Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par integrāciju kā nepārtrauktu procesu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2003., Nr. 118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78409

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju tikšanos

Vēl šajā numurā

29.08.2003., Nr. 118

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par integrāciju kā nepārtrauktu procesu

MUIZNIEKS.JPG (18888 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Preses konferencē: Latvijas īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks un Igaunijas tautību ministrs Pauls Ēriks Rummo

27. un 28. augustā Rīgā darba vizītē uzturējās Igaunijas tautību ministrs Pauls Ēriks Rummo, kurš tikās ar īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku, īpašu uzdevumu ministru bērnu un ģimenes lietās Ainaru Baštiku un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani. Vakar, 28. augustā, preses brīfingā, piedalījās N. Muižnieks un P. Ē. Rummo.

Nils Muižnieks savos ievadvārdos teica, ka tikšanos ierosinājis Igaunijas tautību ministrs, bet Latvijas pusei ir liels prieks viņu uzņemt. It īpaši tādēļ, ka Latvijai un Igaunijai ir daudz kopīgā sabiedrības integrācijas jomā. Igaunijas tautību ministra amats gan ir senāka struktūra nekā Latvijas Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, taču mūsu ministra funkcijas ir plašākas nekā Igaunijas kolēģim, kurš nodarbojas ar etnisko integrāciju un demogrāfiskās krīzes mazināšanu. Arī Igaunijā tiek domāts, kā apgūt Eiropas naudu sabiedrības integrācijas vajadzībām. Igaunijas tautību ministram ir sava pārstāvniecība Jehvi apgabalā, ārpus galvaspilsētas. Latvijā nevienai ministrijai nav īpašas reģionālas pārstāvniecības. Igaunijas integrācijas fonda galvenais uzdevums ir valsts valodas veicināšana un stiprināšana. Latvijā šīs funkcijas veic Valsts valodas apguves programma. N. Muižnieks uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi apmainīties ar pieredzi kopēju problēmu risināšanā un stiprināt šajā jomā sadarbību ar ziemeļu kaimiņu.

P.Ē. Rummo uzsvēra: tā nav nejaušība, ka viņš tieši Latviju apmeklē savā pirmajā ārvalstu vizītē, jo problēmas tiešām ir līdzīgas un katra valsts tās risina atšķirīgi, tādēļ ļoti noderīgi ir uzzināt par risinājumu efektivitāti, veiksmēm un pieļautajām kļūmēm. P.Ē. Rummo pastāstīja, ka viņa darbības trīs jomas ir etniskā integrācija, naturalizācija un demogrāfija. Demogrāfiskās krīzes pārvarēšana ir viena no galvenajām Igaunijas valdības prioritātēm. P.E. Rummo atzina, ka sabiedrības integrācija ir ļoti nozīmīga arī demogrāfisko jautājumu risināšanā. Tādēļ ļoti svarīgi, lai visas iedzīvotāju grupas saņemtu objektīvu un adekvātu informāciju par procesiem valstī. Tautību ministrs uzsvēra, ka valsts nav izvirzījusi mērķi, lai visi valsts iedzīvotāji runātu igauniski. Svarīgi, lai cilvēki izmantotu tās iespējas izglītībā, darba tirgū un kultūrā, ko paver valsts valodas zināšana. Jautāts par Igaunijas valdības soļiem demogrāfiskās krīzes pārvarēšanā, ministrs pastāstīja, ka kopš 2004. gada 1. janvāra jaunajām māmiņām, kuras pirms bērna piedzimšanas ir strādājušas, pirmo gadu pēc bērna dzimšanas maksās vecāku algu, kas būs tikpat liela kā viņu saņemtā darba alga. Mātes, kas nav strādājušas, saņems minimālo algu.

P.Ē. Rummo atzina, ka Igaunijā, tāpat kā Latvijā, pastāv plaisa starp igauņu un krievu valodā iznākošajiem masu medijiem, var runāt par divām informatīvajām telpām. Taču ir cerība, ka šīs telpas varētu tuvināties, jo tautību ministra biroja darbinieki ir ļoti atvērti pret žurnālistiem, labprāt atbild uz jautājumiem un skaidro procesus valstī, īpaši integrācijas jomā.

Igaunijā struktūra, kas nodarbojas ar integrācijas lietām, tika izveidota jau 1997. gadā. Taču, kā uzsvēra P.Ē. Rummo, integrācija ir nepārtraukts process, kuru nekad nevarēs uzskatīt par pabeigtu. N. Muižnieks piebilda, ka saprašanās māka un tolerance ir jāmāca no jauna katrai nākamajai paaudzei. Bez tam līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, lai gan nekādi imigrantu pūļi Latvijā nav gaidāmi, tomēr mēs daudz biežāk gan biznesā, gan kultūrā sastapsimies ar citas ādas krāsas un reliģijas cilvēkiem, ar kuriem būs jāmācās sadzīvot un citam citu cienīt.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!