Lai rastu atbildes un turpinātu sarunas

Vakar, 23.septembrī, noslēdzās NATO Parlamentārās asamblejas Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas deputātu vizīte Latvijā

Pirmdien, 22.septembrī, Saeimā uz ziņojumu uzklausīšanu un piedalīšanos diskusijās par minoritāšu tiesībām ieradās NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas deputāti, kuri, kā “LV” jau informēja, vakar bija ieradušies vairāku dienu vizītē Latvijā.

Krievijas parlamentāriešu iniciatīva

No 25. līdz 28. maijam Prāgā notika NATO PA pavasara sesija. Drošības civilās dimensijas komitejā tika izskatīts Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja pirmās vietnieces, Krievijas delegācijas vadītājas NATO PA Ļubovas Sliskas iesniegtais ziņojums par minoritāšu tiesībām Latvijā un Igaunijā. Debatēs par šo ziņojumu runāja Latvijas delegācijas vadītājs NATO PA Guntis Bērziņš, Lietuvas un Igaunijas delegāciju vadītāji, kā arī citu NATO dalībvalstu un kandidātvalstu deputāti.

Vairums delegātu neatbalstīja ziņojumā pausto minoritāšu tiesību pārkāpumu uzskaitījumu Latvijā un Igaunijā, uzskatot to par tendenciozu un sagrozītu. Drošības civilās dimensijas komiteja nolēma nepieņemt ziņojumu kā NATO PA dokumentu un neizskatīt to rudens sesijā, bet organizēt NATO PA Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas vizīti Igaunijā un Latvijā šā gada rudenī, kā arī uzaicināt neatkarīgu ekspertu sniegt ziņojumu šajā jautājumā NATO PA rudens sesijā novembrī.

NATO PA Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas deputātu vizīte Igaunijā notika no 17. līdz 20. septembrim, bet Latvijā tā uzturējās no 20. līdz 23. septembrim. Rīgā ieradās astoņu valstu deputāti NATO PA Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas priekšsēdētāja Nikija Betendorfa (Luksemburga) vadībā, kā arī Drošības civilās dimensijas komitejas priekšsēdētāja Alise Mahona (Lielbritānija) un NATO PA ģenerālsekretārs Simons Lunns.

Atbilstoši starptautiskajām tiesību normām

Pirmdien, 22.septembrī, tikšanās pirmajā dienā Saeimas Sarkanajā zālē uzrunājot viesus, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons uzsvēra, ka minoritāšu jautājums Latvijā ir ļoti nozīmīgs arī pēc pievienošanās protokola NATO parakstīšanas un referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ē. Jēkabsons pauda pārliecību, ka saistībā ar minoritātēm radušies neskaidrie jautājumi jārisina diskusiju un savstarpējās cieņas gaisotnē un NATO pārstāvji gūs pārliecību, ka mūsu valstī minoritāšu jautājumi tiek risināti atbilstoši starptautisko tiesību normām.

NATO PA Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas priekšsēdētājs Nikijs Betendorfs savā uzrunā uzsvēra, ka Latvija pašlaik atrodas uz NATO un Eiropas Savienības sliekšņa. Latvijas pārstāvji ir aktīvi darbojušies arī dažādās NATO struktūrās, un viņi devuši savu ieguldījumu šā reģiona stabilitātei, veidojot dialogu ar savām kaimiņvalstīm, īpaši ar Krieviju. N. Betendorfs sacīja, ka šī ir pirmā šāda veida vizīte un deputāti grib pašu acīm redzēt, kāda ir minoritāšu situācija Latvijā un Igaunijā. No tā, ka abās šajās valstīs ir liela krievu minoritāte, izriet īpašas attiecības ar Krieviju. Uzmanība tiek veltīta pilsonības iegūšanas procesam, valodas apgūšanas problēmām un izglītības reformai. Parlamentārieši uzskata, ka labākais jautājumu noskaidrošanas veids ir diskusija un pašu redzētais. “Mūsu mērķis nav ne uzraudzīt, ne rekomendēt, bet apspriest un gūt patiesu informāciju. Minoritāšu jautājums attiecas tieši uz stabilitāti un drošību eiroatlantiskajā telpā, tāpēc tam ir jāpievērš vislielākā uzmanība. Taču katrai situācijai ir sava unikāla iezīme, kas īpaši attiecas uz situāciju Baltijas valstīs. Nesenā vēsture šajā reģionā padara šo minoritāšu jautājumu ārkārtīgi jūtīgu un emocionālu abām pusēm,” sacīja priekšsēdētājs.

NATO PA Latvijas delegācijas vadītājs Guntis Bērziņš atgādināja vēsturiskos notikumus, kas pēdējos gadsimtos plosījuši šo reģionu, un šo karu sekas, kas joprojām jūtamas, — par to delegāti varēja pārliecināties, apmeklējot Okupācijas muzeju. Sekas saglabājušās arī valsts iedzīvotāju demogrāfiskajā sastāvā. Neviens Latvijā negrasās apgalvot, ka minoritāšu jautājums nav sarežģīts, bet tas tiek risināts un tajā daudz kas panākts, uzsvēra G. Bērziņš.

Pilsonība ir katra indivīda brīva griba

Ļoti plašu ziņojumu par naturalizācijas procesa norisi Latvijā, raksturojot to ar skaitļiem un pamatojot ar pētījumu atziņām, sniedza Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane. Lai uzskatāmāk parādītu pilsonības institūta attīstības procesu un progresu, kas mūsu valstī panākts minoritāšu tiesību jomā, E. Aldermane savā ziņojumā salīdzināja virkni skaitļu, aiz kuriem parādījās šī ilgstošā un smagā procesa rezultāts, — vidēji katru gadu ap desmit tūkstošiem naturalizējušos pilsoņu. Latvijas valsts labas gribas izpausmi raksturo 1991.gadā pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi, kuros noteikts, ka nepilsoņu bērni, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21. augusta, kļūst par Latvijas pilsoņiem. Tādējādi līdz 2003. gada 31. augustam par Latvijas pilsoņiem tika atzīti 1158 bērni, bet 3609 bērni ieguvuši Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā kopā ar vienu no vecākiem. Tā ir atbilde tiem, kuri sūdzas par naturalizācijas ierobežojumiem. Ierobežojumi pastāv jebkurā valstī, bet Latvijā tie nav saistīti ar etnisko vai sociālo izcelsmi un nav citādā veidā diskriminējoši, secināja E. Aldermane. Daudzkārt tiek pārmests, ka naturalizācijas process Latvijā notiek samērā lēni. Tomēr pilsonības iegūšana vai neiegūšana ir katra indivīda brīva izvēle. Vairāki pētījumi sniedza Naturalizācijas pārvaldei informāciju par motivācijas tendencēm. Viens no tiem apliecināja, ka pēdējos gados palielinājies to nepilsoņu skaits, kuri cer, ka varēs iegūt pilsonību, pateicoties iespējamām izmaiņām likumdošanā (34,2%) un ka, viņuprāt, naturalizācijas procesa noteikumus atvieglos (26,2%), tātad — gandrīz nekas nebūs jādara, lai kļūtu par pilsoni. Samazinājies to nepilsoņu skaits, kas kā šķērsli min sagatavotību eksāmenam (23,5%) vai vēstures eksāmenu (20,5%). Savukārt 11,3% uzskata, ka viņiem pietrūkst paša iniciatīvas, lai iegūtu pilsonību.

Būtiski samazinājies to nepilsoņu skaits, kas neprot valsts valodu. Valodas mācīšanai tiek tērētas lielas summas no valsts budžeta un privātā sektora, arī no ārvalstīm saņemtā palīdzība. 2002.gadā Sabiedrības integrācijas fonds piešķīra 32 000 latu, šogad 50 000 latu latviešu valodas kursu rīkošanai personām, kas vēlas iegūt pilsonību. Šī mērķa sasniegšanai šogad saņemti arī 50 000 dolāru no Zviedrijas valdības un 170 000 dolāru no Norvēģijas. Plānots organizēt 186 valodas mācību grupas, bet nākamgad jau 220 grupas pa 15 personām katrā, jo Zviedrijas un Norvēģijas pārstāvji solījuši turpināt palīdzību. Starptautiskajās institūcijās atzinīgi novērtēta Naturalizācijas pārvaldē izstrādātā valodu prasmes pārbaudes metodika. Ar Eiropas Padomes atbalstu Naturalizācijas pārvalde 1998. gadā tika uzņemta par asociēto locekli Eiropas Valodu testēšanas asociācijā (ALTE). Naturalizācijas procesa atvieglošanu sekmē arī 2001.gadā pieņemtais valdības lēmums atbrīvot no naturalizēšanās valodas eksāmena personas, kuras nokārtojušas latviešu valodas centralizēto eksāmenu, beidzot vidusskolu, savā priekšlasījumā NATO delegācijai stāstīja E. Aldermane.

2003.gada aptaujā 20% nepilsoņu par naturalizēšanās šķērsli min lielo valsts nodevu — 20 latu. Tagad izdarīti grozījumi MK noteikumos, kas samazināja šo nodevu invalīdiem, pensionāriem, skolēniem un studentiem līdz 3 latiem.

E. Aldermane arī uzsvēra, ka būtu jāveic īpaša informatīva kampaņa, lai nepilsoņiem izskaidrotu jūnijā pieņemto Eiropas Savienības direktīvu par Eiropas pastāvīgā iedzīvotāja vai trešā valsts pilsoņa statusu.

Nobeigumā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece uzsvēra: “Pilsonības iegūšana ir divpusējs process. Latvijas valsts ir piedāvājusi iegūt tās pilsonību šodienas nepilsoņiem, un Pilsonības likumu es nosauktu par neizmantoto iespēju likumu, bet es nešaubos, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ļoti daudz nepilsoņu izšķirsies par Latvijas pilsoņa statusa iegūšanu, līdz ar to kļūstot daudz spēcīgāki savās tiesībās un iespējās.”

E. Aldermane NATO arī informēja, ka Latvijā 2003. gada 1. jūlijā bija 2 324 183 iedzīvotāju, no tiem — 1 797 487 pilsoņu, 494 319 nepilsoņu, 32 377 citu valstu pilsoņi.

Nikijs Betendorfs Foto: A.F.I.

Izglītības sistēma ir sabiedrības demokrātijas virzītājspēks

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savā ziņojumā NATO delegācijai galvenokārt runāja par izglītības reformu Latvijā. Ministrs atgādināja, ka totalitārā sistēma Latvijā bija iznīcinājusi minoritāšu skolas — poļu, ebreju un citas. Bija iespēja mācīties tikai krievu vai latviešu valodā. Jau 1992.gadā radās prasība atjaunot pirmās mazākumtautību skolas, un pašlaik Latvijā pamatizglītību var apgūt astoņās valodās, bet vidējo — septiņās, jo vidusskolā mācības vēl nav nodrošinātas čigānu valodā. Jaunajai izglītības sistēmai bija jākalpo diviem mērķiem: virzīt sabiedrības demokratizāciju un ļaut brīvi attīstīties nacionālo minoritāšu kultūrai un valodām, vienlaikus veicot sabiedrības integrācijas uzdevumus.

Turklāt nacionālo minoritāšu skolu programmām, pēc K. Šadurska domām, ir šādi uzdevumi: pilnvērtīgas latviešu valodas apguves nodrošināšana, lai skolēni varētu brīvi konkurēt darba tirgū un turpināt izglītību nākamajā pakāpē, un nacionālās minoritātes valodas un kultūras apguve tādā līmenī, lai sabiedrībā nebūtu asimilācijas iedīgļu.

Balstoties uz šiem uzdevumiem un modernās pedagoģijas praksi, ir izstrādātas mazākumtautību izglītības reformas modelis, atzina ministrs.

K. Šadurskis arī sacīja, ka pēdējos gados tikai piemaksās vien skolotājiem, kuri strādā mazākumtautību programmās latviski vai bilingvāli, ir investēts ap 4 miljoni latu, bet ap 9 miljoni dolāru no valsts budžeta tērēti, lai paši skolotāji apgūtu latviešu valodu.

Izglītības reforma šobrīd paredz pakāpenisku pāreju uz latviešu mācībvalodu valsts skolās. Saeimā nodoti MK sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, bet 2010. gadā izglītības reforma tiks pabeigta.

Diskusijā ministrs atbildēja uz NATO PA deputātu jautājumiem par valodu lietošanu skolās un sabiedrībā, par trešās un ceturtās valodas apguves iespējām, tika diskutēts arī par sabiedrības integrācijas jautājumiem, minoritāšu konvenciju un privātajām skolām.

Delegācija tikās arī ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrū Rasbašu, kurš galvenokārt runāja par pilsoņu un nepilsoņu tiesībām, par pārvietošanās brīvību un ierobežojumiem, par atšķirībām robežšķērsošanā sakarā ar Šengenas līgumu. Runājot par strukturālajiem fondiem, E. Rasbašs pievērsa uzmanību Latgales reģionam, kas būs nabadzīgākais reģions Eiropas Savienībā. Iespējams, būtu jāatrod vismaz pāris nozīmīgu ekonomisko sviru, kas veicinātu visa reģiona attīstību, uzsvēra E. Rasbašs.

Dienas otrajā pusē delegāti apmeklēja Rīgas 13. vidusskolu, bet otrdien, 23. septembrī, tikās ar Saeimas komisiju pārstāvjiem, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku, Dānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Arnoldu Skibstedu. Deputāti apmeklēja arī Rīgas ukraiņu vidusskolu.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Sabiedrības integrācija un minoritāšu tiesības

Vakar, 23. septembrī, Saeimā uz ziņojumu uzklausīšanu un piedalīšanos diskusijās par minoritāšu tiesībām pulcējās NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas deputāti, kas ieradušies vizītē Latvijā.

Ar ziņojumu par sabiedrības integrācijas jautājumiem uzstājās īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.

N.Muižnieks pastāstīja par desmit mēnešos paveikto, veidojot līdz šim nebijušu struktūru — Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu. Sekretariāta darbības galvenie uzdevumi ir saistīti ar sabiedrības integrācijas, mazākumtautību un pilsoniskās sabiedrības attīstības, lībiešu kultūras un tradīciju saglabāšanas, kā arī rasu diskriminācijas izskaušanas jautājumu risināšanu, sacīja N.Muižnieks. Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrības integrācijas pamatā ir divi galvenie komponenti — sadarbība un līdzdalība, kas norisinās uz kopīgas — latviešu — valodas bāzes. Ministrs atbildēja uz jautājumiem par nepilsoņu tiesībām un statusu Latvijā un Eiropas Savienībā, mazākumtautību skolām un izglītības reformu, kā arī arodbiedrību lomu valstī. N.Muižnieks vēlreiz apliecināja, ka valdība ir arī mazākumtautību valdība, savukārt kultūras daudzveidība ir daļa no Latvijas bagātības. Viņš uzsvēra, ka valsts ir ieinteresēta ikviena cilvēka izvēlē par labu Latvijas pilsonībai, lai nodrošinātu konkurētspēju ES darba tirgū.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Ārlietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti pauda viedokli, ka sabiedrības integrācijas process Latvijā noris veiksmīgi, balstoties uz starptautisko institūciju ieteikumiem, nevalstisko organizāciju un sabiedrības atbalstu un līdzdalību, kā arī ievērojot starptautisko likumdošanu. Kā sacīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, komisijai galvenokārt ir jānodarbojas ar sociāli ekonomiska rakstura jautājumu risināšanu. Savukārt tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES rezultāti liecina, ka sabiedrības vairākums ir vienots savā izvēlē un daudzas ar integrācijas jautājumiem saistītas problēmas nav aktuālas. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere pauda viedokli, ka cilvēktiesību un lingvistiskās tēmas Latvijas sabiedrībā nav prioritāras, bet vairāk tiek izmantotas dažādu politisko interešu īstenošanai. Viņa atzina, ka starptautiski atzītais Izglītības likums paver jauniešiem iespējas būt konkurētspējīgiem darba tirgū, savukārt Pilsonības likums ir atzīts par vienu no liberālākajiem Eiropā. I.Vaidere uzsvēra nepieciešamību diskutēt par idejām, nevis izmantot neauglīgus apmelojumus.

Tikšanās noslēgumā arī Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūveris pastāstīja par viņa vadītās institūcijas darbu un galvenajām funkcijām, tostarp sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas attīstība apliecina valsts virzību uz tiesiskumu un demokrātiju.

NATO PA Demokrātiskās pārvaldes apakškomitejas deputāti uzklausīja arī Saeimas deputātu Vladimira Buzajeva un Jakova Plinera viedokli.

Vizītes pēdējā dienā viesi tikās arī ar Dānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Arnoldu Skibstedu un apmeklēja Rīgas ukraiņu vidusskolu. Tajā NATO parlamentārieši varēja iepazīties ar mazākumtautību izglītības iespējām Latvijā, paužot patiesu prieku par skolēnu spējām sarunāties četrās — ukraiņu, latviešu, krievu un angļu — valodās. Vizīti noslēdza NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Gunta Bērziņa un NATO PA ģenerālsekretāra Simona Lunna rezumējums. S.Lunns uzsvēra, ka Latvijā, uzklausot plašu viedokļu spektru, padarīts vērtīgs darbs.

Saeimas preses dienests