Par uzņēmumu ienākuma nodokļa likumprojektu

Nevalstisko organizāciju centrs ir izskatījis Finanšu ministrijas likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un Finanšu ministrijas likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” anotāciju un uzskata, ka, to izstrādājot, nav ņemta vērā tā ietekme uz nevalstisko sektoru, nav izvērtētas tā pieņemšanas sociālās sekas un ietekme uz vidi. Lai valdība varētu pieņemt informētu lēmumu, nepieciešams aizpildīt anotācijas II daļas 3. un 4. punktu, kā arī konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem. Turklāt likumprojekts nav saskaņots ar tām nostādnēm, kas ietvertas likumprojektos “Biedrību un nodibinājumu likums” un “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, kuri atrodas izskatīšanā Saeimā.

Vēršam jūsu uzmanību, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nevalstiskajam sektoram zudīs vairāki līdz šim svarīgi finansējuma avoti. Sorosa fonda – Latvija finansējums jau samazinājies no sešiem miljoniem līdz vienam miljonam ASV dolāru, turklāt tas ir piesaistīts jau iepriekš noteikta problēmu loka risināšanai. Par projektu finansējuma samazināšanu nevalstiskajam sektoram līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā minējušas Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības. Ar 2006. gadu Latvijā darbību pārtrauks Oranje fonds (bijušais Karalienes Julianas fonds).

Pašreizējā valdība jau ir samazinājusi nevalstisko organizāciju iespējas saņemt ziedojumus no valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Arī izmaiņas speciālo budžetu politikā samazinās nevalstisko organizāciju iespējas iegūt finansējumu kultūras un sporta jomā.

Taču pilsoniskās sabiedrības uzdevumi pieaug. Valsts kanceleja un ministrijas gaida aktīvu un zinošu nevalstisko organizāciju līdzdalību politikas dokumentu un tiesību aktu izstrādē un izvērtēšanā, ministrijas prasa gan organizāciju līdzdalību darba grupās, gan arī informāciju, kas noderīga politikas veidošanā. Sabiedrības problēmu risināšana daudzās jomās ir atstāta vienīgi nevalstisko organizāciju pašiniciatīvu ziņā, sniedzot tām tikai morālu, bet ne materiālu atbalstu.

Ja valsts sagaida pilsoniskās sabiedrības aktivitāti interešu aizstāvībā arī Eiropas līmenī, tad jo vairāk jādomā par NVO pieejamajiem resursiem. Sadarbība ar Eiropas Savienības mēroga organizācijām prasa piesaistīt sektoram gan ekspertus, kas var strādāt starptautiskā līmenī, gan attīstītas sakaru tehnoloģijas, gan iespējas līdzdalībai starptautiskās NVO, gan dažkārt arī – fizisku klātbūtni Briselē. Savukārt Eiropas Savienības finansējuma piesaistei ir nepieciešams krietns līdzfinansējums no vietējiem avotiem.

Šajā situācijā lēmums krasi mainīt nodokļu atlaides uzņēmējiem, kuri ziedo nevalstiskajām organizācijām, prasa papildu izvērtējumu. Nodokļu atlaižu politikas maiņa atņems organizācijām vienu no retajiem vēl palikušajiem vietējiem finansējuma avotiem.

Kopumā pozitīvi vērtējot pāreju uz jaunu atvieglojumu sistēmu, bet ņemot vērā kritisko situāciju nevalstiskā sektora finansējuma avotu ziņā, kā arī to, ka jaunā pieeja ziedošanai prasa kultūras maiņu no uzņēmēju puses, Nevalstisko organizāciju centrs ierosina Finanšu ministrijai izstrādāt alternatīvus variantus pārejai uz jauno sistēmu un veikt to apspriešanu ar iesaistītajām sabiedrības grupām.

Atgādinām arī, ka virkni problēmu, kuru risināšanai ierosināts likumprojekts, jau daļēji risina Saeimā iesniegtie likumprojekti — Biedrību un nodibinājumu likums un Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Tie regulē fondu darbu, iesakām nodokļu atvieglojumu sistēmas maiņu skatīt kontekstā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumprojekta nostādnēm un saskaņot to spēkā stāšanās laikus.

Nevalstisko organizāciju centrs