• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts apbalvojumu likumprojektu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.06.2003., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76468

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par reālu, ikvienam vajadzīgu sabiedrības kopību

Vēl šajā numurā

20.06.2003., Nr. 93

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts apbalvojumu likumprojektu

Saeimas dok. Nr. 989

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdres kundzei

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Atsaucoties uz savu 2001. gada 24. oktobrī Latvijas Republikas 7. Saeimai nosūtīto vēstuli par nepieciešamību atjaunot Latvijas brīvvalsts vēsturiskos ordeņus un izveidot valsts apbalvojumu sistēmu un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, nosūtu Saeimai izskatīšanai ekspertu grupas izstrādāto likumprojektu “Valsts apbalvojumu likums”.

Cieņā, — Rīgā 2003.gada 18.jūnijā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

 

Valsts apbalvojumu likums

Likumprojekts Nr. 314

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 1.pants. Šis likums nosaka valsts apbalvojumu dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

 

2.pants. (1) Latvijā pastāv ar šo likumu nodibinātie valsts apbalvojumi.

(2) Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas var dibināt savus apbalvojumus. Kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi, nosaka Ministru kabinets.

 

3.pants. Latvijas valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes.

 

4.pants. (1) Ordenis ir augstākais valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Ordenim ir vairākas šķiras.

(2) Ordeņa goda zīme ir valsts apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu kādā valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā. Goda zīmei ir vairākas pakāpes.

 

5.pants. Ordeņa vai tā goda zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem priekšrocības.

 

6.pants. Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumus, kas pēc ārējā izskata un nēsāšanas kārtības redzami neatšķiras no valsts apbalvojumiem.

 

7.pants. (1) Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus izvērtē Valsts heraldikas komisija un apstiprina Valsts prezidents un Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs.

(2) Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija.

(3) Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumi, ordeņu statūtu zīmējumi, kā arī ordeņu zīmju izgatavošanai paredzētās sagataves ir autora darbs, un uz šiem zīmējumiem un sagatavēm to autoram ir izņēmuma tiesības.

 

8.pants. (1) Latvijā valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir:

1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme;

2) Viestura ordenis un tā goda zīme;

3) Atzinības krusts un tā goda zīme.

(2) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, kura nodibināta ar likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, pēc nozīmīguma ir pielīdzināma Viestura ordeņa goda zīmei.

 

9.pants. Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanas izdevumus sedz valsts, izņemot šā likuma 61.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

 

 

II nodaļa

Triju Zvaigžņu ordeņa un tā goda zīmes statūti

 10.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gada 25.oktobrī.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir “Per aspera ad astra” (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm).

 

11.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā.

(2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

(3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, kā arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

(4) Triju Zvaigžņu ordeni piešķir ārvalstu vadītājiem un ārvalstu valdību vadītājiem, starptautisko organizāciju vadītājiem, ārvalstu vēstniekiem un citām ārvalstu amatpersonām valsts vizīšu laikā saskaņā ar valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

 

12.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

(3) Ar pirmās šķiras ordeni apbalvotajam kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

 

13.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS REPUBLIKA — 1918.g.18.NOVEMBRIS/1994”.

(2) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū ir trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts — “PAR TĒVIJU”. Attālums no pirmās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no otrās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

(3) Ordeņa krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm pirmās šķiras, 49 mm x 49 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno ozollapu vainags.

 

14.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

15.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts “PAR TĒVIJU” un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

(2) Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

 

16.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīme visām šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri — 9 mm x 32 mm.

 

17.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trīsstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

 

18.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

 

19.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trīsstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

 

 

III nodaļa

Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti

 20.pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.

(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (Esiet stipri un cīnieties).

 

21.pants. (1) Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku audzināšanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi par nopelniem apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(3) Ārvalstu militārpersonas apbalvo par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

(4) Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var piešķirt ārvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

 

22.pants. (1) Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

 23.pants. (1) Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi: “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

(2) Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

(3) Krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm pirmās šķiras, 52 mm x 52 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Pirmās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 87 mm x 87 mm, otrās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 80 mm x 80 mm.

(5) Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs valsts lielais ģerbonis heraldiskajās krāsās.

 

24.pants. (1) Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze: “CONFORTAMINI /ET /PUGNATE” un zem tā sakrustoti ozolzari.

(2) Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

 

25.pants. (1) Viestura ordeņa miniatūrzīme visām šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, uz tā sakrustoti zeltīti šķēpi, lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, šķēpu garums — 18 mm.

 

26.pants. Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trīsstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

 

27.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

 

28.pants. Viestura ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trīsstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

 

 

IV nodaļa

Atzinības krusta un tā goda zīmes statūti

 29.pants. (1) Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gada 26.jūlijā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar šo likumu.

(2) Atzinības krusta devīze ir “Pour les honn

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!