Par izmaiņām lauksaimniecības ilgtermiņa kreditēšanā

Zemkopības ministrija un Valsts akciju sabiedrība ”Latvijas Hipotēku un zemes banka” parakstījusi papildu vienošanos par izmaiņām “Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmā”. Tas nozīmē , ka aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi programmā stājas spēkā un lauksaimniekiem ir pieejami aizdevumi pēc jauniem nosacījumiem.

“Programmu pilnveidošana ir būtisks solis lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes tirgus sakārtošanā, tādējādi tiek dota iespēja pašmāju ražotājiem konkurēt arī topošajā vienotajā Eiropas Savienības tirgū”, atzīst zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, “ tas arī ir viens no galvenajiem ministrijas uzdevumiem — veicināt, lai mūsu lauksaimnieki nepazustu Eiropā. Tas iespējams, gan sakārtojot finansējuma avotu pieejamību, gan dodot dažādas attīstības iespējas.”

Līdz šim kredītu ar atvieglotiem noteikumiem varēja saņemt vienīgi lauksaimnieciskās preču produkcijas ražotāji, tagad pretendentu loks paplašinājies arī ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. Tālab kredītu savas nozares attīstībai varēs iegūt arī tās kooperatīvās sabiedrības, kuras sniedz dažādus pakalpojumus lauksaimniecības preču produktu ražotājiem. Otra būtiskā izmaiņa programmā ir tā, ka līdz šim kredītu pretendentiem bija vairāki summas ierobežojumi pa nozarēm, tagad neatkarīgi no lauksaimniecības nozares visu kredītu pretendentu maksimālā summa palielināta līdz Ls 200 000. Pazemināta arī gada procentu likme turpmākajiem no jauna izsniedzamajiem aizdevumiem. Tagad tā ir 6,8 procenti (iepriekš — 7 procenti). Šīs kredītlīnijas apjoms ir 15 miljoni latu, jo no sākotnēji paredzētajiem 24 miljoniem latu 9 miljoni latu novirzīti “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmas” īstenošanai. Šīs programmas grozījumi pašlaik atrodas izskatīšanā valdībā.

“Šīs izmaiņas radīs pozitīvu dinamiku nozares attīstībā, jo līdzekļus varēs saņemt gan tiešie ražotāji, gan tie, kas sniedz pakalpojumus. Proti, nozares attīstībā vairs nebūs “iztrūkstošo posmu”, kuriem līdz šim līdzekļi attīstībai netika piešķirti”, uzskata M.Roze, “un tiek demokratizēta pati kredītu saņemšanas programma — nosacījumi visiem vienādi, kā galveno kritēriju uzsverot tieši vēlmi attīstīt konkrēto uzņēmumu saimniecību vai kooperatīvo sabiedrību.”

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa