Valsts prezidente:

Tiekoties ar UNESCO izpildpadomes prezidenti

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Jūrmalas rezidencē tikās ar UNESCO izpildpadomes prezidenti Azizu Benani.

Sarunā Valsts prezidente un Aziza Benani pārrunāja Dziesmu svētku un tradīciju nozīmi Latvijā un starptautiskajā kultūras apritē, kā arī sprieda par iespējām Latvijas pieredzi starpkultūru dialogā pārņemt citām pasaules valstīm.

A.Benani sacīja prezidentei, ka ir ārkārtīgi iespaidota par redzēto Dziesmu svētkos, kas “ir unikāla latviešu kultūras manifestācija” un ar katru reizi apliecina latviskās kultūras mūžību un dzīvotspēju. Abas sarunu dalībnieces akcentēja Dziesmu svētku kā dzīvās, ritošās tradīcijas nozīmību. A.Benani apliecināja V.Vīķei-Freibergai, ka līdzīgu tradīciju citur pasaulē nav, tāpēc UNESCO Latvijas pieredze tautas tradīciju saglabāšanā un nemitīgā attīstībā būs ļoti noderīga tālākajā darbā, izstrādājot UNESCO dokumentus un darbību citur pasaulē, lai tautas ne tikai spētu saglabāt kā muzejisku vērtību savas senās tradīciju saknes, bet padarīt tās dzīvas un atjaunotas, kā tas ir Latvijas gadījumā. V.Vīķe-Freiberga kā apliecinājumu tam, ka Dziesmu svētkos tiek nemitīgi atjaunoti senie tautasdziesmu teksti un mūzika, minēja Raimonda Paula dziesmu Ances Krauzes izpildījumā, kurā īpaši sena tautasdziesma apvienota ar mūsdienīgu muzikālo veidolu.

Valsts prezidente pateicās par iespēju popularizēt Latvijas pieredzi nemateriālā kultūras mantojuma jomā un uzņemties goda vadītājas lomu UNESCO konferencei par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, kas nākamgad varētu noritēt Rīgā. A.Benani augstu novērtēja Nacionālās bibliotēkas koncepciju un metu, kas “būtu vēl viens apliecinājums tam, cik saskaņots var būt tautas nemateriālais mantojums un mūsdienīgs tā redzējums”.

Tikšanās laikā apspriestas iespējas vērst plašumā UNESCO darbību starpkultūru dialogā, kā arī Latvijas iespējamais pienesums šajā darbā. A.Benani sacīja prezidentei, ka mūsu valsts ir lielisks piemērs starpkultūru dialogam, kas būtu jādara plašāk zināms un varētu būt lietderīgs citām pasaules valstīm. A.Benani aicināja prezidenti iesaistīties šā jautājuma tālākajā virzībā, popularizējot šo tematiku gan Latvijā, gan UNESCO un citās starptautiskajās aktivitātēs. Prezidente sacīja, ka Latvija dažādās jomās ir pierādījusi savu spēju harmoniski meklēt risinājumu svarīgiem jautājumiem, kas būtu visas valsts un tās tautas interesēs. Tajā skaitā viņa minēja, ka Latvija jau kopš valsts dibināšanas ir apliecinājusi dzimumlīdztiesības principu politiskajā un sabiedriskajā ikdienā un ka šodienas pieredze sieviešu iesaistē uzņēmējdarbībā, politiskajos un citos vadošajos amatos ir izraisījusi interesi citos pasaules reģionos, tajā skaitā Tuvajos Austrumos, kur Valsts prezidente Jordānijā pasaules ekonomikas foruma laikā runāja par sieviešu iespējām politikā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī par Latvijas pieredzi šajā jomā.

Tiekoties ar Libānas studentu pārstāvi

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 4. jūlijā Rīgas pilī tikās ar Latvijas augstskolās studējušo Libānas studentu asociācijas pārstāvi Latvijā Husāmu Abū Merhī. Pārstāvis pasniedza prezidentei asociācijas 2002.gada balvu.

Sarunā prezidente un H.Merhī pārrunāja Libānas un citu Tuvo Austrumu valstu studentu interesi par studijām Latvijas augstskolās. H.Merhī prezidentei pastāstīja, ka ir absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmiju un jau desmit gadus dzīvo Latvijā. Viņš informēja prezidenti, ka Latvijā šobrīd dzīvo ap 70 libāniešu, no kuriem 40 ir studenti, kas studē Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņš uzsvēra, ka studenti, kas absolvējuši Latvijas augstskolas, veido dabisku saikni starp Latviju un Libānu, turklāt daļa no viņiem paliek uz dzīvi Latvijā. H.Merhī arī informēja prezidenti, ka viņš kopā ar domubiedriem dibina Latvijas un Libānas kultūras klubu.

Kā atzīmēja prezidente, tā ir mūsu augstskolu kvalitātes zīme – ārvalstu studenti brauc studēt uz Latviju, un Latvija šajā ziņā var konkurēt ar lielākām valstīm.

Valsts prezidenta preses dienests