Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latviju uz Eiropas Savienības kandidātvalstu fona. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2001., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7522

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valoda ir kultūras un sapratnes ceļš

Vēl šajā numurā

24.04.2001., Nr. 63

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latviju uz Eiropas Savienības kandidātvalstu fona

Latvijas ekonomikas attīstības un finansu rādītāji uz Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu fona ir ļoti labi, vairākās jomās Latvijas sasniegumi ir pat labākie kandidātvalstu vidū, tā pēc atgriešanās no ES dalībvalstu un kandidātvalstu finansu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes norādīja Latvijas finansu ministrs Gundars Bērziņš. Latvijai ir jālepojas ar sasniegto progresu finansu jomā ceļā uz ES, uzskata finansu ministrs.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš un Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva 21. un 22.aprīlī Dānijā un Zviedrijā piedalījās divos starptautiskos forumos, kuros tikās Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu finansu ministri un centrālo banku vadītāji (foruma nozīmi apliecina pilnīgi visu ES dalībvalstu un kandidātvalstu finansu ministru un centrālo banku vadītāju līdzdalība).

21.aprīlī Kopenhāgenā (Dānija) tikās Eiropas Savienības kandidātvalstu finansu ministri. Sanāksmē apspriesta kandidātvalstu budžeta politikas harmonizācija ar ES budžeta politiku un fiskālā stabilitāte.

Kopenhāgenas sanāksmē runu par finansu stabilitāti Latvijā teica G.Bērziņš. Ministrs uzsvēra Latvijas paveikto makroekonomiskās un finansu stabilitātes nodrošināšanā, kā arī uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanā, lai veicinātu ekonomikas attīstību.

21. un 22.aprīlī Malmē (Zviedrija) notika Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu finansu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksme. Šī ir tā saucamā EKOFIN sanāksme, kurā līdz šim ir piedalījušās tikai ES dalībvalstis, bet šogad pirmoreiz šajā forumā piedalījās arī ES kandidātvalstis.

Malmes forumā tika apspriestas kandidātvalstu ekonomiskās politikas izmaiņas pirmsiestāšanās fāzē un finansu stabilitāte ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs.

ES kandidātvalstu finansu ministru sanāksmē galvenā ministru vērība tika veltīta arī Latvijai aktuālam jautājumam — kā saskaņot stabilas makroekonomiskās vides radīšanu (mazs budžeta deficīts), valsts ekonomisko attīstību (zemi nodokļi) un dažādu nozaru vēlmi tērēt arvien vairāk naudas. Kā uzsver G.Bērziņš, šī saspringtā situācija budžetā starp vēlmi tērēt vairāk un vienlaikus nepalielināt budžeta deficītu ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī visās pārējās ES kandidātvalstīs, to forumā apliecinājuši visi finansu ministri.

ES kandidātvalstu finansu ministri norādījuši arī uz vairākām kopējām valstu neskaidrībām ceļā uz ES, piemēram, joprojām nav skaidrs iespējamais iemaksu apjoms ES budžetā pēc iestāšanās šajā savienībā. Turklāt kandidātvalstis faktiski nestrādā kopā, gatavojoties iestāties ES, kaut gan pozīciju un informācijas koordinācija ļautu tām gan novērst problēmas ar citu valstu pieredzes palīdzību, gan arī paust vienotu viedokli sarunās ar ES.

Latvijai ir lieliski finansu rādītāji ES kandidātvalstu starpā, liecina Kopenhāgenas foruma materiāli.

Tā, piemēram, iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā pērn Latvija ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 6,6% apsteidz ne tikai tādas valstis kā Bulgārija (0,1%) un Rumānija (1,6%), bet arī Čehiju (3,1%), Igauniju (6,4%), Ungāriju (5—5,5%), Kipru (5,1%), Lietuvu (2,9%), Maltu (3,8%), Poliju (4,1%), Slovākiju (2,2%) un Slovēniju (4,8%).

Ar inflācijas rādītājiem Latvija pozitīvi izceļas pārējo kandidātvalstu starpā: Latvijas 2000.gada inflācija bija tikai 2,6%, savukārt Čehijas — 3,9%, Igaunijas — 4%, Kipras — 4,1%, Ungārijas — 9,8%, Polijas — 10,1%, Rumānijas — 45,7% un Slovēnijas — 8,9%.

Budžeta deficīta jomā Latvija, kas šogad plāno sasniegt 1,7% valsts kopbudžeta deficītu no IKP un pērno gadu beidza ar 2,8% deficītu, arī ir sasniegusi atzīstamus rādītājus. Salīdzinājumam — Slovākijā 2000. gadā deficīts bija 3,5%, šogad plānots 3,9%, Rumānijā pērn deficīts bija un arī šogad ir plānots 3,7%, Polijā pērn deficīts sasniedzis 3,8%, šogad tiek plānots 3% robežās, Maltā deficīta līmenis pērn bijis 6%, šogad plānots 5,1%, Ungārijā 2000.gadā deficīts bija 3,5%, šogad plānots 3,4%, Čehija pērno gadu ir beigusi ar 3,7% deficītu un šim gadam plānojusi 2,8%. Bezdeficīta budžets jau četrus gadus ir Bulgārijā, taču apstājusies arī tās ekonomikas attīstība.

Arī valsts parāda jomā Latvijas rādītājs ir veiksmīgs sasniegums pārējo kandidātvalstu starpā — 2000.gada beigās Latvijā valsts parāds bija 13,2% no IKP, savukārt vairākas citas ES kandidātvalstis jau ir faktiski sasniegušas parāda līmeņa maksimumu (saskaņā ar Māstrihtas kritērijiem) vai tuvojas tam: Kipras parāds ir 59,8%, Čehijas — 17,6%, Ungārijas — 55,6%, Lietuvas — 28,3%, Maltas — 60,3%, Polijas — 38,8%, Rumānijas — 32,3%, Slovākijas — 33,1% un Slovēnijas — 25%.

“Latvijas sasniegumi ekonomiskās attīstības un finansu stabilitātes nodrošināšanā mūsu pašu valstī bieži vien netiek pienācīgi novērtēti, bet šādos starptautiskos forumos ir lieliska iespēja palūkoties uz citu valstu pieredzi, analizēt notikumus kontekstā, un tad paveras citāda aina uz Latviju. Protams, Latvijā ir arī problēmas budžeta jomā, jo vienmēr ir grūti sabalansēt trīs lietas — vēlmi tērēt arvien vairāk, nodrošināt ekonomikas attīstību ar mazākiem nodokļiem un saglabāt zemu budžeta deficītu. Taču līdzīgas problēmas ir visās ES kandidātvalstīs, un iemesls šādai problēmai ir meklējams mūsu valstu salīdzinoši zemajā iekšzemes kopprodukta līmenī un nepieciešamībā transformēt visas tautsaimniecības jomas īsā laika posmā,” uzskata finansu ministrs.

Tikšanos laikā Kopenhāgenā un Malmē ES kandidātvalstu finansu ministri ir izrādījuši lielu interesi par Latvijas vidēja termiņa budžeta plānošanu, kas ir sākta šogad. Kā zināms, Latvija gatavo budžeta plānošanas pamatnostādnes piecu gadu termiņam, lai labāk apzinātu valdībai pieejamos resursus un tos izlietotu maksimāli lietderīgi, atbilstoši valdības prioritātēm. Citas ES kandidātvalstis atzinušas, ka vairāk nekā divu gadu termiņā tās budžetu neplāno un nav pat gatavas to darīt, — arī šajā jomā Latvija ir soli priekšā kaimiņvalstīm.

Finansu ministrijas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim