Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Regates dalībnieki: Rīgā vērts atgriezties. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.08.2003., Nr. 114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78110

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

15.08.2003., Nr. 114

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Regates dalībnieki: Rīgā vērts atgriezties

Starptautiskā regate “Cutty Sark Tall Ships' Races 2003” Latvijā beigusies

B03.JPG (20743 bytes)Trešdien, 13. augustā, ar krāšņu buru parādi Daugavas grīvā un Rīgas līcī noslēdzās starptautiskā regate “Cutty Sark Tall Ships` Races 2003” , kurā piedalījās astoņdesmit pieci pasaules lielākie burinieki un jahtas no septiņpadsmit valstīm ar divarpus tūkstošiem dalībnieku.

 

Lielākās simpātijas — Meksikas buriniekam

Arī regates beigu cēlienā vislielāko rīdzinieku un plašsaziņas līdzekļu uzmanību piesaistīja Meksikas jūras kara flotes mācību burinieks “Cuauhtemoc”. Otrdien, kad burinieki Daugavmalā beidzamo dienu bija pieejami publikas apskatei, gaidītāju rinda pie “Cuauhtemoc” bija īpaši gara, un kapteinis deva komandu apmeklētājus uzņemt līdz beidzamajam cilvēkam. Tā burinieka apmeklēšana ieilga krietni pāri pusnaktij, un matroži pie miera devās tikai plkst. 2.30, bet jau 5.00 komanda bija atkal kājās, gatavojoties regates noslēguma posmam.

Trešdien “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondentam pēc kapteiņa Salvadora Mirandas Orendaina un Meksikas vēstniecības ielūguma radās iespēja būt starp pēdējiem rīdziniekiem uz “Cuauhtemoc” borta. Paagrā rīta stundā dodoties uz “Cuauhtemoc”, varēju pārliecināties, ka meksikāņu jūras virsnieki un kadeti kļuvuši par rīdzinieku, precīzāk, rīdzinieču mīluļiem vārda vistiešākajā nozīmē. Vanšu tilta pakājē netālu no burinieka ne viens vien pārītis vēl bija sakusis atvadu skūpstā. Kad, atsaucoties “Cuauhtemoc” dežurējošā virsnieka svilpes atkārtotajiem aicinājumam, meksikāņu puiši steidzās uz trapu, meitenēm bira asaras.

Abpusējās meksikāņu un latviešu simpātijas uzsvēra arī “Cuauhtemoc” kapteinis Salvadors Miranda Orendains savā kajītē sarunā ar nedaudzajiem viesiem. “Gatavojoties ceļam uz Rīgu, nespējām iztēloties, kā

B02.JPG (20111 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Meksikas burinieks “Cuauhtemoc”, dodoties prom no Rīgas. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, mājot atvadu sveicienus starptautiskās regates buriniekiem Rīgas jūras vārtos

mūs šeit uzņems un kā jutīsimies Latvijas galvaspilsētā,” kapteinis atzina “Centāmies gan iegūt informāciju par Latviju un Rīgu internetā un lielākajās enciklopēdijās, bet tie bija formāli fakti. Taču jau pirmie iespaidi mūs pārliecināja, ka emociju ziņā starp mūsu tautām nav atšķirības — arī latvieši ir gaiši, emocionāli cilvēki, kas mūs ik dienu regates laikā apveltījuši ar neskaitāmiem smaidiem.

Iedomājieties, otrdien vien mūsu kuģi apmeklēja divdesmit tūkstoši cilvēku, un nepārspīlēšu, apgalvojot, ka visi viņi smaidīja. Cilvēciskā siltuma un sapratnes izjūta teicami organizēto regati Rīgā padarīja vēl pievilcīgāku. Rīdzinieki ir patiešām lieliski cilvēki.”

Pavaicāju kapteinim, vai var sagaidīt, ka “Cuauhtemoc” komanda pēc atgriešanās dzimtenē mazinās informācijas deficītu par Latviju ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

“Noteikti!” kapteinis atbildēja. “Mums jau norīkots atbildīgais virsnieks, kura pienākums būs apkopot informāciju par Latviju un Rīgu un prezentēt jūsu valsti Meksikas sabiedrībai. Šī informācija ietvers gan Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, gan Rīgas šodienas dzīvi un, protams, tūrisma iespējas Latvijā. Jo mūsu kuģis, kaut arī “Cuauhtemoc” pieder Meksikas jūras kara flotei, ir cieši saistīts arī ar tūrismu. Mūsu burinieks ir Meksikas kā jūras valsts simbols, un “Cuauhtemoc” tēls kalpo arī tūristu piesaistīšanai. Domāju, ka arī Latvijā ir lielas iespējas tūrismam. Tūrisms ir vēl viena joma, kurā mūsu valstis var sadarboties.”

Pēc draudzīgās sarunas kapteinis viesus aicināja uz “Cuauhtemoc” klāja, kur notika Meksikas un Latvijas karogu pacelšanas ceremonija. Tieši plkst. 8, skanot Meksikas valsts himnai un kuģa virsniekiem braši dziedot līdzi, “Cuauhtemoc” mastā tika pacelts Meksikas trīskrāsainais karogs. Pēc tam uz Meksikas burinieka skanēja “Dievs, svētī Latviju” un vairāk nekā divsimt virsnieku un kadetu lielā “Cuauhtemoc” komanda salutēja Latvijas valsts karogam.

Atvadu brokastīs “Cuauhtemoc” kapteinis Salvadors Miranda Orendains savā uzrunā viesiem pauda pārliecību, ka regates sekmīgā norise un rīdzinieku lielā interese par Meksikas Jūras spēku burinieku sekmēs abu valstu attiecību tālāku padziļināšanos dažādās jomās. Kapteinis izteica cerību ar savu burinieku kādreiz atkal ienākt Rīgas ostā, jo šī vizīte atstājusi vislabāko iespaidu.

 

Uz jūras vārtiem — ar nolaistām burām

Plkst. 9 viesi “Cuauhtemoc” matroži atraisīja tauvas, un milzīgais Meksikas burinieks ar divu velkoņu palīdzību pirmais atgāja no krasta, lai nostātos burinieku ierindas galvgalī ceļam uz parādes vietu Daugavas grīvā un Rīgas līcī. Unikālu noskaņu “Cuauhtemoc” atvadām piešķīra desmitiem meksikāņu kadetu, kas, mastos sakāpuši, galvu reibinošā augstumā sastinga uz rājām, sūtot atvadu sveicienus Latvijas galvaspilsētai.

“Cuauhtemoc” sekoja jahtas — Latvijas “Anita” un “Spaniel”, kā arī zviedru “Ellen”, angļu “Ocean Scout” un vācu “Esprit”. Pēc divdesmit minūtēm ceļā devās lielais Nīderlandes burinieks “Stad Amsterdam”, ko pavadīja Latvijas jahtas “Sparta” un “Venta”, kā arī vairākas ārzemnieces. Tālāk parādes ierindā, pamīšus ar jahtām, izvietojās Nīderlandes buru kuģis “Oosterschelde”, Polijas trīsmastu “Pogoria”, Vācijas zaļo buru kuģis “Alexander von Humboldt”, Norvēģijas “Christian Radich”, Polijas “Iskra OPR”, Krievijas “Nadezhda”, Lielbritānijas “Prince William”, Krievijas “Mir”, Lielbritānijas “Lord Nelson”, Norvēģijas “Sorlandet”, Vācijas “Grossherzogin Elisabeth”....

Skatītājiem par vilšanos lielie kuģi no Daugavas krastmalas uz jūras vārtiem devās bez burām, vien dīzeļmotoru dzīti, jo valdīja bezvējš. Turklāt Daugavas iztekas akvatorija nav bezgalīgi plaša, lai tajā ar burām varētu manevrēt tik lieli kuģi. Uz buriniekiem gan skatītāju priekam pacēla klīveru (slīpo trijstūra buru fokmasta priekšā), kas praktiski neiespaidoja motoru dzīto kuģu gaitu.

Parādi pieņēma regates goda patronese Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atrodoties uz Latvijas ledlauža “Varma”, kas bija noenkurots aiz trešās bojas pie Rīgas jūras vārtiem. Regates direktors Peters Nevels, atvaļināts Lielbritānijas artilērijas pulkvedis, uz “Varmas” Latvijas Valsts prezidentei pastāstīja par katru garāmejošo kuģi — tā piederības valsti, kuģa klasi un komandas lielumu, raksturojot burinieka savdabību.

Izejot pa Rīgas jūras vārtiem, Meksikas “Cuauhtemoc” sveica Latvijas Valsts prezidenti, salutējot no lielgabala, bet citi burinieki signalizēja ar sirēnām. “Varma” sveica regates dalībniekus ar īpašu skaņas signālu. Jūrnieki salutēja, bet rīdzinieki, kas bija kuplā skaitā pulcējušies uz Mangaļsalas mola un Bolderājas pludmalē, sveica kuģotājus ar skaļiem saucieniem: “Laimīgu ceļavēju! Uz redzēšanos! Gaidīsim atkal!”

 

Regate beigusies. Lai dzīvo regate!

Vakar, 14. augustā, plkst. 18 Latvijas ūdeņos trīs jūdzes no Ventspils jūras vārtiem tika dots signāls regates beidzamajam posmam — uz Lībeku un Trāvemindi Vācijā.

Nākamā lielo burinieku regate “Tall Ships' Races” Baltijas jūrā notiks 2007. gadā, pēc tam atkal 2011. gadā. Ja regates rīkotāju lēmums būs Rīgai labvēlīgs, lielie burinieki jau pēc četriem vai pēc astoņiem gadiem atkal ienāks Latvijas galvaspilsētā. Mums ir pamats optimismam, jo regates rīkotāju un dalībnieku vienprātīgs viedoklis bija, ka “Cutty Sark Tall Ships' Races 2003” trešais, Rīgas posms organizēts nevainojami. Bet “Cuauhtemoc” kapteinis Salvadors Miranda Orendains “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondentam atvadoties teica, ka kuģa žurnālā ierakstu par Rīgu nobeidzis ar rezumējumu: “Vērts atgriezties.”

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!