Vakar, 23. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par J.Reiniku”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 317 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments” Drošības policijas priekšniekam policijas pulkvedim Jānim Reinikam piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.

Akceptēts likumprojekts “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums”.

Šobrīd nav likuma, kas reglamentē kriminālprocesā paredzētās aizturēšanas un apcietinājuma izpildes kārtību. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā 2002. gada 22. oktobra spriedumā atzīmēja, ka Satversmes 111. pantā noteiktajām personas pamattiesībām var noteikt ierobežojumus tikai demokrātiskā valstī pieņemamā veidā, tas ir, ar likumu.

Likumprojekta mērķis ir noteikt kriminālprocesā paredzētās personas aizturēšanas un apcietinājuma izpildes kārtību, aizturētās personas un apcietinātās personas tiesisko statusu un valsts iestāžu kompetenci aizturēšanas un apcietinājuma izpildē.

Akceptēti noteikumi “Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums”.

Ceļu satiksmes drošības padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī.

Padomei noteikti šādi uzdevumi: koordinēt valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju darbību ceļu satiksmes drošības jomā; koordinēt Ceļu satiksmes drošības programmas pilnveidošanu un īstenošanu; izskatīt priekšlikumus un pieņemt lēmumus par pasākumiem, kas veicami, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošības līmeni valstī; sniegt priekšlikumus par naudas līdzekļu piesaistīšanu ceļu satiksmes drošības stāvokļa uzlabošanai; sniegt un izvērtēt priekšlikumus ar ceļu satiksmes drošību saistītu likumu un citu normatīvo aktu projektu izstrādei, kā arī veicināt ar ceļu satiksmes drošības pamatiemaņu apgūšanu saistītā darba organizēšanu mācību iestādēs; izvērtēt ceļu satiksmes drošības stāvokli atsevišķos valsts rajonos un pilsētās un pieņemt attiecīgus lēmumus; informēt sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus par Ceļu satiksmes drošības programmas īstenošanas gaitu un efektivitāti; ar ieinteresēto institūciju palīdzību organizēt konferences, seminārus, apspriedes, skates, konkursus un izstādes ceļu satiksmes drošības jomā; izskatīt priekšlikumus un saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu pieņemt lēmumus par naudas līdzekļu izlietojumu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas (profilakses) pasākumiem atbilstoši valsts budžeta likumā kārtējam gadam šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

Akceptēti noteikumi “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumi nosaka: kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, valsts drošības iestādes, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un pašvaldības policija iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus; speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, tās derīguma termiņa pagarināšanas un speciālās atļaujas (licences) anulēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija izsniedz speciālo atļauju (licenci) 1. un 2. klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai nespecializētos tirdzniecības objektos; kārtību, kādā Valsts policija nosaka atsevišķu veidu 1. klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru importam, eksportam un realizēšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence); vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, kā arī 1., 2., 3. un 4. klases pirotehnisko izstrādājumu un militārās pirotehnikas eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanas kārtību.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā reģistrē komersantus, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka ierīces, glabāt minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces; kārtību, kādā komersanti veic ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai 1., 2., 3. vai 4. klases pirotehnisko izstrādājumu, atsevišķu šo priekšmetu sastāvdaļu vai palīgierīču ražošanu (izgatavošanu).

Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersanti veic ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai 1., 2., 3. vai 4. klases pirotehnisko izstrādājumu, atsevišķu šo priekšmetu sastāvdaļu vai palīgierīču ražošanu (izgatavošanu), kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu (izņemot pašaizsardzībai paredzētos gāzes baloniņus) remontu, šo priekšmetu komercizstāžu rīkošanu, to realizēšanu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, eksportu, importu un tranzītu un sniedz pakalpojumus saistībā ar minētajiem priekšmetiem; ieroču un munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu realizēšanas kārtību; ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) kārtību, ieroču remonta kārtību un ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komercizstāžu rīkošanas kārtību.

Noteiktas apsardzes prasības un ieroču un speciālo līdzekļu ražošanas (izgatavošanas), remonta un glabāšanas, munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un propelentu ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpu konstrukciju un to izmantošanas tehniskos noteikumus, kā arī nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību.

Noteikumi nosaka: sprāgstvielu atbilstības novērtēšanu un marķējumu; pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas kārtību; pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas kārtību un izmantošanas ierobežojumus; pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas un spridzināšanas darbu veikšanas kārtību un pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, detonatoru un to palīgierīču glabāšanas kārtību; kārtību, kādā komersanti nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militārās pirotehnikas pārvadājumiem Latvijas Republikas teritorijā; ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izņemšanas kārtību.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 219 pilsonības pretendenti, t.sk. 20 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts rīkojums “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Raunas ielā 64, saglabāšanu valsts īpašumā”, kurš paredz saglabāt valsts īpašumā un Finanšu ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu — bērnudārza ēku, palīgceltni un zemesgabalu 1942 m2 platībā — Rīgā, Raunas ielā 64.

Nekustamais īpašums Rīgā, Raunas ielā 64, ir nepieciešams Latvijas Invalīdu biedrības darbības nodrošināšanai un ir pielāgots invalīdu vajadzībām.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti”, kuri nosaka kritērijus un kārtību, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) un zinātnisko grādu apliecinošus dokumentus par akreditētas studiju programmas apguvi, kā arī minēto dokumentu paraugus.

Akadēmisko grādu, profesionālo augstāko izglītību un atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 18.februāra noteikumiem Nr.74 “Noteikumi par augstāko profesionālo kvalifikāciju” noteikto augstāko profesionālo kvalifikāciju, kā arī zinātniskā grāda ieguvi apliecina šādi augstākās izglītības dokumenti: bakalaura diploms un maģistra diploms; profesionālās augstākās izglītības diploms un augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms; doktora diploms.

Noteikts, ka diplomu personai izsniedz pret parakstu diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā. Diplomu veidlapu izgatavošanas tehniku, centralizētas saņemšanas, uzskaites un ierakstu kārtību nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1997.gada 1.jūlija noteikumi Nr.231 “Noteikumi par augstākās izglītības un zinātnisko grādu diplomu paraugiem”.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””, kurš paredz noteikt, ka ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” noteiktajā kārtībā tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā un tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze vai azartspēle.

Likumprojekts stājas spēkā no 2004.gada 1.janvāra,.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” 12.pantā noteikts, ka ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas tiek ieskaitīti speciālajā budžetā un tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze vai azartspēle, procentuālo sadalījumu speciālajam budžetam un pašvaldību budžetiem. Grozījums paredz noteikt, ka ienākumi tiek ieskaitīti pamatbudžetā. Likumprojekts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, kurš nosaka, ka valsts budžeta līdzekļus sportam piešķir saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam. Budžeta apakšprogrammas “Augstas klases sasniegumu sports” finansējuma apmērs tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

Likumprojekts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Akceptēts rīkojums “Par zemesgabalu “Mācību pāraudzināšanas iestāde “Strautiņi”” Alūksnes rajona Alsviķu pagastā”.

Ar rīkojumu Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas valsts vārdā tiek atļauts pieņemt dāvinājumā no Andreja Stabulnieka neapbūvētu zemesgabalu “Mācību un pāraudzināšanas iestāde “Strautiņi”” — 4,0 ha platībā Alūksnes rajona Alsviķu pagastā, kā arī ierakstīt to zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Andreja Stabulnieka dāvinājumā nododamais zemesgabals reāli dabā ir pievienots nekustamajam īpašumam “Mācību un pāraudzināšanas iestāde “Strautiņi”” Alūksnes rajona Alsviķu pagastā. Līdz ar to visa nekustamā īpašuma “Mācību un pāraudzināšanas iestāde “Strautiņi”” zemesgabala kopplatība ir 24,1000 ha. Uz šī zemesgabala atrodas divdesmit ēkas (būves), par kuru saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā mācību un pāraudzināšanas iestādes “Strautiņi” vajadzībām nosaka 1994.gada 8.novembrī izdotais Ministru kabineta rīkojums Nr.491 “Par nekustamo īpašumu Alūksnes rajona Alsviķu pagasta “Strautiņos””.

Akceptēti noteikumi “Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes nolikums”.

Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome ir koleģiāla valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir valsts pārvaldes iestāžu darbības koordinēšana valsts robežas drošības politikas jomā.

Padomei noteikti šādi uzdevumi: izstrādāt un īstenot vienotu valsts pārvaldes iestāžu darbības stratēģiju valsts robežas drošības politikas jomā; veicināt par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju sadarbību; izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības politikas īstenošanai, kā arī tiesību aktu projektus valsts robežas drošības jomā; analizēt informāciju par valsts robežas drošības un koordinācijas jautājumiem un izstrādāt priekšlikumus to pilnveidošanai; izvērtēt programmas “Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.—2007.gadam)” vadlīniju īstenošanas gaitu un kontrolēt programmas un rīcības plāna izpildi. Izvērtēt ar valsts robežas drošību saistīto valsts investīciju programmu projektus, lai novērstu funkciju dublēšanos; kā arī veicināt starptautisko sadarbību valsts robežas drošības jomā; izvērtēt ar valsts robežas drošību saistītos riskus un analizēt tos; izvērtēt un apstiprināt darbības plānu valsts robežas drošības apdraudējuma gadījumiem, kā arī kontrolēt tā izpildi.

Ne retāk kā reizi gadā jānodrošina pārskata par programmas “Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.—2007.gadam)” izpildes gaitu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

Akceptēti “Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem”.

Noteikts, ja no budžeta finansētā uzņēmumā intelektuālā darba specifikas dēļ tā novērtēšanai un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanai pamatmetodiku nav iespējams lietot pilnībā, uzņēmuma vadītājs, izmantojot pamatmetodikas bāzi un attiecīgi precizējot vērtēšanas rādītāju pakāpes, var izstrādāt atbilstošu intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku. Uzņēmuma vadītājs izstrādāto metodiku saskaņo ar nozares ministru.

Intelektuālo darbu novērtē institūcijas vadītāja izveidota vērtēšanas komisija saskaņā ar amata aprakstu un vērtēšanas rādītāju sistēmu, izvēloties to katra elementārā vērtēšanas rādītāja pakāpi, kuras apraksts atbilst attiecīgā amata prasībām. Ja amatam noteiktās prasības atrodamas divās blakus esošajās pakāpēs, izmanto šo pakāpju vidējo punktu skaitu.

Amata kvalifikācijas kategoriju nosaka atbilstoši punktu kopsummai, kuru iegūst, summējot elementāro vērtēšanas rādītāju pakāpju punktus.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1996.gada 28.maija noteikumi Nr.185 “Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku”.

Noteikts, ka līdz laikam, kad tiks ieviesta no valsts budžeta finansējamo iestāžu intelektuālā darba darītāju darba samaksas sistēma, piemēro Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem” 3.pielikumu “Amatu novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodika”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments