atzīta kā konkurētspējīgākā valsts, atstājot otrajā vietā pat ASV. Latvija šajā sadalījumā ieņem 45. vietu. Igaunija — 29. Dzīves līmeņa indeksa ziņā, augsto tehnoloģiju attīstības ziņā mazā Somija ir pirmajās vietās. Papētīju, kā tad somi strādā. Izrādās, viņiem parlamentā ir Nākotnes komisija, kurā ir deputāti un eksperti, kas strādā ar prognozēm nākotnei. Un tas ir ļoti svarīgi, ka valdība nenodarbojas tikai ar kārtējiem uzdevumiem, kas bieži ir tikai ugunsgrēka dzēšana, bet nodarbojas ar perspektīvu, ar attīstības plānošanu. Nākotnes komisija ir izstrādājusi attīstības programmu līdz 2015. gadam, kurā atslēgas vārdi ir zināšanas un inovācija. Atceros, kā akadēmiķis Nikolajs Balabkins, kas visu mūžu ir strādājis Amerikas Savienotajās Valstīs, uzstājoties Latvijas Universitātē, retoriski jautāja: “Kur ir Latvijas “Nokia”?” Somiem “Nokia” ir, un uz to ceļš ir zināšanas un inovācija. Somija 3,5% no iekšzemes kopprodukta virza zinātnes finansējumam. Tātad jau tagad Somija ir sasniegusi to, ko pārējās ES valstis ir izvirzījušas kā mērķi, kas jāsasniedz nākamajā piecgadē, — lai ne mazāk kā 3% no IKP tiktu novirzīts zinātnes finansējumam.

Un cik Latvija atvēl zinātnes finansējumam?

Latvija pašlaik atvēl tikai aptuveni 0,22% no IKP. Varbūt jāmācās no Somijas? Somiem arī bija ļoti grūts periods, kad viņi zaudēja Padomju Savienības tirgu un bija jāpārorientējas uz Rietumu tirgu. Ko somi darīja? Somi milzīgus līdzekļus ieguldīja profesionālās izglītības pārveidei, koledžu attīstībai, profesionālo augstskolu izveidei. Politiķus jau vienmēr vairāk interesē īstermiņa ieguldījumi, jo īsa laika programma paredz ātru rezultātu. Bet politiķim, kurš strādā uz trim četriem gadiem, ir ļoti grūti pieņemt lēmumu par ilgtermiņa ieguldījumu. Somija ir piemērs, ka politiķi ir spējuši to izdarīt arī grūtā brīdī, kad finanšu valstī bija maz, proti, pieņemt lēmumu par ilgtermiņa ieguldījumiem. Šodien somiem tas dod augļus. Un te derētu padomāt arī latviešu politiķiem. Mēs esam grūtā finansiālā situācijā, bet varbūt arī latviešu politiķi ir spējīgi pārvarēt sevi un izvēlēties īstās prioritātes?

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”;  pēc A. Lulles un S. Toča intervijas “Atkārtošu — kur ir latviešu “Nokia”?”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!