Kā novērst kontrabandas iespējas

Par akcīzi naftas produktiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un ES valstīs

Dr. oec. Rita Oškalne, Mag. oec. Dzintra Bergmane — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums

— “LV” Nr.83, 04.06.2003.,

Nr.84, 05.06.2003.

Periodā no 1997. līdz 2001.gadam maksimālā summa bija 1999.gadā — 11400 tūkst. latu (4. tabula). Likuma normu grozījumu rezultātā 1999.gads ir šķirtne, līdz tam izmaksāts summu kāpums, pēc tam — summu kritums. 2001.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, pieaugums tikai par 19%. Sīkāk pētot lauksaimniecības produkcijas atmaksāto akcīzes nodokli par 2000.gadu un 2001.gadu, visvairāk nodoklis tiek atmaksāts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Zemgales reģionālās iestādes reģistrētiem nodokļa maksātājiem. Attiecīgi 2000.gadā 2774,9 tūkst. Ls jeb 33,9% no kopējās summas valstī un 2001.gadā 2267,5 tūkst. Ls, īpatsvaram pieaugot līdz 35,1%. Turpretī VID Rīgas reģionālās iestādes reģistrētiem nodokļa maksātājiem 2000.gadā — tikai 412,8 tūkst. Ls jeb 5% un 2001.g. — 344,1 tūkst. Ls jeb 5,3% no kopējās atmaksātās summas. Nepētīts paliek jautājums, vai šajos reģionos lauksaimniecības produkcijas ražotāji neiesniedz attiecīgos dokumentus dīzeļdegvielas nodokļa atmaksai vai arī tiek izmantoti kontrabandas degvielas tirgotāju piedāvājumi (6.tabula).

Uzsākot darbību 8. Saeimas deputātiem, jaunais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis iezīmē budžetam turpmākos veidošanas principus. Piemēram, pēc likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” ar 2001.gada 1. marta grozījumiem paredzēts, ka ar 2003.gada 1.janvāri dīzeļdegvielai stājas spēkā likme 130 latu par 1000 litriem, kas ir par 30 latiem augstāka jeb par 3 santīmiem augstāka par vienu litru. Tomēr, kā apgalvo finanšu ministrs tikšanās reizē ar žurnālistiem, akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai netiks paaugstināts ar 2003.gada 1.janvāri. Iespējams, likme varētu tikt palielināta ar 2004.gada 1.janvāri, ar piebildi: ja būtu iepriekš notikusi savstarpēja vienošanās ar Lietuvu un Igauniju. Toties ar 2004.gada 1.maiju, laikā, kad paredzēta Latvijas iestāšanās ES, akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai noteikti celsies. Šāda finanšu ministra nostāja attiecībā uz akcīzes nodokli dīzeļdegvielai 2003. gadā ir pozitīvi vērtējama, nodokļu maksātājiem samazināsies ne tikai budžetam iemaksājamā summa, bet arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem būs atvieglota dīzeļdegvielas iegāde, kuras cena attiecībā uz šo nodokli netiks paaugstināta. Iegādājoties šo degvielas veidu, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nebūs jāiegulda papildu nauda, citiem vārdiem, jāaizdod valstij, lai tos saņemtu atpakaļ, piestādot VID dokumentus likumā noteiktajā kārtībā.

Kopš neatkarības pasludināšanas dažu faktoru ietekmē lauksaimnieciskās aktivitātes ir samazinājušās. Lai arī mazo un vidējo uzņēmumu individuālais ieguldījums ir salīdzinoši mazs, to visu kopējais apjoms ir vērā ņemams. Jo līdz ar to pastāv lauku iedzīvotāju nodarbinātības iespējas, nodokļu iemaksas budžetam, teritorijas apdzīvotība, uzraudzība, sakoptība utt., tāpēc mazo uzņēmumu attīstība ir tikpat svarīga kā lielo. Tagad, kad laukos iesaka nodarboties arī ar nelauksaimniecisko darbību, loģiski būtu arī šajos gadījumos atmaksāt dīzeļdegvielai akcīzes nodokli, izdarot attiecīgi likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem“ grozījumu. Vides sakopšana, ainaviskā veidošana, tās daudzveidības saglabāšana, atjaunošana ir svarīgi faktori ilgtspējīgai vides funkcionēšanai cilvēkiem, faunai un florai. Tāpēc akcīzes nodokļa atmaksa varētu stimulēt attīstīt dažādus saimnieciskās darbības veidus un dotu iespēju arī samazināt bezdarbnieku skaitu.

Likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” 14.pants nosaka nodokļa ieņēmumu sadalījumu budžetos. Piemēram, ar 1995.gada 2.marta grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” noteikts, ka Valsts autoceļu fondā ieskaitāmā daļa iedalāma šādi: 70% valsts autoceļu fondā un 30% pašvaldību autoceļu fondos. Kārtību, kādā akcīzes nodoklis ieskaitāms Valsts autoceļu fondā un pašvaldību autoceļu fondos, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Kopš stājies spēkā atsevišķais likums “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, šajā likuma normā izdarīti grozījumi (21.05.1998., 17.12.1998., 11.02.1999., 05.08.1999., 01.03.2001., 22.11.2001.) Piemēram, 1999.gada 5.augusta grozījumi stājās spēkā ar 1999.gada 1.septembri un ieviesa izmaiņas, kas palielināja ieņēmumus no naftas produkta akcīzes nodokļa valsts pamatbudžetam, samazinot ieņēmumu ieskaitīšanu valsts speciālajā budžetā:

• nodokļu ieņēmumi, izņemot ieņēmumus no naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem, — 50% valsts pamatbudžetā (iepriekš 40%);

• nodokļu ieņēmumi, izņemot ieņēmumus no naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem, — 50% valsts speciālajā budžetā, Valsts autoceļu fondā (iepriekš 60%);

• nodokļu ieņēmumi no naftas produktiem, ko piegādā fiziskām vai juridiskām personām, kas šos naftas produktus izmanto par kurināmo - 100% valsts speciālajā budžetā (Latvijas vides aizsardzības fondā), tiek ieviests pirmoreiz;

• nodokļu ieņēmumi no degvieleļļām, to aizstājējproduktiem un komponentiem - 100% valsts pamatbudžetā, ieviests pirmoreizi.

Nodokļu ieņēmumu sadalījumam budžetos ir svarīga nozīme. Sacītais attiecas arī uz to daļu, kas paredzēta autoceļu remontam un uzturēšanas izmaksām, kā valsts autoceļu tīklam, tā arī pagastu ceļiem. Viens no darbības veidiem laukos, ar kuru iesaka nodarboties, ir tūrisms, kas ietver cilvēka brīvu pārvietošanos no dzīves vietas uz citu vietu. Daudzās vietās laukos nav ceļu ne ar cieto, ne ar uzlabotu ceļa segumu. Galvenokārt ir ceļi ar šķembu un grants segumu un ne visur labā kvalitātē. Ja krasi nemainīsies situācija, daudzi iecerētie projekti tūrisma jomā nevarēs tikt īstenoti slikto ceļu dēļ. Tādējādi netiks piedāvāti tūristiem autobusu pakalpojumi šajos maršrutos, jo tiek bojātas automašīnas, iespējamas avārijas, putekļi vasarās, ziemā — sniegi, neizbraucami ceļi utt. Individuālie ceļotāji, tūristi ar savu transportu daudzos gadījumos arī nebrauks pa šiem ceļiem, kaut gan ir interesants apskates objekts vai atpūtas vieta. Latvijā autoceļu blīvums ir 80 km uz 100 km2, tai skaitā valsts autoceļiem — 32 km uz 100 km2. Rādītājs ir mazākais Baltijas valstīs, piemēram, Lietuvā valsts autoceļi ir 104 km, Igaunijā — 36 km uz 100 km2. Vēl lielāka atšķirība ir ar ES valstīs, piemēram, Francijā — 175 km, Dānijā — 165 km, Beļģijā — 52 km uz 100 km2.

Latvijā rajonos ir atšķirīgs asfaltēto autoceļu blīvums, piemēram, Rīgas rajonā — 26,1 km, Balvu rajonā — 8,1 km, Ludzas — 7,8 km uz 100 km2. Asfaltēto autoceļu trūkums nestimulē tūrisma un arī citu aktivitāšu rosību. Tas, ka atsevišķos Latvijas pagastos ir slikti ceļi, ir radījis reģionus, no kuriem iedzīvotāji aizceļo uz labākām vietām.

Lai problēmu sekmīgi risinātu, ir nepieciešama nauda. Viens no galvenajiem naudas līdzekļu avotiem ir budžets. Proporcija starp valsts pamatbudžetu un valsts speciālo budžetu nav konstants lielums, bet mainās dažādu faktoru ietekmē. Galvenais grozījumu iemesls parasti ir pamatbudžeta ieņēmumu daļas naudas līdzekļu vajadzība. Ieņēmumus no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kas vienlaikus ir patēriņa nodoklis, vajadzētu vairāk novirzīt valsts speciālajā budžetā (Valsts autoceļu fondā) un Latvijas Vides aizsardzības fondā. Šādu līdzīgu viedokli 2002.gada 4.decembrī Satiksmes ministrijā izteica Lielo pilsētu asociācijas biedri, kuri kopā ar ministru Robertu Zīli diskutēja par akcīzes nodokļa sadali budžetos. Asociācijā ietilpst Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes, Ventspils un Liepājas pilsētu pašvaldības. Šīs pašvaldības iesaka palielināt ieskaitāmo summu Valsts autoceļu fondā no iekasētā akcīzes nodokļa līdz 85%. Priekšlikumu īstenojot pakāpeniski līdz 2005.gadam, Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo summu vajadzētu palielināt līdz 85%. Pēc raksta autoru domām, lietderīgi būtu izstrādāt metodiku pamatotai akcīzes nodokļa novirzīšanai šajos specializētajos budžetos. Vairāku modeļu variantu izstrādāšana dotu dažādus scenārijus. Izstrādāto metodiku sabiedriska apspriešana sekmētu metodikas pilnveidošanu un dotu iespēju izvēlēties optimālāko attiecīgo budžeta līdzekļu ieņēmumu veidošanā. Modelim vajadzētu būt elastīgam, lai varētu veikt izmaiņas un izvēlēties vislabāko modeli konkrētajam periodam (7.tabula).

Jau vairākus gadus pasaulē notiek diskusijas, izskan priekšlikumi par nepieciešamību mainīt patēriņa un ražošanas modeļus. Šai sakarā ir pieņemtas jau vairākas starptautiskas vienošanās. Eiropas Savienība ir izstrādājusi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Viens no svarīgiem indikatoriem ir ilgtspējīgais patēriņš. Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, mainās nodokļi, nodevas, valsts subsīdijas, garantijas, tarifi utt. Valstis palielina nodokli dabas resursiem, piesārņojumam, bet samazina uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļus. Bez dabas resursu nodokļa svarīga nozīme ir akcīzes nodoklim. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ar šo nodokli apliek naftas produktus un transporta līdzekļus. Starp valstīm pastāv atšķirības. Latvijā ir noteiktas dažādas likmes svinu saturošam un svinu nesaturošam benzīnam, kā arī automašīnu vecumam. Latvijā vēl neatrisinātas problēmas ir transporta jomā. Videi draudzīgu speciālistu viedoklis ir, ka transporta jomā netiek attīstīta videi draudzīga infrastruktūra, piemēram, tiek slēgtas vairākas pasažieru dzelzceļa līnijas, vienlaikus atbrīvojot ceļus naftas un citu preču tranzītam. Daži izvirzītie priekšlikumi:

• jāmaina nodokļu nozīme, pārvirzot vai samazinot no ienākumiem un novirzot vai palielinot to resursiem un piesārņojumam,

• jāievieš oglekļa jeb enerģijas nodoklis, kas nodrošinātu, ka dārgākas kļūtu preces, kuru ražošanā vai transportā ir patērēts daudz enerģijas,

• jāievieš līdzsvarots transporta nodoklis - ar nodokli jāapliek arī aviācijā izmantotā degviela.

Turpmāk — vēl

6. tabula

Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātais akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu

7.tabula

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” ieņēmumu sadalījumā budžetos

Piezīme: *) izņemot ieņēmumus par naftas produktiem, ko piegādā tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras šos naftas produktus izmanto par kurināmo siltuma ieguvei apkurē, elektroenerģijas ražošanā vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas tehnoloģiskajā procesā, kurus ieskaita valsts speciālajā budžetā — Latvijas Vides fondā.

**) ar 1.03.2001. grozījumiem Nodokļu likuma 1.daļa tiek papildināta ar 8.punktu, t.i., degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuru kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 500C ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka par 1000 kilogramiem — 7 lati. Likme stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. Likumā ar 2001.gada 1.marta grozījumiem paredzēts, ka akcīzes nodokļa ieņēmumus no šī naftas produkta veida ieskaita valsts pamatbudžetā.

Likmei pārejas noteikumi:

a) no 2001.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim — 5 lati;

b) no 2002. gada 1. janvāra — 6 lati.