Par Baltijas Attīstības forumu

Baltijas Attīstības forums (Baltic Development Forum) lepojas ar iespēju atkal rīkot Baltijas jūras valstu sammitu, nodrošinot iespēju uzņēmējiem, politiķiem, zinātniekiem un mediju pārstāvjiem tikties neformālā gaisotnē. Šogad tikšanās augstākajā līmenī paredzēta no 5. līdz 7. oktobrim Rīgā. Sammita vadmotīvs – “Jaunā Eiropa tiekas ar veco Eiropu: Baltijas jūras reģions kā globālais līderis”. Ar darba programmu iespējams iepazīties internetā.

Sammits pulcēs vairāk nekā 400 lēmējpersonas no Skandināvijas valstīm, Krievijas, Baltijas valstīm, Polijas un Vācijas, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvjus un pārstāvjus no citiem vadošiem pasaules reģioniem. Šogad pasākumā uzstāsies gan Baltijas jūras valstu prezidenti un ministri, gan arī pasaules vadošie zinātnieki un biznesa līderi.

1999. gadā nodibinātais Baltijas Attīstības forums ir nostiprinājis savas pozīcijas kā vadošā organizācija savstarpējo kontaktu veicināšanai un darba kārtības noteikšanai Eiropā. Baltijas Attīstības foruma mērķis ir sekmēt attīstības potenciālu šajā reģionā, veidojot jaunas uzņēmējdarbības līderu, valsts un pašvaldību, zinātnieku un mediju partnerattiecības. Foruma misija ir padarīt Baltijas jūras reģionu par dinamisku un plaukstošu ekonomisko līderi Eiropā un pasaulē. Baltijas Attīstības forums šeit saskata integrētu reģionu, kur aktuālāko jautājumu skaitā ir partnerība un sadarbība. Gadskārtējās tikšanās augstākajā līmenī rada unikālu platformu reģionālo prioritāšu, partnerattiecību un tādu nākotnes plānu attīstībai, kas pārsniedz robežas un sektorus.

Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs ir Ufe Elemans-Jensens, Dānijas ārlietu ministrs no 1982. gada līdz 1993. gadam. Viņš vadīja Dānijas Liberālo partiju no 1984. gada līdz 1998. gadam un bija Eiropas Liberāļu partijas prezidents (ELDR) no 1995. gada līdz 2000. gadam. Balstoties uz ticību Rietumu vienotībai, Ufe Elemans-Jensens vienmēr ir nelokāmi atbalstījis NATO un Eiropas Savienību. Tāpēc Jensena kungam, darbojoties ārlietu ministra amatā, nācās izcīnīt daudzas politiskas cīņas ar kreisā spārna opozīciju, un opozīcija mēģināja vairākas reizes sašūpot viņa pārliecību jautājumos, kuri attiecas uz NATO un ES. 1991. gadā viņam izdevās pārliecināt Dānijas parlamenta vairākumu aktīvi atbalstīt ASV vadīto koalīciju pret Irāku Persijas līča kara laikā. Jensena kungs vadīja arī triju Baltijas valstu atjaunotās neatkarības atzīšanas procesu, jo Dānija bija pirmā valsts, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar šīm trim valstīm. Vēlāk viņš kopā ar Vācijas ārlietu ministru Hansu Dītrihu Genšeru bija Baltijas jūras valstu padomes līdzdibinātājs. Šāda aktīva Dānijas ārpolitika tika īstenota arī pēc tam, kad Ufe Elemans-Jensens atstāja ārlietu ministra posteni, un galu galā tā kļuva par pagrieziena punktu Dānijas ārpolitikā un aizsardzības politikā.

Rakstā, kas publicēts Baltijas Attīstības foruma izdevuma “Baltijas jūras reģiona aktuālākie jautājumi” pēdējā numurā, Ufe Elemans-Jensens raksta, ka pieaugošais “paplašināšanās pagurums” var traucēt mums sapņot jaunus sapņus.

“Vērojot Baltijas jūras reģiona sasniegumus, kas panākti pēdējo 13 gadu laikā, es ierosinu mums visiem kopā nevilcinoties virzīties uz priekšu. Es baidos, ka pieaugošais “paplašināšanās pagurums” var traucēt mums sapņot jaunus sapņus. Vēsture mums nepiedos, ja mēs zaudēsim tempu,” saka Ufe Elemans-Jensens, Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs.

Ufe Elemans-Jensens rosina Eiropas vadītājus izmantot ES vēsturisko paplašināšanos, lai tādējādi nospraustu jaunas nākotnes perspektīvas un mērķus Eiropai – konkrēti Baltijas jūras reģionam. “Izveidojot Baltijas jūras reģiona valstu brīvo tirdzniecības zonu, Baltijas jūras reģions var kļūt par globālās ekonomikas līderi ar vairākiem kompetenču klasteriem,” saka Ufe Elemans-Jensens. Pagājušajā gadā Kopenhāgenā 4. gadskārtējā Baltijas Attīstības foruma sammita dalībnieki identificēja trīs potenciāli galvenos klasterus, kuriem jākļūst par prioritāti Baltijas jūras reģionā, proti, informācija un sakaru tehnoloģija, biotehnoloģija un veselības aprūpe un enerģētika. Izdevumā “Baltijas jūras reģiona aktuālākie jautājumi” (4. sēj.) uzmanība vērsta uz informāciju un sakaru tehnoloģiju, un ar to var iepazīties internetā.

2003. gada sammita tēmas:

Baltijas Attīstības forums Baltijas jūras reģionā saskata globālās ekonomikas līderi. Reģionam ir lielas iespējas kļūt par vienu no nozīmīgākajiem reģionālajiem dalībniekiem jaunajā pasaules kārtībā – tas ir modelis, kam var sekot citi reģioni. Minētā prognoze nav pamatota ne uz reģiona platību ekonomiskos terminos, ne uz tās kopējo iedzīvotāju skaitu, kas pārsniedz 100 miljonus. Šo reģionu tik īpašu padara ne mazāk nozīmīgais trīs faktoru – integrācijas, novatorisma un transformācijas – apkopojums. Izrādās, ka, apvienojot integrāciju ar novatorismu un transformāciju, Baltijas jūras reģions ir viena no dinamiskākajām attīstības teritorijām pasaulē. Šeit “jaunā Eiropa” tiekas ar “veco Eiropu”.

Jaunās un vecās demokrātijas, attīstīto tirgu un jauno kapitāla tirgu, izveidotu struktūru un jaunu savienību līdzāspastāvēšana iepriekšējos desmit gados ir pierādījusies kā stiprā puse, nevis kā trūkums. Desmit Baltijas jūras valstīm joprojām jāpieņem stratēģiski, ilgtermiņa lēmumi, lai tādējādi izmantotu savas salīdzinošās priekšrocības un saglabātu tempu. Reģionam jāparāda, ko patiesībā nozīmē šī “jaunās Eiropas” tikšanās ar “veco Eiropu”, izveidojot kompetenču klasterus kā galīgo pierādījumu tam, cik produktīvi var būt vecā un jaunā spēki. 2003. gada Baltijas Attīstības foruma galvenā prioritāte ir šo spēku apvienošana un visauglīgākās augsnes radīšana to sekmīgai darbībai.

Politiskā tēma

Baltijas jūras reģiona integrēšanās pēc ES paplašināšanās:

• Kas ir vecais un kas ir jaunais? Vecā un jaunā spēka produktīvo un konstruktīvo aspektu akcentēšana.

• Reģionālo un starpreģionu investīciju piesaistīšana.

• Globālā līdera veidošanās, izmantojot reģionālās iespējas un stratēģijas.

Biznesa un finanšu tēma

Partnerattiecību veidošana, lai sekmētu ekonomisko attīstību Baltijas jūras valstīs:

• Ekonomiskā attīstība pēc ES paplašināšanās.

• Konkurēšana vienotā tirgū – dalības ES ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

• Organizācijas kultūra un personāla vadība Baltijas jūras reģiona teritorijā.

Speciālistu tēma

Vienotu prioritāšu globālās priekšrocības:

• Baltijas jūras reģiona pārveidošana saskaņotā kompetenču teritorijā.

• Veselības aprūpes uzlabošana, izmantojot valsts un privāto sabiedrību partnerību.

• Informācijas un sakaru tehnoloģija kā attīstības un ikdienas dzīves līmeņa uzlabošanas instruments.

• Transporta infrastruktūra no biznesa perspektīvas.

• Kopējas stratēģijas izstrādāšana Kaļiņingradai – Ziemeļrietumu Krievijas integrācija pēc ES paplašināšanās.

“Birojs 2000” informācija